Valdība pieņem zināšanai ilgi gaidīto IZM reformu plānu  (41)

Ķīlis žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja, ka pašlaik ir izveidojies kompromiss starp ministriju un nozari par to, kāda ir situācija augstākajā izglītībā un kas ir jādara. Ziņojumā, kuru ministri ceturtdien uzklausīja, iekļauts augstākās izglītības reformu plāns ar 16 pasākumiem un 36 konkrētām darbībām to īstenošanai. Par šo piedāvāto reformu plānu līdz 1.aprīlim notiks publiskās diskusijas ar sadarbības partneriem.

Ķīlis norādīja – kad beigsies publiskā apspriešana, IZM arī valdībai piedāvās konkrētas rīcības, par kuru pieņemšanu vai noraidīšanu valdība varēs lemt, piemēram, pēc kādiem principiem dalīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus.

Ķīlis ir atgriezies darbā pēc ilgākas slimošanas – viņš pārcietis sirds operāciju. Par ziņojumu komentārus un ieteikumus izteica nozares pārstāvji un premjers, novēroja aģentūra BNS.

Lai uzklausītu Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu par plānotajām reformām augstākās izglītības jomā, uz sēdi izteikt savu viedokli bija ieradušies arī Augstākās izglītības padomes (AIP) pārstāvji, kuri kopumā bija apmierināti ar plāna esamību, bet izteica arī vairākas piezīmes.

Ķīlis valdības sēdē izskanējušās AIP pārstāvju iebildes atzina par pamatotām. Taču viņš arī norādīja, ka palikusi sajūta, ka IZM ir plāns, citiem sava piedāvājuma nav, taču viņi tik un tā atrod iespēju, kā paust neapmierinātību.

Izglītības un zinātnes ministrs arī noraidīja bažas, ka minētais plāns tapis steigā pēc saņemtās kritikas, taču viņš piebilda, ka šāda plāna izveide pirms iepriekšēju plānu izvērtēšanas ir pārsteidzīga.

Valdībā tika iesniegts arī Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plāns 2013.–2014.gadam.

Ķīlis sēdes sākumā pauda gandarījumu pēc ilgākas slimošanas atkal satikt kolēģus un, pirms dot vārdu uz sēdi uzaicinātajām personām, uzsvēra, ka augstākās izglītības reformu jomā Latvijai ir jārīkojas izlēmīgāk.

"Latvija atpaliek no Eiropas rādītājiem tāpēc, ka visi cenšas uzlabot situāciju savā valstī, un mums ir dubulti jāpiestrādā, lai noturētos konkurencē, kad Eiropas valstis modernizē savu izglītību. Ilgs laiks, lēni soļi nozīmē atpalikt no Eiropas līmeņa, kas rada nepatīkamas sekas ne tikai augstākajai izglītībai, bet tautsaimniecībai kopumā," klāstīja Ķīlis.

Ministrs iepriekš saņēmis pārmetumus no nozares, ka viņa ieceres par reformām nav uzliktas uz papīra. Publiskus pārmetumus par vairākiem neizpildītiem uzdevumiem Ķīlim iepriekš veltīja arī premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

Ieradušies AIP pārstāvji bija apmierināti, beidzot ieraugot reformu plānu "uzliktu uz papīra", tomēr izteica arī vairākus iebildumus.

"Ko dod reformu plānā ierakstīt – ieviest jaunu finansēšanas modeli, kas nodrošinās pieejamu augstāko izglītību, nezinot, kāds tas finansēšanas modelis ir, nav jēgas runāt par datumu. Svarīgi ir precizēt modeli, un tad noteikt datumu, kas atkarībā no modeļa var būt īss un var būt arī ļoti garš," valdības sēdē teica AIP pārstāvis tās bijušais vadītājs Jānis Vētra.

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un citi AIP pārstāvji norādīja, ka pašreizējā IZM koncepcija nav sasaistīta ar AIP izstrādāto reformu koncepciju un nav izprotams IZM iecerētais augstskolu iedalījums grupās.

