'Sudrabas laikmets' un valsts naudas tērētāji: cik bezjēdzīgi bijuši izdevumi  (243)

Pati Sudraba, kuras pilnvaru termiņš beidzas 21.janvārī, savu līdzšinējo darbību nevēlas šķirot, izceļot kādu īpaši spilgtu vai svarīgu revīziju, jo visas revīzijas uztvertas vienlīdz nopietni. Sabiedrības reakcija nav bijis viņas darba kritērijs, tomēr ne bez gandarījuma Sudraba norāda, ka šo gadu laikā iestādes ir ņēmušas vērā vairāk nekā 5000 Valsts kontroles ieteikumu.

Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties tikai uz dažām spilgtākajām Valsts kontroles revīzijām, kuras pēc tam radīja plašu rezonansi.

Revīzijā par valsts budžeta izpildi 2004.gadā tika atklāts nekur neuzskaitīts valsts aizņēmums četru miljonu ASV dolāru apmērā, kas vairākus gadus nav maksāts, tādējādi bija uzkrājušies arī procentu maksājumi vēl 2,3 miljonu dolāru apmērā.Sudraba tolaik informēja, ka šo aizņēmumu 1996.gadā valsts vārdā noslēgusi Privatizācijas aģentūra ar aviokompāniju "airBaltic". Aizņēmums esot ņemts, lai valsts varētu piedalīties aviokompānijas privatizācijā. Sudraba uzskata, ka, ilgus gadus nemaksājot aizņēmumu un valsts parāda apjomam pieaugot līdz 6,3 miljoniem dolāru (3,7 miljoniem latu), valsts faktiski vairs nepārvalda šo aviosabiedrību, jo parāda apjoms ir pārsniedzis valsts kapitāldaļu vērtību.

Valsts kontrole secināja, ka aizņēmums tolaik nebija uzskaitīts ne valsts ārējā parāda, ne iekšējā parāda pārskatā.

2006.gadā plašu rezonansi izraisīja Valsts kontroles secinātais par toreizējā Satversmes tiesas vadītāja Aivara Endziņa un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Arņa Cimdara lēmumiem, kas attiecās arī uz pašu prēmēšanu.

Revīzijā VK bija secinājusi, ka 2006.gadā kopumā bijuši 12 rīkojumi par prēmiju izmaksāšanu, pieci no kuriem parakstīti decembrī. Revidenti atklāja, ka AT priekšsēdētāja vietnieki bija parakstījuši rīkojumus par priekšsēdētāja prēmēšanu, tas ir, pieņēmuši lēmumu, atrodoties situācijā, kad šī lēmuma pieņemšana vai nepieņemšana varēja ietekmēt viņu personīgās intereses. VK revīzijā toreiz tika secināts, ka AT priekšsēdētāja vietnieki bija pārsnieguši savas pilnvaras.

Valsts kontroles revīzijā pārkāpumi tolaik tika konstatēti arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Cimdara parakstītajos rīkojumos par prēmiju izmaksu darbiniekiem vairāku desmitu tūkstošu latu apjomā, un iekļauto darbinieku sarakstā arī pašam sevi. Tā viņš esot rīkojoties pretrunā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Pēc Saeimas deputātu iniciatīvas pret Cimdaru pat tika sākt kriminālprocess, kuru prokuratūra gan 2009.gadā izbeidza.

2007.gadā Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijā secināto, ka Latvijas Pasts (LP), noslēdzot līgumu ar SIA "Attīstības aģentūra" par vēsturiskās pasta ēkas Rīgā, Stacijas laukumā 1, iznomāšanu, rīkojies nesaimnieciski, zaudējot divus miljonus latu.

Tas saniknoja tā laika satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš paziņoja, ka, iespējams, valsts kontroliere Inguna Sudraba darbojas "savu draugu interesēs". Valsts kontroles interesi par Latvijas Pastu Šlesers saistīja ar "Sudrabas draugiem",  kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai priekš viņiem uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju.

Sudraba vērsās tiesā pret Šleseru par goda un cieņas aizskārumu. Prasības kopējā summa bija 100 000 latu. Tiesa vēlāk piesprieda Šleseram maksāt 5000 latu morālo kompensāciju.

