Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atkārtoti prokuratūrai atpakaļ nosūtījusi daļu tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu lietas, norādot uz trūkumiem, kurus prokurors Māris Leja uzskatījis par nepamatotiem, tāpēc par tiesas lēmumu iesniedzis protestu, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.
4.decembrī prokurors atkārtoti tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā apsūdzēti bijušais uzņēmuma "Latvenergo" priekšnieka vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
Iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Bondare krimināllietu bija prokuratūrai atdevusi atpakaļ, norādot uz trūkumiem tajā. Proti, lietā bija apmēram 20 lappuses, kuras nebija no krievu valodas iztulkotas uz latviešu valodu. Tiesnese Bondare uzskatīja, ka apsūdzētajiem nebija iespējas iepazīties ar šiem netulkotajiem dokumentiem, tāpēc lietu atdeva prokuratūrai atpakaļ.
Leja gan iepriekš pauda, ka nepiekrīt tiesas viedoklim, jo no lietas materiāliem nepārprotami izrietēja, ka apsūdzētie krievu valodu pārzina un tas nebija šķērslis iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Taču toreiz šis lēmums netika pārsūdzēts, lai nekavētu lietas tālāko virzību.
7.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, taču šoreiz cita tieneša vadībā, atkārtoti pieņēma lēmumu atgriezt lietu amatā prokuroram trūkumu novēršanai. Tiesa uzskatīja, ka krimināllietas materiāli ir izsniegti aizstāvim, nevis apsūdzētajam, kā arī aizstāvim nevis nevis apsūdzētajam jautāts par iespējamu krimināllietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes.
Izvērtējot šī lēmuma saturu, Leja to uzskata par nelikumīgu. Atkārtota krimināllietas materiālu kopiju izgatavošana 17 sējumos un izsniegšana, atšķirībā no iepriekšējā lēmumā norādītiem trūkumiem, ir atzīta gan par laikietilpīgu procesu, gan par lieku prokuratūras resursu izmantošanu. Līdz ar to priekšroka dota lēmuma protestēšanai, nevis lēmumā norādīto prasību izpildei.
Prokurora ieskatā tiesa ir ignorējusi Kriminālprocesa likuma 412.panta trešo daļu, kurā ir pateikts, ka, pabeidzot procesu, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas prokurors izsniedz apsūdzētajam vai viņa aizstāvim, vēsta prokuratūrā.
Savukārt tā kā vainas atzīšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai apsvērtu iespēju izskatīt jautājumu par krimināllietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes, bet neviens no apsūdzētajiem vainu nav atzinis, prokurors uzskata, ka jautājuma uzdošana par iespēju izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes konkrētā situācijā ir bijusi lieka, uzskatījis Leja.
Jau vēstīts, ka prokuratūra novembra vidū nodeva tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti Meļko, Liuziniks un Stalažs. Prokuratūra bilda, ka apsūdzības celtas kopumā trīs valsts amatpersonām. Viena persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, bet divām personām izsniegta apsūdzība pēc jau minētā panta, kā arī 326.panta pirmās daļas par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Apsūdzētās personas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā vainu neatzīst.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vasarā nodeva Ģenerālprokuratūrai daļu šīs lietas, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām - vienu bijušo AS "Latvenergo" un diviem bijušajiem AS "Sadales tīkls" valdes locekļiem par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā.
"Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Bez Miķelsona tika aizturēti arī viņa vietnieks Aigars Meļko, kā arī AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto "Latvenergo" lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA "Būvenergoserviss" kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus "Latvenergo" pasūtījumus, un tā pamatkapitāls ir 364 800 lati.
Kopumā tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu lietā kukuļos saņemti aptuveni astoņi miljoni eiro (aptuveni 5,6 miljoni latu), iepriekš informēja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
