Aptauja: nedaudz pieaug atbalsts Ķīļa reformām augstākajā izglītībā  (56)

Decembrī uzsāktās un ierosinātās reformas pozitīvi vērtē 42,7% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 27,6%, savukārt 29,7% iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Septembrī reformas pozitīvi vērtēja 39,6% Latvijas iedzīvotāju.

Reformas vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību (50%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (60,8%), kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie (58,6%). Savukārt visnegatīvāko viedokli par reformām snieguši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (33,6%), Latgales reģionā dzīvojošie (35,6%), kā arī iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē (32,1%).

Visbiežāk atbalsts pausts priekšlikumam veicināt, lai Latvijas valsts augstskolās pasniegtu arī mācībspēki no citām valstīm (79%, tai skaitā 41% atzīmēja atbildi "pilnīgi atbalstu"), valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvām augstākās izglītības studiju programmām (73%, t.sk. 42% "pilnīgi atbalstu") un tam, ka ir jāveicina, lai uz Latviju brauktu studēt vairāk ārvalstu studentu (72%, t.sk. 34% "pilnīgi atbalstu").

Savukārt ierosinājumu, ka zinātnisko institūtu darba kvalitāte un konkurētspēja ir jāizvērtē ar Latvijas akadēmisko vidi nesaistītiem ārvalstu ekspertiem, atbalstīja 65% aptaujāto.

Vēl iedzīvotāji atbalstījuši priekšlikumus vairāk studiju programmas veidot Eiropas Savienības valodās (60% atbalsta, 23% neatbalsta), piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgiem zinātniskajiem institūtiem (57% atbalsta, 27% neatbalsta) un veicināt Latvijas augstskolu apvienošanos (56% atbalsta, 28% neatbalsta).

Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji vērtē augstskolu skaitu Latvijā, vairāk nekā puse iedzīvotāju atzina, ka, viņuprāt, "augstskolu ir pārāk daudz" (58%). Viedokli, ka "augstskolu skaits ir adekvāts", atbalstīja 27%, bet tikai 4% domāja, ka "augstskolu ir pārāk maz".

Dati liecina, ka 20% augstākās izglītības kvalitāti Latvijā vērtēja kā augstu (atbildes "ļoti augsta" un "drīzāk augsta"), bet nedaudz biežāk (24%) sniegts kritisks vērtējums - atbildes "ļoti zema" un "drīzāk zema". Visbiežāk iedzīvotāji uzskatījuši, ka augstākās izglītības kvalitāte Latvijā ir "viduvēja" (50%).

Jau vēstīts, ka Ķīlis rosinājis valsts finansējumu vienas augstskolas ietvaros pārdalīt kvalitatīvajām studiju programmām. Finansējuma pārdale būtu veicama uz iepriekš veiktā studiju programmu izvērtējuma. Ministrijas alternatīvais studiju programmu izvērtējums gan saniknojis augstskolas, un vairākas no tām pieprasījušas ministra demisiju.

Ministrijas pētījums liecina, ka nekvalitatīvo studiju programmu ir trīs reizes vairāk, nekā secināts Augstākās izglītības padomes koordinētajā izvērtējumā. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija paudusi bažas, ka AIP koordinētajā pētījumā ir manāmi iespējami viltojumi, tāpēc līdz janvāra vidum auditā tiks vērtēts izvērtējuma patiesums.