Atteikums novadīt lūgšanu Saeimas kapelā sadusmo hinduistu pārstāvi  (390)

Zeds Saeimas kapelā bija lūdzis novadīt hinduistu lūgšanu, jo katru ceturtdienu pirms plenārsēdes sākuma iespēja vadīt lūgšanu esot katoļu, luterāņu un baptistu mācītājiem, tomēr Zeda lūgums noraidīts. Atteikums pamatots ar to, ka kristietība ir galvenā reliģija Latvijā un līdzšinējo kārtību neesot plānots mainīt.

Sašutušais Zeds savā paziņojumā mudina Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un premjeru Valdi Dombrovski(V) būt atvērtākiem pret citām reliģijām, kā arī atbalstīt šo reliģiju nonākšanu Saeimā, tādējādi "paplašinot kopējo izpratni".

Hinduistu runasvīrs arī atsaucas uz ziņojumu par starptautisko reliģisko brīvību un vēršas pie Eiropas Savienības, kuras dalībvalsts ir Latvija, aicinot izvērtēt šo situāciju, kura neesot pieņemama 21.gadsimta Eiropai, kura lepojas ar cilvēktiesību aizstāvību.

Zeds arī atgādina, ka hinduisms ir vecākā un trešā lielākā reliģija pasaulē.

Saeimas Preses dienests portālu "Delfi" informēja, ka Zeda lūgums kapelā noturēt hinduistu lūgšanu netika atbalstīts, jo Saeimā kapela veidota svētbrīžiem kristīgo konfesiju piederīgajiem un kristiešu sakrālās telpas citu reliģiju rituāliem netiek izmantotas.

Kapela ir veidota ar kristīgo konfesiju garīdznieku līdzdalību un kristīgajā tradīcijā. Kapelu 1998.gadā iesvētījuši tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieki. Altāris veidots pēc arhitekta, mācītāja Martina Samma ieceres, savukārt krucifiksu, kuru darinājis tēlnieks Jānis Bārda, Saeimai dāvinājušas visas kristīgās konfesijas.

Kapela nav publiski pieejama un ir izveidota Saeimas deputātu un darbinieku vajadzībām. Gadā Saeimas kapelā vidēji notiek 35 svētbrīži, kurus vada triju konfesiju – luterāņu, baptistu un katoļu - mācītāji. Svētbrīžus vidēji apmeklē līdz 10 Saeimas deputāti un darbinieki, informēja Saeimā.

Kapela Saeimā izveidota 1998.gadā, un tajā ik ceturtdienu pirms Saeimas sēdes kristīgo konfesiju garīdznieki vada svētbrīžus. Svētbrīži parlamentā pēc deputātu iniciatīvas notiek jau kopš 5.Saeimas sasaukuma, taču pirms kapelas izveides tie notika citās telpās.