Turēt kopā nelielā teritorijā tādas sugas savvaļas zvērus, kuri savvaļā ir individuālisti, piemēram, pieaugušus lāčus kā Līgatnes dabas takās, ir pretēji dabas likumiem, taču, ja dzīvnieks ir pieradināts un izdzīvojis, tad, acīmredzot, tas viņam nav arī kaitīgi vai nāvējoši. Tomēr, pēc viņa domām, dabas takās vērojamiem dzīvniekiem drīzāk vajadzētu dzīvot pēc iespējas tuvāk dabai, cik nu tas konkrētajos apstākļos vispār ir iespējams, nevis cilvēka diktētiem likumiem.
Pieradināti savvaļas dzīvnieki ir cilvēkiem visbīstamākie, jo, zaudējuši bailes no viņiem, cilvēkus var negribot savainot, pat dauzoties un spēlējoties, nemaz nerunājot, ja dzīvnieks ir par kaut ko sanervozējies vai izkļuvis ārpus nožogojuma. Savukārt arī Līgatnes dabas takās novērotais, kad lācis "dod buču" savai kopējai, ir zinoša cilvēka "klasisks triks", labi apjaušot, ka lācis nevar izbāzt purnu caur sprostu tik tālu, lai cilvēku savainotu.
"Dabas takas ir zvēru dārza un cirkus apvienojums, ar ko arī muļķot apmeklētājus. Cilvēks dabū divas lietas uzreiz - apskatīt savvaļas zvērus, taču pieradinātus un piemīlinātus, un redzēt, kā viņi "bučo un mīl" savus kopējus. Tas var būt bīstami, ja dzīvnieka dabu nezinošs cilvēks mēģina to atdarināt," klāstīja Tīrmanis, minot piemēru - lāču kopēja Velga Vītola fotogrāfējusies ar lāci pie sprosta, labi zinot, ka lācis savu purnu ārpus tā režģiem nevarēs izbāzt un cilvēku savainot. Savukārt plēsīgo dzīvnieku bieža barošana ar maizi saldumiem un citrusaugļiem (īpaši, ja netiek piedāvātas izvēles iespējas pietiekošā daudzumā) ir nepareiza.
Zoologs arī uzskata - ažiotāža ar Līgatnes dabas takām un tajās strādājošajiem izcēlusies, jo sabiedrība atradusi kārtējo ieganstu, "lai pateiktu kaut ko riebīgu par varas pārstāvjiem" un ka atkal kaut kas ir nepareizi. Taču jautājumos par dzīvnieku kopšanu būtiskas ir dabas zināšanas, un to lielākajai daļai cilvēku, kuri ir iesaistījušies šajās kaislībās, bieži ir par maz," atzina Tīrmanis.
Šonedēļ plašu rezonansi guva ziņa, ka līdz ar Līgatnes dabas taku saimnieku maiņu pārtrauktas darba attiecības ar ilggadējo lāču kopēju Vītolu un citiem darbiniekiem. Dabas aizsardzības pārvalde paziņoja, ka līdz ar Līgatnes dabas taku apsaimniekošanu veidos jaunu zvērkopju komandu, kas nav bijuši iesaistīti šā gada pavasara notikumos, kad no aploka atkārtoti izmuka lācene Made, kuru vēlāk cilvēku drošības labad nācās nošaut.
Dabas aizsardzības pārvaldes priekšnieks Jānis Strautnieks uzreiz pēc svētkiem - 27.decembrī - tiksies ar ilggadējo zvērkopi Velgu Vītolu, lai ar viņu pārrunātu iespējas arī turpmāk sadarboties un izmantot viņas pieredzi un aizrautību Līgatnes dabas takās.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Rita Jakovļeva portālu "Delfi" informēja, ka pārvalde ļoti augsti vērtē Vītolas ilggadējo pieredzi un plašās zināšanas par Līgatnes dabas taku dzīvniekiem, un viņas sniegtie padomi Līgatnes dabas takās arī turpmāk tiks uzklausīti.
"Ceram, ka viņas pieredze, aizrautība un sirsnība palīdzēs veidot Līgatnes dabas takas par vēl interesantāku, izzinošu un apmeklētu objektu," norādīja Jakovļeva.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā strādājošā Dabas aizsardzības pārvalde no 15. decembra ir pārņēmusi Līgatnes dabas taku dzīvnieku aprūpi un uzturēšanu, ko līdz šim darīja Gaujas nacionālā parka fonds.
Lai aprūpētu dabas taku iemītniekus, ir pieņemti darbā divi zvērkopji, kā arī viens darbinieks, kurš atbild par darbu organizāciju. Nepieciešamības gadījumā tehniskos darbus nodrošina DAP darbinieki, kuri atbildīgi par infrastruktūras apsaimniekošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
