Ārpolitikās prioritātes: cīņa par interesēm ES, dialogs ar Krieviju, aizbraukušo atgriešanās  (13)

Latvija apņemas aizstāvēt labvēlīgu nosacījumu panākšanu sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, kā arī gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā.

Latvija arī turpmāk būs ieinteresēta drošā ārējā vidē, sniedzot artavu vienotas un efektīvas Ziemeļatlantijas alianses darbībā, veidojot ciešu un aktīvu transatlantisko dialogu, t.sk., Latvijas stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar ASV. Uzmanības lokā būs arī labu kaimiņattiecību veicināšana ar Krieviju, atbalsts Austrumu partnerības valstīm to centienos tuvināties Eiropas struktūrām, atbalsta sniegšana Latvijas uzņēmējiem jaunu tirgu apguvē, atbalsts diasporai un ceļotājiem no Latvijas, kā arī atbalsts sabiedrības līdzdalībai gan Latvijas ārpolitikas veidošanā, gan starptautiskā mērogā, teikts dokumentā.

Arī 2013.gadā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ietekmēs Latvijas ārpolitiku, ir situācijas attīstība Eiropas Savienībā. Pasākumi situācijas stabilizācijā, turpinošās smagās reformas atsevišķās Savienības dalībvalstīs, protesta un separātisma potenciāls liek ES institūcijām un valdībām joprojām strādāt pie krīzes izraisīto problēmu risinājumiem.

Uzsvērs, ka 2013.gads būs noteicošais lēmuma pieņemšanā par Latvijas dalību eiro zonā, kā arī sarunās par daudzgadu budžeta nosacījumiem. Sekmīgs šo sarunu iznākums būs svarīgs, cik veiksmīgi attīstīsies Latvijas tautsaimniecība un augs iedzīvotāju labklājības līmenis tuvākajā desmitgadē, norāda ministrija.

Ņemot vērā šo situāciju, viens no Latvijas ārpolitikas pamatvirzieniem 2013.gadā būs dalība diskusijā par Eiropas Savienības nākotni, kā arī prioritāšu tālāka definēšana prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.

Ārlietu ministrija norāda, ka 2015.gads Eiropā un pasaulē būs īpaši nozīmīgs, jo tiks pārskatīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķi, notiks sarunas par jaunu globālu vienošanos klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī notiks stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020" vidus posma izvērtējums.

Latvija vismaz pusgadu būs visu šo procesu priekšgalā, līdz ar to tuvākajos gados Latvijai ir būtiski aktīvi piedalīties diskusijās par starptautiskās attīstības politikas jautājumiem, tajā skaitā, par jauno attīstības politikas ietvaru pēc 2015.gada. Latvija lepojas ar savām nevalstiskajām organizācijām, kas aizsāka veiksmīgo iniciatīvu 2015.gadu ES veltīt attīstības sadarbībai, uzsvērts dokumentā.

Kā svarīgas prioritātes izvirzīta arī Baltijas jūras reģiona attīstība, sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, kā arī sabiedrības līdzdalības nodrošināšana.

Ņemot vērā to, ka aizvien vairāk mūsdienu saziņas, dokumentu aprites, preču un pakalpojumu plūsmas notiek virtuālajā vidē, Eiropas Savienībā nepieciešama gan vienotā digitālā tirgus un e-komercijas, gan e-veselības, e-izglītības, e-tiesiskuma, gan kultūras mantojuma digitalizācijas attīstība. Vienlaikus svarīgi attīstīt digitālās prasmes, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem darboties virtuālajā vidē, uzsver ministrija.

2013.gadā darba kārtībā joprojām būs Latvijai aktuāli enerģētikas un transporta infrastruktūras projekti, lai stiprinātu Latvijas un Baltijas valstu enerģētisko drošību, kā arī transporta infrastruktūras savienošanu ar citām ES dalībvalstīm, teikts dokumentā.

Dokumentā arī norādīts, ka 2013.gadā pēc nesenās ASV prezidenta pārvēlēšanas darbu uzsāks viņa jaunā administrācija. Tāpēc Latvija sagaida, ka tā turpinās pievērst īpašu uzmanību dialoga stiprināšanai ar Eiropas Savienību. Latvija veidos attiecības ar jauno administrāciju, stiprinot iesāktās divpusējās saites politikas, drošības un aizsardzības, ekonomikas un izglītības jomās.

Ekonomisko problēmu iespaidā, ASV un vairākas Eiropas valstis turpina samazināt izdevumus valsts aizsardzībai, īstenojot vērienīgas bruņoto spēku un aizsardzības tirgus reformas, kā arī meklējot sadarbības iespējas kopīgu militāro spēju attīstībā. Tai pat laikā citu valstu tēriņi aizsardzībai pieaug. Ievērojot šo tendenci, kā arī to, ka ASV aizsardzības budžets joprojām ir ievērojami lielāks par visu Eiropas sabiedroto aizsardzības budžetu kopā, Latvijai ir pakāpeniski jāvirzās uz 2% no IKP izdevumu sasniegšanu aizsardzības jomā, secina ministrija

Tāpat Latvijas interesēs arī turpmāk būs uz abpusējām interesēm balstīta sadarbība, t.sk., ekonomisko sakaru paplašināšana gan divpusējā, gan ES-Krievijas attiecību līmenī. Divpusējo attiecību līmenī ir svarīgi turpināt un paplašināt praktisko sadarbību, t.sk., aktivizējot Starpvaldību komisijas darbu. Latvija cer uz politiskā dialoga stiprināšanu, virzoties uz stabilas un konstruktīvas attiecību dienaskārtības attīstīšanu.

Latvija ir ieinteresēta veicināt vienotu ES pieeju attiecībās ar Krieviju un iestāsies par līdzsvarotu progresu visos dienaskārtības jautājumos, t.sk., Jaunais līgums, modernizācijas, enerģētikas, iesaldēto konfliktu risināšana, vīzu dialogs, dialogs par cilvēktiesību un likuma varas jautājumiem u.c. Latvijas interesēs ir panākt, lai Krievija konsekventi ievērotu PTO saistības un atturētos no jaunu protekcionisko pasākumu ieviešanas, kas varētu potenciāli kaitēt Latvijas uzņēmēju interesēm.

Ārlietu ministrija arī uzsver, ka 2013.gadā ir piešķirts finansējums sadarbības ar diasporu veicināšanai. Pēc Ekonomikas ministra iniciatīvas sagatavotie priekšlikumi reemigrācijas atbalstam tiks apstiprināti valdībā un turpmāk iekļauti to jautājumu lokā, ko skatīs Ārlietu ministrijas vadībā izveidotā darba grupa ar diasporas jautājumiem saistīto aktivitāšu koordinēšanai.

2013.gadā Ārlietu ministrija kopā ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienību un Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru rīkos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Rīgā. 2013.gada vasarā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju plānots arī konferences "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai" turpinājums.