Premjers pēc plāna uzklausīšanas atzina, ka iecerēto reformu plānā ministrijai ir vairāk jāizvērš reformu sasaiste ar tautsaimniecību, kā arī sīkāk jākomentē, kā ministrija plāno reaģēt uz tās norādīto tendenci, ka aizvien mazāk skolēnu izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus tādos priekšmetos kā fizika, ķīmija un bioloģija.

Valdība arī gaidīs IZM ziņojumu par reformu plānu 2010.–2012.gadam izpildi un to, ko no iepriekšējā plāna pārnest uz plānu 2013.–2014.gadam. Šo ziņojumu plānots izstrādāt līdz 2013.gada 1.martam.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka IZM ziņojumā galvenokārt pamatota reformu nepieciešamība un raksturotas Latvijas augstākās izglītības problēmas, savukārt rīcības plānā uzskaitīti veicamie soļi un to termiņi.

IZM norādījusi, ka viena no problēmām augstākajā izglītībā ir neatbilstoša vajadzībām nozaru struktūra, jo ir vērojams pārlieku liels studējošo īpatsvars sociālajās un humanitārajās nozarēs, bet nepietiekams – inženierzinātnēs, dabas zinātnēs. IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs sacīja, ka šajās nozarēs studē 13% no visiem studentiem, kas ir viens no zemākajiem rādītajiem Eiropā.

Problēma ir arī Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotība – lielais augstskolu un studiju programmu skaits un nelielais studējošo skaits, un tā vietā, lai savstarpēji kooperētos resursu koplietošanas sistēmas izveidē, augstskolas cīnās katra par sevi, lai iegūtu budžeta finansējumu.

Patlaban maģistratūra un doktorantūra nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, programmas – fragmentētas, uzskata IZM. Latvija ir zemākais sagatavoto doktoru skaits Eiropā, uzsvēra Kuļšs.

Arī studentu emigrācija ir lielāka nekā imigrācija, un šim nolūkam IZM plāno palielināt iebraukušo ārzemju studentu skaitu, nevis samazināt izbraukušo. Uzskaitītas arī vairākas citas problēmas.

IZM ir paredzējusi koncentrēt rīcības trijos galvenajos virzienos: studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanā, augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācijā un efektīvā resursu izmantošanā, augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācijā un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanā.

Ministrija plāno izveidot diversificētu augstākās izglītības iestāžu struktūru, iedalot augstskolas šādās grupās: Zinātnes (nacionālā) universitāte: zinātnes attīstībai; Tehnoloģiju universitāte: inovāciju attīstībai; Reģionālā universitāte: ierobežota līmeņa konkurences uzturēšanai un augstākā līmeņa studiju pieejamībai Latgalē; Akadēmijas (universitātes): izcilu profesionāļu sagatavošanai; Reģionālās augstskolas un koledžas: profesionālo kompetenču attīstībai un augstākās izglītības pieejamībai.

Ministrija plāno izstrādāt un līdz 2014.gada septembrim ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, pirms tam izsludinot iepirkumu konkursu par modeļa izstrādi. Ministrija plāno, ka līdz 2013.gada beigām tiks sagatavoti priekšlikumi, izvērtēti riski, veikts sīks sākotnējās ietekmes novērtējums un apkopots sabiedrības, sociālo partneru viedoklis.

IZM konkursā izvēlēsies institūciju, kura turpmāk organizēs studiju programmu licencēšanu un augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju.

Ministrija jau izveidojusi jauno akreditācijas komisiju 12 + 3 cilvēku sastāvā (12 – pamatsastāvs un 3 – nozaru ministriju pārstāvji, kas piedalās tajās sēdēs, kad tiek izskatīti attiecīgās nozares jautājumi), kura ir gatava sākt savu darbību.

