'Deloitte' iegūst auditam nepieciešamos dokumentus no AIP; audits kavēsies  (25)

Viņš atklāja, ka auditori ministrijas ierēdņu pavadībā ieradās AIP telpās, un padome beidzot piekritusi sniegt tiem visus auditam nepieciešamos dokumentus. Tukišs pastāstīja, ka audits noteikti nebūs paveikts iepriekš noteiktajā termiņā un ar auditoriem tiks panākta vienošanās par termiņa pārcelšanu atkarībā no veicamā darba apjoma.

Kā ziņots, auditorfirma "Deloitte" par 19 890 latiem veiks AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" norises likumības un kvalitātes auditu. Plānots, ka audits noslēgsies 15.janvārī un tā rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija iegūs atzinumu, kurā būs konstatētie fakti un ieteikumi.

Tukišš norādīja, ka 7.janvārī nosūtītajā vēstulē ministrijai AIP argumentēja, ka pārbaudes ierosinātājam par plānoto pārbaudi jāinformē 5 dienas iepriekš, kā arī jānorāda informācija un dokumenti vai arī pārbaudes priekšmets, no kura varētu secināt, kas ir nepieciešamie dokumenti un informācija.

Savukārt IZM un arī Finanšu ministrija kā vadošā ministrija par ES struktūrfondiem šādu argumentu uzskata par aplamu, jo AIP projekts tika finansēts no publiskajiem līdzekļiem un tika īstenots sabiedrības interesēs. "IZM ir rosinājusi projekta tiesiskuma auditu. Līdz ar to atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu likumam IZM kā atbildīgajai iestādei ir tiesības veikt projekta uzraudzību un kontroli. AIP kā finansējuma saņēmēja pienākums ir sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt IZM kā atbildīgās iestādes pārstāvjiem, tostarp ministrijas piesaistītiem auditoriem, kas konkrētajā gadījumā pārstāv IZM, pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai," uzsver Tukišs.

Turklāt ,ņemot vērā iepriekšminēto, pašreizējā situācija esot atzīstama par IZM piesaistīto auditoru kavēšanu pildīt audita pienākumus projekta īstenošanas tiesiskuma pārbaudi un kvalitātes auditu, pavēstīja ministra padomnieks.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra aģentūrai LETA pastāstīja, ka šodien tikusi saņemta vēstule no ministrijas, kurā ir skaidri uzrakstīts, kas tā ir par pārbaudi, kādi ir uzdevumi, kāda ir pārbaudes tehniskā specifikācija pirmajam un otrajam posmam, kāds ir "Deloitte" statuss, kādi ir veicamie darbi, darba apraksts, kādu rezultātu plānots sasniegt, un termiņi. "Vismaz ir skaidrs, par ko ir runa. Kāpēc to nevarēja atsūtīt tad, kad tika parakstīts līgums, tad viss būtu skaidrs un nebūtu nekādu pārpratumu, un sen jau kolēģi varēja strādāt," teica Vētra.

Viņš sacīja, ka AIP nodrošinās auditorus ar nepieciešamo informāciju, kas ir padomes rīcībā. Vētra gan skaidroja, ka, piemēram, ir uzdevums - projektā iesaistīto darbinieku intervēšana -, bet darba attiecības ar ekspertiem praktiski beigušās, tādēļ AIP nevar nodrošināt, ka visi auditoru uzrunātie eksperti piekritīs intervijai. Runājot par sadarbību ar audita veicējiem, Vētra atzina, ka nekādas pazīmes neliecina, ka vajadzētu būt kādiem konfliktiem un problēmām sadarboties.

Jau vēstīts, ka pirms divām dienām "Deloitte" un IZM pārstāvju tikšanās ar AIP pārstāvjiem beidzās bez rezultātiem un nepieciešamie dokumenti netika iegūti, jo IZM līdz sanāksmes sākumam nebija iepazīstinājusi AIP ar izziņotās Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" audita darba uzdevumu, kāds ir dots SIA "Deloitte Latvia". Līdz ar to arī nav zināms SIA "Deloitte Latvia" pārstāvju mandāts darbībām AIP.

Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda iepriekš atklāja, ka AIP kavē auditorfirmai "Deloitte" veikt auditu, atsakoties izsniegt pieprasīto informāciju.

Kā liecina ministrijas sarakste ar AIP, tad uz ministrijas lūgumu nodrošināt piekļuvi informācijai, kas auditorfirmas pārstāvjiem būs nepieciešama audita veikšanai, no padomes tika saņemts atteikums ar norādi, ka saskaņā ar MK noteikumiem pārbaudes projekta īstenošanas vietā veic sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde, tādējādi pārbaudi var ierosināt Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), nevis ministrija.
IZM gan vērš uzmanību uz to, ka VIAA atrodas ministrijas pārraudzībā, tādējādi tai ir tiesisks pamats piedalīties projekta uzraudzībā un kontrolē. Attiecībā uz dokumentiem un informāciju, kas AIP jānodrošina pārbaudes veikšanai, ministrija uzskata, ka padomei ir jānodrošina visi nepieciešamie dokumenti un informācija, kas tiek pieprasīti, lai varētu veikt vispusīgu, objektīvu un kvalitatīvu pārbaudi.

Ministrija aicināja AIP sniegt arī informāciju par Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas piedalījās projektā, vēloties iegūt tādus datus kā eksperta vārds, uzvārds, darba vieta, kontakttālrunis un e-pasts.

Savukārt AIP šādu informāciju atteicās izsniegt, apelējot pie fizisko personu datu aizsardzības. Atsaucoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, padome lūdz ministriju norādīt tiesisko pamatu tās pieprasīto datu apstrādei. AIP gan norāda, ka nepieciešamā informācija par ekspertiem ir sagatavota iesniegšanai IZM, taču padome vēlas sagaidīt detalizētu informāciju par saraksta izmantošanu.

"Manuprāt, ministrijai vajadzētu ļoti precīzi formulēt, ja viņi kaut ko no Augstākās izglītības padomes pieprasa, vismaz saistībā ar šo projektu. Tam ir jābūt skaidri formulētam - kas, kāpēc un kādā nolūkā tiek pieprasīts -, jo kaut kādas informācijas pieprasīšana bez argumentācijas un pēc tam apvainojumi, ka mēs kaut ko nedodam, ir tāda nenopietna rīcība," uz pārmetumiem atbildēja Vētra.

Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.

Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.