Labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") nākamajā gadā cer uz sekmīgāku sadarbību ar Latvijas pensionāriem pie priekšlikumu izstrādes, kas uzlabotu pensionāru dzīves līmeni, to piektdien žurnālistiem atzina ministre pēc tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju un citām pensionārus pārstāvošajām organizācijām.
Viens no soļiem, kas būtu jārisina, pēc ministres domām, ir jautājums, kā strādājošu pensionāru padarīt pievilcīgāku darba tirgū. Ministre sacīja, ka aktuāls jautājums ir saistībā ar pašu pensionāru pārstāvošo organizāciju sadarbošanos, lai nerastos situācija, ka organizācijas viena otru pretnostata.
Savukārt Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze teica, ka pagaidām pensionāru pieprasītā ministres demisija nav noņemta no darba kārtības. Vienlaikus gan Verze pauda cerību par sekmīgām sarunām ar Labklājības ministriju, lai risinātu pensionāriem būtiskus jautājumus.
Verze tikšanās laikā ar ministri arī norādīja, ka pēdējā laikā jūtama lielāka Labklājības ministrijas ieinteresētība problēmu risināšanā. "Pensionāru federācija ir gandarīta, ka esam sākuši runāt par problēmām," piebilda Verze.
Arī Verze, līdzīgi kā Viņkele, norādīja, ka starp pensionārus pārstāvošajām organizācijām jāmeklē "saskares punkti" un nav pieļaujami gadījumi, ka viena pensionārus pārstāvoša organizācija tiek pretnostatīta otrai. Šajā jautājumā palīdzīga roka jāsniedz arī ministrijai.
Tikšanās laikā vairāki pensionāru organizāciju pārstāvji arī pauda pārliecību, ka pensionāriem būtu jānodrošina vairāk informatīvu izdevumu vai raidījumu, turklāt pensionāriem lietderīgā informācija būtu tiem jāpiegādā drukātā formā vai izmantojot radio pārraides.
Pensionārus pārstāvošās organizācijas bija vienisprātis, ka interneta resursi, lai pensionārus informētu par dažādām tos skarošām aktualitātēm, nav risinājums, jo tikai retais izmanto internetu, savukārt drukātie izdevumi un radio tiek izmantots visai bieži.
Tāpat tikšanās laikā Viņķelei tika atgādināts, ka liela daļa pensionāru, ņemot vērā niecīgās pensijas, bieži vien nav spējīgi samaksāt par veselības aprūpes pakalpojumiem.
Viņķele atzina, ka šāda problēma pastāv, jo, lai arī daudzi veselības aprūpes pakalpojumi ir bez maksas, pacientu līdzmaksājumi ir pārāk lieli, lai pensionārs tos varētu segt no saviem ikmēneša ienākumiem.
Tāpat sarunas laikā tika skarts jautājums par minimālo pensiju, kādai būtu jābūt, lai pensionārs varētu izdzīvot.
Pensionāru organizāciju pārstāvji atzina, ka pagaidām minimālās pensijas apmērs nav zināms, jo vērā jāņem arī izdevumi par veselības aprūpi, kas pensionāriem ir visai atšķirīgi. Minimālo pensijas apmēru, kāds iedzīvotājam būtu nepieciešams, būtu vienkāršāk noteikt, ja veselības aprūpes pakalpojumi patiešām būtu bezmaksas, norādīja vairākas pensionāru pārstāvošās organizācijas.
Jau vēstīts, ka Latvijas Pensionāru federācijas līdere Aina Verze pašreizējās attiecības ar ministriju novērtēja kā tādas, kurās ir iestājies ledus laikmets, un izteica cerību, ka tās kļūs siltākas.
Pensionāru federācijas dusmas nesen izraisīja Viņķeles izteikumi, ka pensionāriem, kas darba stāžu uzkrāja padomju laikos, esot jāapzinās, ka tā laika Latvija un šodienas Latvija esot divas dažādas valstis un viņu devumu citai valstij nevar adekvāti novērtēt pašlaik. Federācija pat pieprasīja ministres demisiju, ko premjers nepieņēma.
Valdība sola 2014.gadā atjaunot pensiju indeksāciju, kas tika pārtraukta ekonomiskās krīzes laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
