Jaunais gads klāt: mazāki nodokļi, lielāki pabalsti un bargāki sodi  (195)

Līdz ar atbalstītajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā no 2013.gada ik gadu par pieciem latiem paaugstinās bērniem izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu. 2013.gadā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda par bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam maksās 35 latus, bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam - 40 latus, kas ir par pieciem latiem vairāk nekā 2012.gadā. Savukārt 2014.gadā šīs summas būs attiecīgi 40 un 45 lati, bet 2015.gadā - 45 un 50 lati.

Minimālais vecāku pabalsta apmērs pieaug no 63 līdz 100 latiem. No janvāra līdz martam cilvēki šo pabalstu saņems pašreizējā 63 latu apmērā, savukārt starpību starp pašreizējo un jauno apmēru viņiem izmaksās līdz 2013.gada 1.aprīlim. Minimālā vecāku pabalsta paaugstināšana ir daļa no plašāka pasākumu kopuma demogrāfijas situācijas risināšanā.

No 2013.gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsts un piemaksa par bērna kopšanu vecumā līdz pusotram gadam paaugstināsies līdz 100 latiem mēnesī. Iepriekš par bērna kopšanu vecumā līdz 1 gadam cilvēki saņēma pabalstu 50 latu apmērā. Savukārt par bērna kopšanu vecumā no viena līdz pusotram gadam – 30 latu apmērā. Cilvēkam, kurš kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, ja viņš iepriekš nav strādājis (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto), bērna kopšanas pabalsts turpmāk būs 100 latu mēnesī. Visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai viņi iepriekš ir strādājuši vai nē, par bērna kopšanu vecumā no viena līdz pusotram gadam pabalsts būs 100 latu mēnesī. Savukārt par bērna kopšanu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem - 30 latu mēnesī. Par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem vecumā līdz pusotram gadam maksās piemaksu 100 latu mēnesī par katru nākamo bērnu. Šo piemaksu izmaksās papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram vai vecāku pabalsta apmēram.

Tāpat no 2013.gada 1.janvāra divkāršojas maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksu griesti. Tas nozīmē, ka par vienu kalendāra dienu izmaksās 23,02 latus un 50% no summas, kas aprēķināta virs 23,02 latiem.

Savukārt no 2013. gada 1.jūlija IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu tiks palielināts no līdzšinējiem 70 uz 80 latiem mēnesī.

No 2013.gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums vairs nav atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža un turpmāk visiem bezdarbniekiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus. Līdz šim cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem bezdarbnieka pabalstu izmaksāja četrus mēnešus, cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz 19 gadiem - sešus mēnešus, bet cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem - deviņus mēnešus.

No 1.janvāra no 25% uz 24% samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Likmes samazināšana likumā ir paredzēta arī nākamajos divos gados - no 2014.gada IIN likme saruks līdz 22%, bet 2015.gadā – līdz 20%.

No 2013.gada nebūs jāmaksā muitas nodoklis par importēto preču un komercpreču sūtījumiem no trešajām valstīm, ja to vērtība nepārsniegs 22 eiro līdzšinējo 10 eiro vietā. Tas ļaus mazināt administratīvo slogu pasta sūtījumu saņēmējiem.

No 2013. gada ar nodokli apliks uz IIN maksātāju attiecināmos ārvalstu sabiedrības ienākumus, ja maksātāja līdzdalība ārvalstu sabiedrībā - zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos - ir būtiska (25% un vairāk), neatkarīgi no tā, ka šis ienākums nav ticis sadalīts dividendēs. Ja šo jau aplikto ienākumu sadalīs dividendēs, nodokli šim ienākumam otrreiz neuzliks.

Savukārt uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansiem, kuri izsniegti līdz 2012.gada beigām, būs jānorēķinās līdz 2013. gada 30. jūnijam, bet, ja tas nebūs izdarīts, 1.jūlijā tos pielīdzinās algota darba ienākumam.

No 2013. gada 1. janvāra likumā par nodokļiem un nodevām stāsies spēkā arī izmaiņas attiecībā uz skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem – no 3000 uz 1000 latiem samazināts slieksnis, no kura juridiskajai personai ir jādeklarē skaidrā naudā veiktos darījumus, savukārt skaidrā naudā juridiskās personas nevarēs maksāt par darījumiem, ja summa pārsniegs 5000 latu nevis līdzšinējos 10 000 latu.

Tāpat nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, būs pienākums deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.

2013.gadā valsts atbalsta vai Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta maksājumus neiekļaus gada apliekamajā ienākumā.

No 2013.gada ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) netiks apliktas nerezidentiem (kapitālsabiedrībām) izmaksātās un no nerezidentiem saņemtās dividendes. Šo normu neattiecinās uz dividendēm, kas tiek izmaksātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstu rezidentiem.

