Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra amatam konkursa komisija izvirzījusi divas pretendentes - Laumu Sīku un Sandu Liepiņu. Gala lēmumu par to, kuru no kandidātēm izvēlēties vakantajam amatam, būs jāpieņem izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, pastāstīja konkursa komisijas vadītājs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs.
Pēc Antonova teiktā, Sīka jau ilgstoši strādā IZM un patlaban pilda valsts sekretāra pienākumus, bet otrā pretendente Liepiņa strādā starptautiskā finanšu korporācijā.
Ar visiem pretendentiem veiktas intervijas un arī likti vērtējumi. Antonovs norādīja: lai arī abām pretendentēm nav pilnīgi vienāds punktu skaits, tomēr tas bijis pietiekami līdzīgs, lai komisija pieņemtu lēmumu virzīt divus kandidātu. Komisija par šādu lēmumu izšķīrusies, lai arī tajā bijuši dažādi viedokļi.
Kopumā uz amatu pretendēja seši cilvēki. Antonovs gan neatklāja pārējo IZM valsts sekretāra amata pretendentu vārdus.
IZM un ministrs Ķīlis esot ieinteresēti jautājumu par IZM valsts sekretāra apstiprināšanu amatā izskatīšanai valdībā virzīt pēc iespējas drīzāk. Kā atzina Antonovs, tas varētu notikt ļoti drīz pēc ministra atgriešanās darbā. Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs sacījis, ka apstiprināšanai valdībā IZM valsts sekretāra amata kandidāts varētu tikt virzīts pirmajā valdības sēdē pēc svētkiem.
Kā informēja ministrijā, Ķīļa slimības laikā par komisijas priekšsēdētāju bija iecelts un sēdes vadīja VARAM valsts sekretārs Antonovs.
Pretendenti uz IZM valsts sekretāra amatu varēja pieteikties līdz šā gada 23.oktobrim, un noteiktajā termiņā pieteikumu iesniedza septiņi pretendenti, bet viens no kandidātiem - Didzis Šēnbergs - savu kandidatūru atsauca.
Lai pretendētu uz IZM valsts sekretāra amatu, kandidātiem bija jāatbilst vairākām prasībām - Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām, jābūt augstākajai akadēmiskajai vai otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai.
Tāpat jābūt arī vismaz septiņu gadu pieredzei vadošā amatā un pieredzei politikas vai organizācijas darbības stratēģiskajā plānošanā un pārmaiņu vadībā, pieredzei organizācijas pārstāvēšanā un reprezentēšanā starptautiskajā līmenī, pieredzei konstruktīvā, uz rezultātu orientētā sadarbībā ar profesionālajām asociācijām, sociālajiem partneriem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un citām organizācijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām.
Vēlama arī darba pieredze daudzdisciplinārā vidē un starptautiskā kontekstā. Tāpat nepieciešama izpratne par publisko pārvaldi un tās attīstības prioritātēm, zināšanas par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības jomām, teicamas angļu valodas zināšanas, lai pārstāvētu un reprezentētu ministriju starptautiskā līmenī. Pretendentiem vēlamas arī papildus vēl vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas kā svešvalodas zināšanas. Tāpat nepieciešamas prasmes analizēt organizācijas pamatdarbības un atbalsta procesus, argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, kā arī teicamas sadarbības un komunikācijas prasmes.
Konkurss norisinājās četrās kārtās. Pirmajā kārtā notika pretendentu atbilstības izvērtēšana atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem. Otrajā kārtā tika vērtētas pretendentu angļu valodas zināšanas. Pretendenta valodas prasmes vērtēšanu nodrošināja uzņēmums ''Alius Lingua'', kas iepirkuma rezultātā izvēlēts valsts pārvaldē nodarbināto angļu valodas zināšanu pārbaudei mācību uzsākšanai, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības padomē 2015.gadā. Trešajā kārtā saskaņā ar izvirzītajām prasībām tika izvērtēta prasme analizēt organizācijas pamatdarbības un atbalsta procesus, argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, sadarbības un komunikācijas prasmes.
Beidzamajā jeb ceturtajā kārtā ar katru no šai kārtai izvirzītajiem pretendentiem tika organizēta strukturēta intervija, kuras otrajā daļā pretendenti tiks aicināti prezentēt komisijai iesniegtos priekšlikumus par IZM darbības prioritātēm, vienu prezentācijas sadaļu prezentējot angļu valodā.
Komisijas sastāvā bija Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa.