Trešdien pieņemtais Satversmes tiesas (ST) lēmums tā dēvētajā krievu valodas referenduma rosināšanas lietā gan ir būtisks konstitucionālo tiesību zinātnē, taču tiesa nav atbildējusi uz pieteikuma autoru – Saeimas deputātu – tajā uzdoto jautājumu – vai 18.februārī drīkstēja notikt referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.
Kā trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, ST lēmumā viņš saskata "aisberga augšējo maliņu", jo diskusijas par būtiskiem nozares jautājumiem bijušas ST zālē, taču ST trešdienas lēmumā atbildējusi ne gluži uz tiem jautājumiem, ko pieteicēji lūguši - par 18.februāra referenduma pieļaujamību.
ST atteikusies šo jautājumu skatīt un tādejādi nav atbildējusi, vai varēja notikt tautas nobalsošana par krievu valodas statusu, un pateikusi, ka šis jautājums netiks vērtēts, sacīja Pleps.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