Tāpat ministrija sagaida, ka augstākās izglītības studiju programmu akreditācijai tuvākajā laikā tiks iesniegti aptuveni 250 akreditācijas iesniegumu. Pirmā posma akreditācija ir jāveic līdz 2013.gada 1.martam, un, tā kā gandrīz visas programmas ir novērtētas Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" laikā, plānojams, ka studiju virzienu akreditācijai nepieciešams apmēram pusotrs mēnesis.

Ministrija ir aicinājusi Augstākās izglītības padomi iesniegt ministrijai trīs scenārijus augstākās izglītības iestāžu konsolidācijai, kuri paredz samazināt to skaitu attiecīgi par 20%, 40% un 60%.

Ministrija plāno veikt augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas pasākumus, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm.

Līdz 2013.gada 1.jūnijam IZM veiks nepieciešamos aprēķinus un pieprasīs papildu valsts budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai un ar to saistītu pasākumu finansēšanai, ņemot vērā vairākus principus: 2013./2014.akadēmiskajā gadā budžeta vietu kopējo apmēru konkrētām augstskolām nav paredzēts būtiski mainīt; augstskolas ietvaros un starp augstskolām tiek veicināta radniecīgu programmu konsolidācija; augstskolai, pieņemto lēmumu par kādas studiju programmas slēgšanu un studējošiem turpinot studijas citā programmā, slēgtās studiju programmas budžeta vieta tiek saglabāta.

Ministrija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi ir ieplānojusi veikt Latvijas zinātnes sistēmas, inovāciju politikas un zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu un turpmāk piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgām valsts zinātniskajām institūcijām, konsolidējot vai integrējot nekonkurētspējīgās zinātniskās institūcijas.

Plānots, ka līdz 2014.gada septembrim augstākās izglītības reģistri (studējošo reģistrs, akadēmiskā personāla reģistrs, augstākās izglītības iestāžu reģistrs) būs iekļauti Valsts izglītības informācijas sistēmā, sasaistot to ar Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēm, lai iegūtu visaptverošu informāciju par studējošiem un to nodarbinātību pēc absolvēšanas.

E-vides attīstība ir noteikts kā viens no akreditācijas lēmuma pieņemšanas ietekmējošiem faktoriem no 2013.gada pirmā ceturkšņa, sacīts ziņojumā.

2013.gadā ministrija kopā ar sadarbības partneriem izvirzīs un noteiks jaunus zinātnes prioritāros virzienus 2014.–2020.gadam.

Līdz 2013.gada beigām plānots veikt grozījumus Augstskolu likumā, nosakot jaunu pārvaldības struktūru augstākās izglītības iestādēs.

2013.gada sākumā ministrija sadarbībā Augstākās izglītības padomi, Rektoru padomi un citu nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem plāno sākt konceptuālu diskusiju par Augstākās izglītības un zinātnes likuma, kā arī Inovācijas likuma projekta izstrādi.

IZM arī apņēmusies līdz 2013.gada beigām sagatavot priekšlikumus optimāla augstākās izglītības finansēšanas modeļa izveidei.

Ministrija veiks pasākumus, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz pilnīgu doktorantūras studiju finansējumu no valsts budžeta, ik gadu palielinot valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvaru. Lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta 2013.gadā – 2 025 000 latu, 2014.gadā – 4 250 000 latu.

No 2014.gada tiks ieviesti atklāti starptautiski konkursi uz profesoru vietām. Ministrija turpinās iniciēt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu šķēršus ārvalstu akadēmiskā personāla un studējošo piesaistei augstākajā izglītībā, tostarp valodas izmantošanas prasības akadēmiskajā vidē.

Patlaban Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 30 sadarbības līgumu ar pasaules dažādām valstīm par savstarpēju sadarbību izglītības jomā. Kā viens no prioritārajiem virzieniem šādas sadarbības veicināšanai Nacionālās attīstības plānā 2014.–2020.gadam tiks noteikta studentu piesaiste no Āzijas, Austrumeiropas valstīm un ASV, teikts ziņojumā.