kilis
Foto: LETA

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aicina Saeimas deputātus rīt, 20.decembrī, balsojumā par Augstākās izglītības padomes (AIP) sastāvu balsot saskaņā ar sirdsapziņu un iestāties par pārmaiņām un valsts ilgtermiņa interesēm, informēja ministra padomnieks Reinis Tukišs.

"Aicinu visus cienījamos deputātus pārdomāt savu izvēli rītdienas balsojumā un balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, iestājoties par pārmaiņām un valsts ilgtermiņa interesēm, nevis šauras grupas vēlmi noturēt varu savā nozarē. Rītdienas balsojums Saeimā par Augstākās izglītības padomes sastāvu būs rādītājs tam, cik daudz deputātu reāli atbalsta pārmaiņas augstākajā izglītībā," uzsver Ķīlis.

Viņš norāda, ka iepriekšējais AIP sastāvs ne vien tiek turēts aizdomās par nekvalitatīva studiju programmu izvērtējuma veikšanu un datu sagrozīšanu, bet arī ir pierādāma padomes neizdarība, pildot likumā noteikto.

"Balsojot par to pašu cilvēku nonākšanu jaunajā sastāvā, tiks balsots arī pret tiesiskuma un caurspīdības principiem, kurus šī koalīcija nosaukusi par sev svarīgiem. AIP sastāvā ir cilvēki, kas līdz šim mērķtiecīgi un visiem līdzekļiem kavējuši pārmaiņas augstākās izglītības jomā. Ja tie nonāks padomes jaunajā sastāvā, reformu īstenošana būs divkārt grūtāka," uzskata ministrs.

Ķīlis aicina deputātus iepazīties ar ministrijas sagatavotajiem argumentiem, kas izsūtīti visu partiju Saeimas frakcijām un atbildīgi pieņemt lēmumu rītdienas balsojumā.

Jau ziņots, ka Saeima par Augstākās izglītības padomes (AIP) jaunā sastāva apstiprināšanu lems jau 20.decembra plenārsēdē, taču ne visas frakcijas jau ir izlēmušas, kā balsos, un par to spriedīs frakcijās šodien.

Patlaban iebildumus pret konkrētām kandidatūrām ir izteikušas tikai divas frakcijas - "Saskaņas centra" (SC) un Reformu partijas (RP) deputāti. Abas frakcijas plāno neatbalstīt Latvijas studentu apvienības izvirzīto kandidātu - tās prezidentu Edvardu Ratnieku. Kā ziņots, Reformu partijas frakcija paziņojusi, ka nevarēs atbalstīt nedz Latvijas Rektoru padomes virzītā Jāņa Vētras, nedz Latvijas Studentu apvienības virzītā Edvarda Ratnieka atkārtotu ievēlēšanu.

Jau vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apstiprināšanai uz Saeimas 20.decembra sēdi virza visus Augstākās izglītības padomes (AIP) kandidātus. Kandidāti, kuri tiek deleģēti pirmo reizi darbam AIP, tika atbalstīti vienbalsīgi.

Vislielākie iebildumi komisijā bija pret Latvijas Studentu apvienības izvirzīto kandidātu - tās prezidentu Edvardu Ratnieku. Par viņu nobalsoja seši deputāti, taču pieci balsoja pret. Pret balsoja RP un SC deputāti, atbilstoši frakcijās pieņemtajiem lēmumiem. Par pašreizējo AIP vadītāju Jāni Vētru par nobalsoja astoņi deputāti, bet pret - divi RP pārstāvji, savukārt viens SC deputāts balsojumā atturējās. Arī pārējie otrreiz izvirzītie kandidāti netika atbalstīti vienprātīgi.

Izglītības un zinātnes ministrija vēstulē Saeimai iebilst pret atkārtoti virzīto AIP locekļu kandidatūrām un norāda, ka padome ir tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas. Ministrija uzskata, ka vēstulē minētie argumenti uzskatāmi par būtisku šķērsli atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai.

Ministrija lūdz deputātus izvērtēt nepieciešamību noraidīt to institūciju nominētos padomes locekļu kandidātus, kuru izvirzītie pārstāvji pašlaik darbojas padomes sastāvā. No Latvijas Zinātņu akadēmijas darbam AIP atkārtoti ir izvirzīts bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, no Latvijas Rektoru padomes - pašreizējais AIP vadītājs Jānis Vētra, no Latvijas Studentu apvienības - tās prezidents Edvards Ratnieks, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - tās viceprezidents Aigars Rostovskis, bet no Latvijas Koledžu asociācijas atkārtoti deleģēts Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.

Kā galvenie argumenti minēts tas, ka nav izstrādāta augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija, nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī. Tāpat AIP tikai daļēji pilda Augstskolu likumā noteikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Mājaslapā nav atrodams neviens padomes sēdes protokols. Vēl viens no iemesliem ir aizdomas par iespējamu datu viltošanu un/vai manipulāciju ar datiem AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai".

Vairāki organizāciju deleģētie pārstāvji nav pašreizējā AIP sastāvā. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis ir Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas - tās prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) - speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas - Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas-Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, bet no Privāto augstskolu asociācijas - Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" rektors profesors Juris Zaķis.

AIP locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, un pašreizējā padomes sastāva pilnvaru laiks beidzas jau 22.decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!