Delfi foto misc. - 23819
Foto: LETA

Vairāki jaunieceltās Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļi ir gatavi priekšsēdētāja amatā atbalstīt pašreizējā padomes vadītāja Jāņa Vētras kandidatūru, liecina aptauja.

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pārstāve, Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova sacīja, ka atbalstīšot Vētras kandidatūru priekšsēdētāja amatam. "Es domāju, ka Augstākās izglītības padomi varētu vadīt profesors Jānis Vētra, kurš līdz šim to ir darījis, un es domāju, ka viņa kandidatūru varētu atbalstīt Augstākās izglītības padomes locekļi," sacīja Volkova.

Arī Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas pārstāvis Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis akcentēja, ja Vētra kandidēs kā priekšsēdētājs, viņš atbalstīs viņa kandidatūru. Viņaprāt, Vētra ir viens no pieredzējušākajiem cilvēkiem augstākās izglītības laukā.

Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Edvards Ratnieks, kuru Saeima neapstiprināja atkārtoti darbam AIP un kuram pilnvaras beidzas februārī, pagaidām pats nesauc kādas kandidatūras uz AIP priekšsēdētāja vadītāja amatu, taču, runājot par Vētras kandidatūru, atzina, ka "tā nav slikta kandidatūra". Ja Vētra būšot vienīgais kandidāts, tad noteikti balsos par, savukārt, ja būs vēl arī kādi citi kandidāti, tad izvērtēšot, kā balsot.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis paredz, ka Vētra atkārtoti būs priekšsēdētājs. "Es personīgi domāju, ka visticamākais scenārijs ir tāds, ka Jānis Vētra pats arī turpinās šo Augstākās izglītības padomi vadīt," teica Rostovskis. Viņš norādīja, ka, raugoties no profesionālās kompetences un zināšanu līmeņa, viņam par Vētru neesot ne mazāko šaubu, taču patlaban skaidri neatklāj, vai balsos par viņu, jo vēlas izvērtēt citas kandidatūras.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane gan atturējās saukt konkrētus vārdus personām, kuras, viņasprāt, būtu virzāmas priekšsēdētāja amatam, lai arī viņai esot savas domas, par ko vēlēt. Viņa sacīja, ka grib redzēt un saprast, ko katrs kandidāts piedāvās. Tamane pati uz priekšsēdētāja amatu nepretendēs.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš AIP ir saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio), pats sēdē nepiedalīsies, bet klāt būs bez balss tiesībām deleģēts pārstāvis no ministrijas - Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs, pavēstīja ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Viņš sacīja, ka ministrs aicina priekšsēdētāja amatā neapstiprināt kādu no iepriekšējās padomes locekļiem. Tāpat ministrs uzskatot, ka nebūtu īsti korekti patlaban lemt par priekšsēdētāju, jo padomē nav Latvijas Studentu apvienības pārstāvja. Lai gan Ratniekam pilnvaras vēl nav beigušās, Tukišs norādīja, ka būtu nepieciešams jaunais studentu pārstāvis. Ministrs aicinātu priekšsēdētāju apstiprināt pēc tam, kad tiktu ievēlēts jaunais pārstāvis no studentu vidus.

Augstskolu likumā gan noteikts, ka AIP priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās. Kā skaidroja padomē, AIP locekļi sēdes laikā paši no sava vidus izvirza kandidātus un par katru no kandidātiem atsevišķi aizklāti balso.

Jau ziņots, ka Saeima jauno AIP apstiprināja nepilnā sastāvā, liedzot Ratniekam atkārtoti darboties padomē. Lai arī ministrijai bija iebildumi pret visiem atkārtoti virzītajiem kandidātiem, pārējie parlamentā guva atbalstu. Tādējādi jaunajā AIP darbosies četri iepriekšējās padomes locekļi - no Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētais pārstāvis bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, no Latvijas Rektoru padomes - pašreizējais AIP vadītājs Jānis Vētra, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - tās viceprezidents Aigars Rostovskis, bet no Latvijas Koledžu asociācijas atkārtoti deleģētais Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.

Kā galvenos argumentus IZM minēja to, ka nav izstrādāta augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija, nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī. Tāpat AIP tikai daļēji pilda Augstskolu likumā noteikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Vēl viens no iemesliem esot aizdomas par iespējamu datu viltošanu un/vai manipulāciju ar datiem AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai".

Padomē ir arī jauni locekļi. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas - tās prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) - speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas - Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas - Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, bet no Privāto augstskolu asociācijas - Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" rektors profesors Juris Zaķis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!