Savukārt pērn Valsts kontrole revīzijā secināja, ka "Latvijas Pasts" ir pieļāvis tiesību aktu pārkāpumus un nesaimnieciskas rīcības gadījumus, kas ir veicinājuši zaudējumu 24,5 miljonu latu apmērā uzkrāšanos 2005. - 2010.gada laikā. Tāpat konstatētas būtiskas atkāpes no Latvijas Pasta biznesa plānā 2010.-2014.gadam noteiktajiem izpildes rādītājiem.

 2009.gada oktobrī, gadu pēc "Parex bankas" pārņemšanas, ar revīziju par šo procesu klajā nāca arī Valsts kontrole. Sudrabas vērtējumi tolaik bija skarbi, jo bankas pārņemšana nav notikusi pilnībā valsts interesēs un visus valsts ieguldītos līdzekļus - gandrīz miljardu latu - valsts var arī neatgūt.

Sudraba tolaik pat norādīja, ka valdība, 24 dienu laikā neuzliekot ierobežojumus naudas aizplūšanai no bankas, rīkojusies tīši ļaunprātīgi.  VK secināja, ka uz budžeta rēķina Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim praktiski nepalika nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku.

Ņemot vērā VK atklāto, kā arī vairāku fizisku un juridisku personu iesniegumos minēto ziņu retoriskās pārbaudes materiālus, Ģenerālprokuratūra 2009.gada oktobrī  uzsāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas amatpersonas, gatavojot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu "Parex bankai".  

Izmeklēšana pabeigta 2010.gada augustā lieta slēgta, izbeidzot procesu par kukuļņemšanu nozieguma fakta trūkuma dēļ, un par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonas bezdarbību - noziegumu sastāvu trūkuma dēļ toreizējās valdības Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC), finanšu ministra Ata Slaktera (TP), ministru Vineta Veldres (TP), Māra Riekstiņa (TP), Aināra Baštika (LPP/LC), Kaspara Gerharda (TB/LNNK), Mareka Segliņa (TP), Tatjanas Koķes (ZZS), Edgara Zalāna (TP), Helēnas Demakovas (TP), Ivetas Purnes (ZZS), Ainara Šlesera (LPP/LC), Gaida Bērziņa (TB/LNNK), Ivara Eglīša (TP), Raimonda Vējoņa (ZZS), Mārtiņa Rozes (ZZS), Signes Bāliņas, Oskara Kastēna (LPP/LC) un Normunda Broka (TB/LNNK) rīcībā.

Valsts kontrole, pārbaudot tēriņus Kultūras ministrijas pakļautībā esošajā valsts aģentūrā "Jaunie trīs brāļi", konstatējusi, ka līdz 2008.gada 30.decembrim akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas organizatoriskiem darbiem iztērēti 2 989 520 lati.

Tajā skaitā 2008.gadā akustiskās koncertzāles projektam iztērēti 188 345 lati, no tiem AB dambja apsaimniekošanai - 10 204 lati, komandējumu izdevumiem -   9848 lati (tajā skaitā braucieniem uz Franciju, Dāniju), par zemes nomu samaksāti   6786 lati, samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis 14 377 lati.

Akustiskās koncertzāles projekta virzītāji izstāžu un semināru organizēšanai iztērējuši 33 468 latus, par detālplānojumu un tamlīdzīgiem darbiem -  45 496 latus, par konsultācijām Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, tas ir, pirmsprojekta stadijā, skiču projekta izstrādes stadijā, tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto detalizēti darba rasējumu un iepirkumu procedūras dokumentu izvērtēšanai iztērēti 57 883 lati un citiem izdevumiem 10 283 lati.

"Jaunie trīs brāļi" gan  izšķērdēšanu noliedza, skaidrojot, ka Rīgas koncertzāles projektam kopš 2004.gada  četros gados izlietoti 984,7 tūkstoši latu un VK ziņojumā sniegta maldinoša informācija.  Par šiem līdzekļiem organizēts starptautisks projekta skiču konkurss, izstrādāts teritorijas detālplānojums, sagatavoti projektēšanas uzdevumi kā ēkas un AB dambja rekonstrukcijas, tā akustikas projektētājiem, kā arī organizētas projekta publiskās apspriešanas, apmaksāta AB dambja nomas maksa un uzturēšana, iepirkti neatkarīgu transporta risinājumu plānošanas un citu ekspertu pakalpojumi un segtas ar projekta publicitāti saistītās izmaksas, piemēram, sagatavota trīsdimensiju vizualizācijas filma, kas, nolūkā sniegt priekšstatu par Daugavas kreisā krasta attīstību, regulāri demonstrēta kā Latvijā, tā ārvalstīs, nodrošinot Rīgas koncertzāles projektam starptautisku atpazīstamību.