Nekustamā īpašuma nodokļa jomā likmes koridoram (0,2 – 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības) 2013.gadā ir noteikta robeža 1,5%, līdz kurai pašvaldība var noteikt nodokļa likmi saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem. Nodokļa likme var pārsniegt 1,5% robežu tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums netiek apsaimniekots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

No janvāra stājas spēkā kārtība, kā uzņēmumos īstenot tiesas uzliktos komerctiesību ierobežojumus. Piemēram, ja personai ir liegts ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, tā tiks izslēgta no komercreģistra, un to nevarēs iecelt par sabiedrības valdes, padomes locekli, prokūristu. Komercsabiedrības darbību varēs izbeigt, ja uzņēmumam trīs mēnešus nav valdes, sešus mēnešus nav iesniegtas nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskats. Vienkāršotās likvidācijas process attieksies arī uz uzņēmumiem, kuri trīs mēnešu laikā pēc darbības apturēšanas nebūs novērsuši norādītos trūkumus.

Mikrouzņēmumi varēs sagatavot saīsināto bilanci. Likumā noteikto informāciju par uzņēmumu varēs norādīt bilances vai saīsinātās bilances beigās piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās. Grozījumi Gada pārskatu likumā būs piemērojami pārskatiem par 2013.gadu.

Ar 2013. gada 1. janvāri stājās spēkā arī jauns Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums. Tas neparedz būtiskas izmaiņas, bet galvenokārt redakcionāli precizē pašlaik spēkā esošās likuma normas. Tas paredz ieviest arī vairākas nodokļu maksātājiem labvēlīgas PVN piemērošanas normas: izvēles iespēju piemērot PVN lietotā nekustamā īpašuma darījumos, tiesības neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem, tiesības pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu, kā arī līdz 22 eiro ir paaugstināta ar PVN neapliekamā preču sūtījuma vērtība.

No 2013. gada 1.janvāra uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis jeb "dienesta auto nodoklis" jāmaksā arī zemnieku saimniecībām un ārvalsts komersanta filiālēm. Taču, atbilstot likumā noteiktajiem kritērijiem, zemnieku saimniecības, kā arī ārvalsts komersanta filiāles, varēs saņemt atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem būs iespēja vienu reizi taksācijas perioda laikā mainīt nodokļa piemērošanas kārtību, deklarējot atbrīvojumu vai nepiemērojot atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas.

2013. gada 1.janvārī stājas spēkā arī prasības komersantu un zemnieku saimniecību maršruta kontroles sistēmām. Noteikumi nosaka, kādus datus fiksē un ieraksta maršruta kontroles sistēmas, lai komersants vai zemnieku saimniecība, veicot savas saimnieciskās darbības uzskaiti, saņemtu atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas. Šī prasība attiecas tikai uz tiem komersantiem un zemnieku saimniecībām, kas savus vieglos transportlīdzekļus ir deklarējuši Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) kā tikai un vienīgi saimnieciskās darbības veikšanai izmantojamu transportlīdzekli.

No šā gada administratīvajā procesā plašāk tiks izmantots rakstveida process. Pirmās instances tiesa lietu izskatīs rakstveidā, ja vien lietas dalībnieks neprasīs izskatīšanu mutvārdu procesā. Ja tiesa uzskatīs, ka apelācijas procesā lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešama tiesas sēde, arī otrās instances tiesvedība būs rakstveidā. Arī kasācijas instances tiesa lietas izskatīs rakstveidā.

Lai mazinātu tiesas sēžu atlikšanu, plašāk tiks izmantotas videokonferenču sniegtās iespējas. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā varēs fiksēt, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un šādos gadījumos, taupot resursus, rakstāms saīsināts tiesas protokols.

Likuma grozījumi palīdzēs atvieglot tiesas sazināšanos ar iestādi, nosakot, ka dokumentus un aicinājumu uz tiesu varēs sūtīt arī uz iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi, neizmantojot drošu elektronisko parakstu un nenoslēdzot vienošanos ar iestādi.

Tāpat pilnveidota valsts nodevu sistēma, ieviešot principu, ka vēršanās augstākas instances tiesā ir "dārgāka". Tas palīdzēs novērst gadījumus, kad sūdzības tiek iesniegtas, lai vilcinātu laiku.

Ar jauno gadu tiek ieviesta atbildība mopēdu vadītājiem par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) – soda apmērs no 20 līdz 40 latiem. Savukārt sodu par braukšanu ar transportlīdzekli, kam ir nepietiekams riepu protektora dziļums, attiecinās uz jebkuru transportlīdzekli. Sods par to vadītājam būs brīdinājums vai naudas sods no 10 līdz 40 latiem, lielāki sodi būs par transportlīdzekļa ekspluatāciju atbildīgajām personām un juridiskajām personām.

Naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē līdzšinējo 20 latu vietā būs no 40 līdz 100 latiem.

Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, sods būs mazāks - mopēda vadītajam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 40 latiem.

Būs bargāki sodi par meža neatļautu atmežošanu - fiziskajām personām sods noteikts no 500 līdz 3000 latiem, bet juridiskajām personām – no 1000 līdz 7000 latiem. Naudas sods būs lielāks, ka pārkāpums izdarīts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas krasta kāpu aizsargjoslā, mikroliegumā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Lai samazinātu nodokļu slogu tiem, kuriem pašlaik klājas visgrūtāk, Rīgas dome paplašinājusi to iedzīvotāju kategoriju skaitu, kam noteiktas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides, kā arī palielinājusi atlaižu apjomu. Iepriekš šādi atvieglojumi Rīgā tika piemēroti 14 nodokļa maksātāju kategorijām, šogad tādas būs jau 17.

Sociāli mazāk aizsargātajiem rīdziniekiem jau tagad tiek piemēroti NĪN atvieglojumi no 25% - 90% un tie attiecas uz aptuveni 23 500 iedzīvotāju. Kopējā atlaižu summa plānota ap 0,86 miljoniem latu.

Būtiskas izmaiņas attieksies uz daudzbērnu ģimenēm, kas līdzšinējās 50% NĪN atlaides vietā varēs saņemt atlaidi 90% apmērā no aprēķinātās summas. Turklāt atlaide tiks piemērota nevis līdz laikam, kad bērni sasniedz 19 gadu vecumu, bet gan līdz 24 gadiem, ja viņi turpina izglītības apgūšanu pilna laika studijās. Šādus atvieglojumus saņems arī audžuģimenes, aizbildņi, personas, kuru aprūpē ir apgādnieku zaudējis bērns. Atvieglojumu maksimālais apmērs būs 600 latu vienai personai.

Arī sabiedriskā labuma organizācijas - piemēram, privāti muzeji, labdarības organizācijas, kultūras biedrības - saņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 90% apmērā.

No šā gada palīdzības apjoms palielināts politiski represētajiem - par īpašumu, kas viņiem pieder mazāk, nekā piecus gadus, turpmāk tiks rēķinātas atlaides nevis 25%, bet 50%.

Lai veicinātu N|IN maksātājus deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, nākamgad tiks piemērotas atšķirīgas nodokļa likmes par zemi, atkarībā no personas deklarētās dzīvesvietas. Ja dzīvesvieta deklarēta Rīgā, tad zemei piemērojamā NĪN likme būs 1%, bet, ja persona deklarēta ārpus Rīgas, tad par tai Rīgā piederošo zemi tiks piemērota likme 1,5% no kadastrālās vērtības.

Juridiskajām personām noteiktā NĪN likme ir 1% no kadastrālās vērtības.

Līdz ar Civillikuma Ģimenes tiesību daļas būtiski mainīta kārtība laulības noslēgšanas un šķiršanas, laulāto mantisko attiecību, paternitātes, aizgādnības, adopcijas, uzturlīdzekļu un citos ģimenes tiesību aspektos. No šā gada laulības var noslēgt arī muzejā vai brīvā dabā.

Pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas. Savukārt motocikliem, tricikliem un kvadricikliem uz tehnisko apskati būs jādodas ik pēc diviem gadiem.

No šā gada oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis", kurā publicē ārējos normatīvos aktus, kā arī citus tiesību aktus un oficiālos paziņojumus, iznāks tikai elektroniski un ir lasāms interneta vietnē www.vestnesis.lv.

Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums pirms visām vēlēšanām tagad ir iekļauts vienā likumā. Jaunā kārtība nodrošinās vienādus priekšvēlēšanu aģitācijas apstākļus visiem vēlēšanu dalībniekiem un novērsīs administratīvo resursu izmantošanu. Viena no būtiskākajām izmaiņām - 30 dienas pirms vēlēšanām televīzijā būs aizliegta priekšvēlēšanu aģitācija.

Partijas biedri gadā var ziedot un iemaksāt biedra naudās summu, kas nepārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Tas ir uz pusi mazāk, nekā likums atļāva līdz šim. Tādi pat ierobežojumi attieksies arī uz fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem partijām. Likuma grozījumi arī paredz uz pusi samazināt partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Partiju finansēšanas likums grozīts, ņemot vērā, ka no 2012.gada partijām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī nepieciešamību mazināt privātu finanšu līdzekļu ietekmi uz partiju darbību.

No šā gada piemaksas par papildu darbu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem varēs sasniegt līdz 30% no darbiniekam noteiktās mēnešalgas. Līdz šim valsts un pašvaldību institūciju darbinieku piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti nevarēja pārsniegt 20% no mēnešalgas.

Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu likme otrajā pensiju līmenī, kas pērn bija 2%, šogad un 2014.gadā būs 4%, 2015.gadā - 5%, bet 2016.gadā un turpmāk tā plānota 6% apmērā, paredz grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.