Ilmars Grants: Par eiro sasteigšanas riskiem  (38)

Turklāt, šobrīd svarīgāk ir argumentēt nevis "par/pret" bet "kad". Vai vienīgais arguments par labu 2014. gadam ir ministru prezidenta pieminētais grafiks? Jebkurš ieguvums saistās arī ar iespējamiem riskiem, pat ja tā būtu dāvana (piemēram, dopinga formā). Vēlos norādīt uz trim riskiem eiro ieviešanai Latvijā 2014. gadā.

Inflācija un konkurētspējas zudums

LB nosauktos labumus lielākā vai mazākā mērā, ilgāku vai īsāku laiku baudīja tādas eirozonas valstis kā Grieķija, Portugāle, Īrija, Spānija. Tomēr šie labumi vienu dienu pārvērtās murgā, jo šīs valstis, acīmredzot, nebija gatavas eiro. Ja Latvija būtu gatava eiro, tad tā varētu mierīgi atlikt ieviešanu uz pāris gadiem bez bažām, ka vēlāk nebūs spējīga izpildīt iestāšanās kritērijus. Ja šādas bažas tomēr pastāv, bet tiek noklusētas, tad tā ir skaidra zīme, ka valdība apzinās Latvijas faktisko negatavību. 

Pārsteidzīgas eiro ieviešanas sekas var būt ilgstoši paaugstināta inflācija un ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Uz šādu iespēju norāda arī statistikas dati par 2012. gadu. Igaunija 2012.gadā piedzīvoja ievērojami lielāku inflāciju un ievērojami mazāku eksporta kāpumu nekā Latvija vai Lietuva.

Ministru Prezidenta argumentācijai ar "izkrišanu no grafika" ir visai viennozīmīgi nojaušams zemteksts – ja neiestāsimies 2014. gadā, tad var būt jāgaida vēl vairāki gadi, jo nespēsim izpildīt inflācijas kritēriju. Ja jau inflācija tiek sagaidīta bez eiro ieviešanas, tad vēl jo vairāk tā gaidāma ar eiro, līdz ar pārejas izmaksu iekļaušanu mazumtirdzniecības cenās un LB solīto miljardu investīciju ieplūdi. Mums tiek solīti zemi procenti kredītiem un miljardu investīcijas ("dopings"). Varbūt kādam tas izklausās vilinoši, bet tieši pārlieku zemie procenti un neierobežotās naudas plūsmas nodrošināja "treknos gadus" Latvijā ar visām to sekām. To laikā LB izrādījās absolūti nespējīga ierobežot (kaut vai prognozēt) inflāciju un Latvijas konkurētspēja cieta smagu triecienu.
 
Eiro krīze

Daudzas eirozonas valstis nav bijušas spējīgas sabalansēt savus budžetus (t.sk. konkurētspējas samazinājuma dēļ, būdamas faktiski negatavas eiro). Tas ir novedis pie neuzturama parādu līmeņa. Šādu valstu budžeta deficīta finansēšanai tiek veidots Eiropas Stabilitātes Mehānisms (ESM). Patreizējais projekts paredz vien "nieka" 186 miljonu eiro (130 miljonus latu) Latvijas iemaksu ESM. 

LB pasniedz šo Latvijas ieguldījumu kā drošu, izdevīgu un arī nelielu. Ļoti iespējams, ka tas nav ne drošs, nedz arī ierobežots ar nosauktajiem miljoniem. Šeit jāpaskaidro, ka ESM kopējais kapitāls ir 700 miljardu eiro (490 miljardi latu) un šobrīd paredzētās valstu iemaksas veido tikai 80 miljardus eiro (56 miljardus latu). Pārējo plānots aizņemties, ja radīsies tāda nepieciešamība. Tomēr tie ir tikai plāni. Kas notiks, ja ESM neizdosies aizņemties visu plānoto par saprātīgām likmēm? Un ja kāda valsts nebūs spējīga atdot savus parādus ESM? 

Eirozonas valstis var tikt aicinātas papildināt ESM, pārvēršot šo stāstu nebeidzamās šausmās. Atliekot eiro ieviešanu, Latvija varētu samazināt (vai vismaz labāk novērtēt) risku savam ieguldījumam ESM.
 
Eirovalsts

Eirozonas problēmas vismaz daļēji izriet no fakta, ka eiro ir "valūta bez valsts". Dažādu valstu ļoti dažādās ekonomikas attīstās vienotas monetārās politikas apstākļos. "Ātrajām" ekonomikām tas draud ar "pārkaršanu", un Latvijai ir jābūt ātrai, lai spētu pietuvoties ES vidējam līmenim. Reiz jau mēs piedzīvojām "pārkaršanu", pat nebūdami eirozonā, bet tas mūs nekādi nepadara imūnus.

Iebūvēto eirozonas problēmu dēļ ESM u.c. īstermiņa risinājumi var izrādīties tikai "laika pirkšana". Un ja šie īstermiņa pasākumi ir nepietiekami? Atbilde ir vienkārša. Ja jau eirozona nav valsts, tad tai par tādu jākļūst! Nonākušiem eirozonas labumu atkarībā, mums var nebūt citas izvēles kā piekrist visam, lai tikai dabūtu jaunu "devu".

Atliekot eiro ieviešanu, Latvija varētu gūt skaidrāku priekšstatu par topošo Eirovalsti, un vai tā mums der. Zviedrijas iedzīvotājiem, piemēram, pietiek ar abiem pēdējiem riskiem, lai nepārprotami noraidītu drīzu eiro ieviešanu savā valstī.