Koncertzāles projekts krīzes gados "iestrēga", bet pēc revīzijas nekādi rezultāti nesekoja, bet vēlāk likvidēja arī pašu aģentūru "Jaunie Trīs brāļi".

2011.gada pavasarī Valsts kontrole Kultūras ministrijas revīzijā norādīja, ka "Jaunajiem trīs brāļiem" nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu" par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nav veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, ir radusies situācija, ka uzņēmums ir iesniedzis prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par 526 910 latu piedziņu.
KM tolaik uzsvēra, ka ministrija nebija nedz pilnvarojusi aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktoru slēgt darījumu ar SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", nedz to akceptējusi.  KM prasību pret Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādātāju SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", lūdzot atzīt pušu noslēgto vienošanos par spēkā neesošu, tiesa skatīs šogad aprīlī.

 Tautā par "Zelta tiltu" nodēvētā Rīgas Dienvidu tilta revīzija nepārsteidza - Valsts kontrole atklāja 27 miljonu latu izšķērdēšanu, turklāt Rīgas domes neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai - 64,79 miljoni, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.

Lielāko daļu sadārdzinājuma veido izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010. gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem jeb par 87%.

 Pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot Pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā.

Valsts kontrole par atklātajiem pārkāpumiem informējusi tiesībsargājošās iestādes un 2009.gada aprīlī sākts kriminālprocess par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim.

2012.gada aprīlī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklētājs izbeidza kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecībā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pēc šīs informācijas publiskošanas  aicināja valsts kontrolieri pārsūdzēt šo lēmumu. Maijā valsts kontroliere Inguna Sudraba šo lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēja Ģenerālprokuratūrā, tomēr prokuratūrā atstāja spēkā policijas lēmumu par lietas izbeigšanu. 

Tad Valsts kontrole augustā vērsās pie ģenerālprokurora, lūdzot vēlreiz pārbaudīt lietas izbeigšanu, un oktobrī izmeklēšana ir atjaunota. Arī šajā lietā pagaidām nav zināmi rezultāti.

 Revīzijā tika secināts, ka Latvijas Bankas (LB) īpašumā esošais autoparks netiek pietiekami ekonomiski efektīvi izmantots. Centrālās bankas īpašumā un lietošanā 2010.gadā bija 36 transportlīdzekļi, no kuriem četri 2010.gada 31.augustā tika atsavināti. Pārbaudot gan īpašumā, gan lietošanā esošo transportlīdzekļu nobraukumu kilometros vidēji mēnesī 2010.gadā, tika secināts, ka 18 transportlīdzekļiem vidējais mēneša nobraukums ir mazāks par 1200 kilometriem.

Bet vismazākais nobraukums bijis autobusam ar 30 sēdvietām - vidēji 159 kilometri mēnesī - un diviem autobusiem ar 16 sēdvietām - vidēji attiecīgi 246 kilometri un 271 kilometrs mēnesī.

Analizējot LB transportlīdzekļu izmantošanas biežumu, tika konstatēts, ka autobuss ar 30 sēdvietām 2010.gadā izmantots vidēji divas reizes mēnesī, turklāt 2010.gada janvārī tas netika izmantots nevienu reizi. Pirms gada šis autobuss tika iegādāts par gandrīz 78 000 latu. Savukārt divi autobusi ar 16 sēdvietām 2010.gadā izmantoti vidēji 11 un 16 reizes mēnesī, un viens no autobusiem 2010.gada jūnijā netika izmantots nevienu reizi.

