Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams otrdien apmierināja bijušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieces Ingas Štāles prasību par viņas nepamatotu atbrīvošanu no amata, atzīstot ministrijas rīcību par prettiesisku, informēja tiesa.
Kā pastāstīja Štāle, viņa vēl nezina, kāda būs ministrijas reakcija, tomēr, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, Štāle prognozē, ka tiesas spriedums tiks pārsūdzēts un lieta "vilkta garumā". Tāpat viņa norādīja, ka nevienā mirklī nebija šaubījusies, ka ministra Roberta Ķīļa lēmums bija pretlikumīgs. "Ministrs vēlējās atbrīvoties no zinošiem cilvēkiem, izmantojot jebkādas metodes," uzsvēra Štāle.
Jelgavas tiesu namā patlaban ir ierosināta vēl viena lieta pret IZM. Kā paskaidroja Štāle, viņas prombūtnes laikā nedēļu pirms atbrīvošanas no amata IZM darbiniece tika pazemināta amatā "par divām pakāpēm", kļūdama par departamenta direktora vietnieci. Tas esot veikts bez jebkādas darba izvērtēšanas un salīdzināšanas, skaidroja Štāle.
Viņa paskaidroja, ka gaidīs spriedumu arī šajā lietā, jo viņu neapmierinātu atjaunošana amatā pozīcijā, kas ir zemāka un kuru viņa nav pelnījusi.
Jau ziņots, ka izglītības ministrs Roberts Ķīlis pagājušā gada aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret bijušo valsts sekretāru Mareku Gruškevicu un viņa vietnieci Štāli. Izvērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumu, Ķīlis nolēma rosināt atbrīvot Gruškevicu no amata saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem deviņus miljonus latu vērtajā datoru iepirkumā.
Šo ierosinājumu pērn 10.jūlijā atbalstīja arī Ministru kabinets. Pret Gruškevicu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ministram ieteica ne tikai rosināt no amata atbrīvot pašu valsts sekretāru, bet arī viņa vietnieci Štāli un IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktori Gludīti.
Pārkāpumu būtību Ķīlis iepriekš raksturoja, sakot, ka tikušas veiktas darbības vai pieņemti prettiesiski lēmumi attiecībā uz vairākiem iepirkuma procesa posmiem, pārkāpjot gan Iepirkuma likumu, gan Eiropas Savienības regulu, gan arī finanšu un budžeta likumu, un šo lēmumu dēļ varēja iestāties diezgan smagas sekas budžetam neattiecināmo izmaksu formā.
Štāle pagājušā gada augustā vērsās tiesā, jo pēc iepazīšanās ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas dokumentiem nav atradusi savā darbībā pārkāpumus. Štāle pauda pārliecību, ka IZM reorganizācijas procesā bijuši vērojami vairākkārtēji pārkāpumi. Proti, darbinieki pie amatiem tikuši pēc principa "patīk vai nepatīk" vai "lojāls vai nelojāls", neņemot vērā iepriekšējo pieredzi un darba izvērtējumu.
Kā iepriekš izteicās Štāle, Ķīlis vēlējies "atbrīvoties no zinošiem un pieredzējušiem cilvēkiem, lai viņu balstītu viegli manipulējama komanda".
Komentējot savu saistību ar aptuveni deviņus miljonus latu vērto datoru iepirkumu skolām, kas, Ķīļa vērtējumā, notika nesekmīgi, Štāle sacīja, ka laikā, par kuru tika veikta disciplinārlietas izmeklēšana, šī iepirkuma nebija. Štāle uzskata, ka ar skaļiem paziņojumiem Ķīlis vēlas novērst uzmanību no savas bezdarbības. "Ir tikai paziņojumi par reformām, bet vai jūs varat nosaukt kaut vienu reformu, kura ir īstenota vai iesākta?" iepriekš uzsvēra bijusī IZM darbiniece.
Arī Gludīte apstrīdēja IZM lēmumu tiesā, un spriedums būs zināms 23.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!