Deputāti un ministriju pārstāvji trešdien pauda dažādus viedokļus par piedāvājumu ieviest vienu apmaksātu reliģisko svētku brīvdienu, kuru darbinieki varētu izmantot pēc saviem ieskatiem un savas reliģiskās pārliecības.
Reformu partijas (RP) deputāts Gunārs Igaunis teica, ka šādas brīvdienas ieviešana būtu tolerances solis pretī visu valsts un iedzīvotāju savstarpējai sapratnei, ņemot vērā dažādās nacionalitātes un konfesijas. Tomēr Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji pauda, ka iesniegtie priekšlikumi izmaiņām Darba likumā ticīgos cilvēkus nostādītu labākā situācijā par tiem, kuriem šāda brīvdiena nepienāktos.
Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve Kristīne Bāra teica, ka RP piedāvāto grozījumu ietekme uz budžetu būtu neliela - aptuveni 0,05% no kopbudžeta ieņēmumiem. Šos aprēķinus par pārlieku optimistiskiem nosauca LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ( V), norādot, ka viena apmaksāta brīvdiena darba devējiem Latvijā izmaksātu 27 miljonus latu.
Ašeradens arī apgalvoja, ka Latvijā brīvdienu skaits ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, un aicināja izvērtēt, vai valsts var atļauties vēl vienu brīvdienu. Pretēju viedokli izteica deputāts Andris Bērziņš (ZZS), norādot, ka cilvēku noslogojumu jāmēra citādi un darba ļaudis strādājot "izdeg".
Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums decembrī ar vienotu opozīcijas atbalstu balsojumā nolēma nodot vērtēšanai komisijās Reformu partijas (RP) sagatavotos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz valstī noteikt papildu brīvdienu, ko varētu izvēlēties reliģisko svētku svinēšanai atbilstoši savai pārliecībai.
RP ideju par brīvdienu atbilstoši reliģiskajai piederībai virzīja jau pavasarī, taču toreiz koalīcija vienojās atlikt šo jautājumu.
Lai gan šo RP ierosinājumu iepriekš neatbalstīja pārējās divas koalīcijas partijas – "Vienotība" un Nacionālā apvienība (NA), RP lūdza Saeimas prezidiju šo jautājumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, par ko abi pārējie koalīcijas partneri pauda nosodījumu RP par koalīcijas līguma pārkāpšanu.
Iesniegtie grozījumi likumā paredz kā papildu svētku dienas ļaut izvēlēties 6.janvārī Zvaigznes dienu, 7.janvārī - pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos, 15.augustā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, ebreju svētkus "Jom Kipur" jeb Grēku izpirkšanas dienu un 31.oktobrī - Reformācijas dienu.
Šādi grozījumi dotu iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē, pamato likumprojekta iesniedzēji.
Pašlaik likumā par svētku dienu noteikts 25.decembris, kad Ziemassvētkus svin katoļi, luterāņi un vairums citu kristīgo konfesiju, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus svin pēc vecā stila kalendāra un šīs dienas īpaši likumā nav atzīmētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