2010.gada sākumā Sudraba dusmīgā vēstulē vērsās pie premjera, Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, kurā kritizēja Ministru kabineta lēmumus par līdzekļu piešķiršanu no neparedzēto gadījumu programmas, kas ir pretrunā ar tiem fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem, kurus valdība pati iepriekš bija pieņēmusi.

Sudraba atzina, ka  šādi vēlas vērst uzmanību, viņasprāt, nepieņemamajai praksei, kā tikuši piešķirti līdzekļi un norādīt uz nevienlīdzīgo situāciju, kad vieni godprātīgi ir taupījuši finansējumu, bet citiem tiek piemēroti citi principi.

Tālaika finanšu ministrs Einars Repše atzina Valsts kontroles izteiktos pārmetumus par budžeta izdevumiem gada nogalē un solīja turpmāk īstenot vēl stingrāku tēriņu ierobežošanu. 

Aizsardzības ministrijas (AM) izveidotā daudzpakāpju Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādes un nodrošinājuma sistēma ir sarežģīta un neefektīva, tās darbības nodrošināšanai nepieciešamie resursi pārsniedz ieguvumus un ir pieļauts nelietderīgs valsts budžeta līdzekļu izlietojums vismaz 1 227 411 latu apmērā, revīzijas ziņojumā 2010.gadā vēstīja Valsts kontrole (VK).

VK atklājusi, ka NBS pretmīnu kuģu iegādes procesā nelietderīgi izlietoti vismaz 501 577 lati, savukārt, ieviešot jauno lauka formas tērpu, ir pieļauts nepamatots izgatavojamo izstrādājumu sadārdzinājums par vismaz 725 834 latiem.

Pēc gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja kriminālprocesa materiālus Ģenerālprokuratūrai, rosinot saukt pie kriminālatbildības NBS amatpersonu par bezdarbību un divas komercuzņēmuma amatpersonas par krāpšanu, kas radījusi valstij zaudējumus lielā apmērā saistībā ar par formas tērpu piegādi, formas tērpus nepamatoti sadārdzinot.

Revīzija par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.aprīlim atklāja, ka Jūrmalas pašvaldība ir nelietderīgi izlietojusi pašvaldības un kapitālsabiedrību līdzekļus vismaz 1,208 miljonu latu apmērā. Savukārt Jūrmalas kapitālsabiedrību pakalpojumu saņēmēji pārmaksājuši vismaz 402 083 latus.

Revīzijā Jūrmalā secināts, ka pašvaldība atsevišķiem pirms pilnvarojuma termiņa beigām atlaistajiem valdes locekļiem izmaksājusi kompensācijas vismaz 85 978 latu apmērā, noteikusi atlīdzību valdes priekšsēdētājiem neatbilstoši normatīvo aktu prasībām - vismaz 17 018 latu apmērā, kā arī pretēji aizliegumam kapitālsabiedrību valdes locekļiem tikušas piešķirtas prēmijas 16 023 latu apmērā.

Tāpat pārraugāmās kapitālsabiedrības, iegādājoties preces un pakalpojumus, nelietderīgi izlietojušas līdzekļus vismaz 90 149 latu apmērā, kā arī pieļāvušas dienesta automašīnu izmantošanu privātajām vajadzībām, radot nepamatotas izmaksas vismaz 1369 latu apmērā, atklājuši revidenti.

SIA "Jūrmalas attīstības projekti" pamatkapitālā nelietderīgi ir ieguldīti 768 106 lati no pašvaldības līdzekļiem. Pašvaldība arī nepamatoti piešķīrusi daļu no kapitālsabiedrībām piešķirtajām dotācijām kopsummā 3,6 miljonu latu apmērā.

Savukārt sociālās aprūpes centra "Sloka"  pārbaude atklāja, ka darbinieki devušies pieredzes apmaiņas komandējumos uz Itāliju, Franciju, Spāniju un Vāciju. Komandējumos ir nosūtīti arī pavāre, oficiante, virtuves strādniece, kurinātājs un personāla pārzine, kuru amata pienākumos neietilpst pansionāta iemītnieku aprūpes veikšana, organizēšana un sociālās palīdzības sniegšana pansionāta iemītniekiem. Šo darbinieku kopējās komandējuma izmaksas ir 1112,25 lati.  

