Trešdien pieņemtais Satversmes tiesas (ST) lēmums tā dēvētajā krievu valodas referenduma rosināšanas lietā gan ir būtisks konstitucionālo tiesību zinātnē, taču tiesa nav atbildējusi uz pieteikuma autoru – Saeimas deputātu – tajā uzdoto jautājumu – vai 18.februārī drīkstēja notikt referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.
Kā trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, ST lēmumā viņš saskata "aisberga augšējo maliņu", jo diskusijas par būtiskiem nozares jautājumiem bijušas ST zālē, taču ST trešdienas lēmumā atbildējusi ne gluži uz tiem jautājumiem, ko pieteicēji lūguši - par 18.februāra referenduma pieļaujamību.
ST atteikusies šo jautājumu skatīt un tādejādi nav atbildējusi, vai varēja notikt tautas nobalsošana par krievu valodas statusu, un pateikusi, ka šis jautājums netiks vērtēts, sacīja Pleps.
Viņš piebilda, ka ST tuvojas "jaunam izpratnes līmenim" - tā nepamato savus secinājumus, bet vienkārši pasaka, "ir tā", turklāt ST lielie, fundamentālie secinājumi lēmumā ir abstrakti un ST arī "aiziet normatīvismā".
Politoloģe Iveta Kažoka piekrita Plepa teiktajam, taču sacīja, ka no lēmuma nav līdz galam skaidrs, kā prezidents var apturēt iesniegtā projekta virzību. Lēmumā bijuši daudzi mājieni dažādām institūcijām, taču kopumā lēmums ir labāks, nekā viņa gaidījusi.
Vērtējot ST lēmuma ietekmi uz nākamajām referenduma iniciatīvām, viņa sacīja, ka iniciatoriem būs jārēķinās, ka likumprojektu vērtēs CVK, Valsts prezidents un, iespējams, arī vēl Saeima, līdz ar to likumprojektu ierosinātājiem būs jārēķinās, ka viņu iniciatīva vismaz trīs reizes var tikt "atsviesta atpakaļ".
Savukārt Pleps oponēja, ka ST trešdienas lēmumā ir rodamas atbildes arī nepilsoņu referenduma un eiro referenduma kārotājiem. Kažoka tam nepiekrita, sakot, ka likumprojekta iesniedzējiem arī pēc šīsdienas ST lēmuma būs tik pat grūti saprast, vai viņu rosinātā iniciatīva ir pretēja Satversmei vai nē, kā iepriekš. Situācija ir nolikta "tajās pašās koordinātās", kur bijusi iepriekš - ir pateikts, ka CVK var šo jautājumu vērtēt, bet nav pateikts, kā to darīt.
Advokāte Inese Nikuļceva atzina, ka jautājumā par eiro ieviešanu pēc trešdienas ST lēmuma Valsts prezidents nevarēs izvairīties no iniciatīvas vērtēšanas. Tas, viņas skatījumā, varētu notikt tā, ka viņam būs jālūdz kāda atzīta speciālista viedoklis un tad jālemj, vai jautājums nododams tālāk. Jo valsts prezidents "nav pastnieks" un viņam jāvērtē iesniegtie likumprojekti.
Toreizējais tieslietu ministrs, tagadējais Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (NA) uzteica ST trešdienas lēmumu, sakot, ka, ja tāds būtu bijis šā gada sākumā, situācijā, kurā radās deputātu pieteikums, tad šādas valodas referenduma lietas nemaz nebūtu.
ST savā lēmumā devusi atbildes uz jautājumiem, ko nozīmē pilnībā izstrādāts likumprojekts un sniegtas atbildes uz to, vai Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) var vērtēt, vai likums ir pilnībā izstrādāts un vai šādas tiesības ir prezidentam, sacīja politiķis.
Galvenais uzdevums bijis saņemt atbildes uz šiem jautājumiem, jo pirms gada dzirdēti pretēji apgalvojumi, proti, ka CVK nav tiesību vērtēt, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts un vai tā jēga un mērķis atbilst Satversmes kodolam, atgādināja Bērziņš.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notia tautas nobalsošana par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kurā netika atbalstīti šādi grozījumi Satversmē. Par šādiem grozījumiem nobalsoja 273 347 vēlētāji, kas ir mazāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
