Uz neseno "The New York Times" rakstu par Latvijas krīzes pārvarēšanu reaģējuši arī izsenie kritiķi – ASV ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss, kuri turpina ironizēt par Latvijas paveikto, norāda uz milzu emigrāciju un ir pārliecināti, ka šo piemēru nevajag izmantot ne ASV, ne citām Eiropas valstīm.
Pēc viņu domām, Latvijas krīzes pārvarēšanas modeli var piemērot tikai, ja valsts var atļauties vismaz 10% iedzīvotāju emigrāciju. Viņi ir pārliecināti, ka jebkuras valsts mēģinājums iet Latvijas taupības un izdevumu mazināšanas ceļu prasītu 10% cilvēku aizbraukšanu, ko kopš iestāšanās ES un īpaši pēc ekonomikas krīzes sākuma piedzīvojusi Latvija, savā blogā internetā raksta Hadsons.
ASV tas prasītu pat 20 miljonu strādnieku aizbraukšanu, secinājuši ekonomisti.
Latvijas izvēlēto ceļu arī var iet, ja valsts demogrāfiski jūtas pietiekami droša, lai atļautos, ka laulību un dzimstības rādītāji samazinās. Savukārt etniski valsts ir sadalīta, kas politiķiem ļauj izspēlēt "etnisko karti", tādējādi novēršot domas no ekonomiskiem jautājumiem.
Tāpat postpadomju valstu iedzīvotāji nav gatavi uz skaļiem protestiem, secina ekonomisti. Ekonomisti kārtējo reizi atgādina, ka Latvijas iedzīvotāji, lai arī ir neapmierināti, skaļi un ilgstoši neprotestē, bet pieņem taupības soļus vai vienkārši emigrē.
Hadsons un Sommerss arī atsaucas uz "Bloomberg" datiem par Latviju kā valsti, kura varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasnieguši pusi no visiem noguldījumiem. salīdzinājumam, Šveicē šis rādītājs nepārsniedz 43%. Tie ir būtiski rādītāji, kaut vai ņemot vērā Šveices apjomus. Šī darbība, protams, varot padarīt daudzus Latvijas baņķierus turīgus, bet ar to nepietiek, lai attīstītu tautsaimniecību.
Jau ziņots, ka ASV laikrakstā "The New York Times" publicētais raksts par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu izraisījis vērienīgas diskusijas.
Vairākos interneta medijos publicēti noraidoši atbildes raksti un komentāri ar tādiem virsrakstiem kā "Latvijas laboratorija?", "Latvijas skumjā dīvainā veiksme" un ""New York Times" Latvijas taupības paraugbērna dīvainais un maldinošais slavinājums". Pie rakstiem arī izvērtušās plašas lasītāju diskusijas.
Kārtējo kritiku Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modelim veltījis arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, kurš nemitīgi uzstāj, ka Latvijas un Igaunijas taktika un sasniegtais nav uzskatāmi par veiksmes stāstu. Krugmens atzīst, ka situācija Latvijā "ir uzlabojusies, taču tā vēl joprojām ir ļoti smaga, neskatoties uz dažu centieniem to pasludināt par brīnišķīgu veiksmes stāstu".
Prestižais ASV laikraksts "The New York Times" savus lasītājus Jaunajā gadā iedvesmo ar apjomīgu rakstu par Latvijas veiksmes stāstu un iedzīvotāju izturību grūtu laiku pārvarēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