 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē (RRP) saistībā ar Valsts kontroles atzinumu par izšķērdību Jūrmalas pašvaldībā pērn martā sākts kriminālprocess par piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodrošināšana ar vienotām telpām, būvējot jaunu biroju  kompleksu un nododot to nomā VID, netiks panākta ar iespējami mazāko finanšu resursu izlietojumu, revīzijā 2011.gadā secināja Valsts kontrole (VK).

Šo vērienīgo privātās un publiskās partnerības projektu plānots pabeigt līdz 2014.gadam. Tajā valsts privātajai SIA "Mežaparks SPV"  ir uzticējusi uzcelt VID administratīvo ēku, pati pēc tam to 30 gadus izīrējot. Projektam izveidots kopuzņēmums SIA "Biroju centrs Ezerparks", kurā Valsts Nekustamie īpašumi (VNĪ) arī ieguldījuši trīs miljonus latu, kļūstot par tā mazākuma akcionāru, tādējādi arī netieši piedaloties kredīta ņemšanā biroju centra būvniecības finansēšanai. Atbilstoši kapitāldaļām, valsts arī pretendēs uz daļu no peļņas, kuru veidos pašas turpmākajos gados samaksātās īres maksa.

Neskatoties uz kritiku un, iespējamu korupcijas ēnu, ēkas projekts kopš 2006.gada ir virzījies uz priekšu. Amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka uzņemtās saistības ar privāto akcionāru lauzt būtu neizdevīgāk, nekā projektu vienkārši pabeigt, bet iespējamo vaininieku, kas valsti nostādījis šādā pozīcijā, meklējumi izpaliek. "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka sākotnējā vienošanās par līguma laušanu paredzēja no valsts puses privātajam uzņēmumam kompensēt 7,4 miljonu latu ieguldījumu projektā, kā arī 51,7 miljonu latu negūto peļņu.

Pērn rudenī, pārbaudot Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) darbību, Valsts kontrole atklāja finanšu krāpniecību. Lai apturētu nelikumības par revīzijas laikā atklātajiem pārkāpumiem VK informēja Labklājības ministriju vēl pirms oficiālas revīzijas pabeigšanas. Ministrija rīkojās nekavējoties un pret SIVA vadību uzsāktas disciplinārlietas, bet vēlāk materiāli nodoti prokuratūrai, kura uzsāka to pārbaudi.  

Revīzijas laikā VK revidenti arī saskārušies ar ierobežojumiem pilnīgas un patiesas informācijas saņemšanā. Aģentūra arī nesniedza visu tai zināmo informāciju par neatbilstībām ieņēmumu uzskaitē, kā arī ir sagrozīti dati dokumentos un grāmatvedības ieraksti, lai slēptu naudas līdzekļu zādzību, norādīja VK.

VK revīzijā konstatēja, ka iekšējās kontroles sistēmas nepilnību dēļ un kontroles pār sniegtajiem pakalpojumiem un gūtajiem ieņēmumiem neesamības dēļ ir pieļauta nesaimnieciska un patvaļīga darbība ar aģentūras resursiem. SIVA, sniedzot maksas pakalpojumus, nepārliecinās, vai pilnā apmērā ir uzskaitīta un saņemta samaksa par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, tā pieļaujot arī krāpnieciskas darbības ar Aģentūras resursiem.

Kontroles procedūru neesamības dēļ aģentūras darbiniece piecu gadu laikā no aģentūras kases ir piesavinājusies 13 790 latus.

Revīzijā arī konstatēts, ka aģentūras vadība ir pieļāvusi transportlīdzekļu izmantošanu darbinieku privātajiem braucieniem, par ko liecina revīzijā konstatētās pretrunas sagatavotajos grāmatvedības dokumentos, jo ikdienā braukto maršrutu attālumi ceļazīmēs ir noteikti līdz 2,5 reizēm lielāki, nekā ir faktiskie attālumi dabā, odometru rādījumi ceļazīmēs no tehniskajās apskatēs fiksētajiem rādījumiem atšķiras par gandrīz 18 tūkstošiem kilometru, degviela ir uzpildīta brīvdienās un pilsētās, kas nav dokumentos uzrādītajos maršrutos, pārsniedzot degvielas bākas tilpumu līdz pat 2,5 reizēm.