"Ir labi, ja medijs pats atsakās no politiskās reklāmas, bet ir jāskatās, ar kādu mērķi tas tiek darīts un vai PBK ļaus izteikties visu partiju pārstāvjiem. Sliktākais, ja medijs redakcionālajā darbā kļūst par vienas partijas ruporu," tā PBK lēmumu atteikties no politiskās reklāmas komentēja sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.
"Esmu skeptiski noskaņota pret PBK lēmumu atteikties no politiskajām reklāmām, jo ,vērojot pēdējo trīs vēlēšanu ciklus, secinu, ka PBK funkcionē kā propaganda noteiktam politiskajam spēkam. PBK ir parādījušies tādi sižeti par labu politisko partiju apvienībai "Saskaņas centrs", kādi nav bijuši nevienā citā televīzijas kanālā. Tas liek šaubīties par PBK labajiem mērķiem, atsakoties no politiskajām reklāmām," sacīja Kažoka.
Kažoka norādīja, ka būs patīkami pārsteigta, ja PBK tiešām būs mainījis redakcionālo politiku un ļaus ēterā izteikties visu partiju pārstāvjiem, tomēr par to liek šaubīties PBK redakcionālās politikas vēsture.
Mediju eksperts Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Sergejs Kruks norādīja, ka partijas atradīs aizvietojumu politiskajām reklāmām televīzijā, tam paredzētie līdzekļi tiks izlietoti citur. Sabiedrisko attiecību speciālisti atradīs veidu, kā veiksmīgi reklamēt partijas savādāk, pārliecināts Kruks.
Kruks uzsvēra, ka dažādas kandidātu aktivitātes televīzijā tiks pasniegtas kā žurnālistika, bet zem tām var slēpties reklāma. Tādējādi tiks zaudēta kontrole pār partiju izmaksām un būs strīdi, vai attiecīgā aktivitāte ir reklāma vai žurnālistika.
Eksperti uzskata, ka PBK lēmuma sekas būs redzamas tuvāk vēlēšanām.
Jau ziņots, ka PBK ir pieņēmis lēmumu vispār atteikties no politiskās reklāmas materiālu izvietošanas televīzijas ēterā visā 1.jūnijā paredzēto pašvaldību vēlēšanu aģitācijas periodā, kas sāksies 2.februārī.
"Izšķirties par lēmumu atteikties no politiskās reklāmas PBK nebija vienkārši. Taču vēlamies atbalstīt sasniegtās progresīvās pārmaiņas politiskās un mediju vides mijiedarbības procesā. Uzskatām, ka šāda neordināra rīcība veicinās norobežošanos no mediju politizēšanas procesa, kā arī stiprinās PBK redakcionālo neatkarību. Ceram, ka reklāmas kampaņu trūkums tiks kompensēts ar kandidātu tiešajām sarunām ar vēlētājiem, kas ir pasaulē populārs, bet Latvijas politiskajā procesā salīdzinoši maz izmantots aģitācijas veids," norādīja mediju holdinga "Baltijas Mediju alianse" (BMA) valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs.
Kā ziņots, 1.janvārī ir stājies spēkā jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas nosaka aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Likums paredz, ka 30 dienas pirms vēlēšanām politiskās reklāmas televīzijā būs aizliegtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!