Strīdīgie braucieni: palmas un hokejs par mūsu naudu  (181)

Jaunzeme-Grende uzstāj, ka gadumijā apmeklējusi Austrālijas latviešu 54.Kultūras dienu pasākumus un tikusies ar turienes latviešiem. Tas darīts, lai Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietvaros stiprinātu diasporas saites ar Latviju. Tomēr mediji norāda: viņa uz Austrāliju devusies vēl pirms Ziemassvētkiem un atradusies tur līdz pat 5.janvārim, turklāt pēdējās komandējuma dienās kopā ar vīru pārcēlusies uz dārgāku pludmales viesnīcu. LNT Ziņas norādīja, ka arī ministres vīrs dzīvojis par valsts naudu apmaksātā viesnīcā. Patlaban KNAB ķēries vērtēt, vai ministres vīrs ir guvis kādus labumus un vai ir pamats sākt pārbaudi par interešu konfliktu.

Ministres braucienu kritizējuši arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš solījis stingrāk vērtēt nepieciešamību politiķiem doties komandējumos. "Ir rūpīgāk jāvērtē šādu komandējumu lietderība, ko es arī darīšu," sacīja Dombrovskis.

Strīdīgi komandējumi Latvijā gan nav retums. Uz eksotiskām vietām jau līdz šim valsts un pašvaldību pārstāvjiem līdzi devušās sievas un pat stilistes. Dažiem ir pat palaimējies tik ļoti, ka brauciena laikā "iekrīt" arī pa kādam hokeja čempionātam vai draudzīgā sadarbība jāveicina palmu ēnā.

Strīdīgākie komandējumi:

Vieni no leģendārākajiem komandējumu iemeslu meistariem, šķiet, ir 5.Saeimas deputāti Aivars Berķis (ZZS) un Juris Sinka (TB/LNNK), kuri 1995.gadā bija devušies uz eksotiskajām Kanāriju salām - brauciens tika pamatots ar dalību nozīmīgā kosmosa izpētes seminārā.

Seminārā ticis spriests par satelītu izmantošanu un tautsaimniecības problēmām saistībā ar kosmosu, taču, atgriežoties no tā, Berķis nevis dalījies pieredzē un klāstījis seminārā uzzinātos jaunumus, bet gan vislielāko prieku paudis par iespēju lidot un visu apskatīt no augšas.

Dažs labs politiķis jau pirms Žanetas Jaunzemes-Grendes pamanījies valsts vizīti pārvērst teju vai ģimenes ekskursijā. Tā, piemēram, 1994.gadā iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) ar sievu - aktrisi Ilzi Rūdolfu-Kristovsku - Vācijā rūpējās par Latvijas bruņoto spēku interesēm.

Kristovskis 1993.gadā žurnālam "Tev" klāstīja, ka viņam "aiz muguras ir 17 000 bruņotu vīru" un esot "grūti prognozēt viņu reakciju, ja es nekļūšu vismaz par iekšlietu ministru." Pēc gada, jau ieņemdams šo atbildīgo amatu, viņš devās nedēļu ilgā vizītē uz Vāciju, kur Latvijas iekšlietas pārstāvēja kopā ar sievu, kuras tēriņus sākotnēji apmaksāja valsts, bet vēlāk Kristovskis pats par tiem norēķinājās.

Savukārt 1999.gadā, jau būdams aizsardzības ministrs, Kristovskis Latvijas Nacionālā teātra trupas sastāvā pavadīja atvaļinājumu Ēģiptē, apmeklējot teātru festivālu Kairā. Trupas sarakstā aizsardzības ministrs bija ierakstīts kā teātra "producents", jo viņš bija apmaksājis savas sievas - Nacionālā teātra aktrises ceļa izdevumus.

Citu teātra trupas dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus apmaksāja vairāki Ventspils un Rīgas uzņēmumi, bet Kristovskis apgalvoja, ka viņš savus un sievas izdevumus apmaksājis pats. "Producenta" statuss Kristovskim atviegloja ar ceļošanu saistītās formalitātes, jo vīzu kārtošanā bija iesaistīts Latvijas Nacionālais teātris.

Kundzi līdzi komandējumā uz Ķīnas Tautas Republiku savulaik ņēma arī Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kurš tur piedalījās valsts nacionālās dienas svinībās, kā arī apmeklēja Pekinu un Šanhaju. Sudžou pilsētas mērs uz svinībām esot aicinājis arī Birka sievu Annu un preses sekretāri Ingu Spriņķi, kā arī domes Ārlietu nodaļas vadītāja vietnieku Viktoru Bulu.

Tēriņus par viesnīcu sedza Sudžou pilsētas pašvaldība, bet aviobiļetes Birkam, Bulam un Spriņķei kopā izmaksāja 2190 latus, ko apmaksāja Rīgas pašvaldība. Mēra sieva uz Ķīnu gan bija devusies par saviem līdzekļiem.

Aizpērn Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) automehāniķis Arnis Simsons, atstādinātās iestādes vadītājas Regīnas Simsones (attēlā) vīrs, devies komandējumā uz Grieķiju, kur notikušas apmācības invalīdu metodikas uzlabošanai, vēstīja LTV raidījums "de facto". Pašu Simsoni Labklājības ministrijas (LM) vadība pērn bija atstādinājusi no amata, jo radās aizdomas par iespējamiem grāmatvedības un finanšu pārkāpumiem, kā arī dokumentu viltošanu.

SIVA automehāniķa darba pienākumi ar invalīdu apmācību gan nebija saistīti. Viņš ikdienā uzturēja iestādes autoparku un vadīja sievas dienesta auto. Simsona kunga komandējuma izmaksas - ap 1500 latiem - segtas no Eiropas Savienības mūžizglītības projekta, kura mērķis ir apmācību metodikas uzlabošana invalīdiem ar intelektuāliem traucējumiem.

Aģentūras direktore raidījumam uzsvēra, ka viņa personīgi nav parakstījusi lēmumu par vīra sūtīšanu komandējumā uz Grieķiju. "Nav jau doma, ka vīrs brauca...kā darbinieks. Bija noteikts, kas šajā projektā bija jādara. Tā, ka tas ir nu tāds, kaut kas. Tas nebija mans lēmums, tas bija kolēģu lēmums, jo par vīru es nedrīkstu lemt," sievietes skaidroto citēja raidījums. Par automehāniķa komandējuma parakstīšanu pērnā gada nogalē uzsākta disciplinārlieta pret direktores vietnieci Ingrīdu Misūnu.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) 2003.gadā, dodoties komandējumā uz Indiju, spēra radikālu soli - pašaizliedzīgi atteicās no savas stilistes Ligitas Andžānes pakalpojumiem. Tādējādi viņa esot vēlējusies solidarizēties ar partiju "Jaunais laiks" un atbalstīt "jaunlaicēnu" ierosinājumu ievērot taupības režīmu. Stilistes brauciens Saeimai būtu izmaksājis nepilnus 2000 latu.

Tiesa, pēc šī nesavtīgā žesta pagāja aptuveni gads, un Andžāne - jau atkal pēc Saeimas priekšsēdētājas vēlmes, devās rūpēties par priekšnieces tērpiem un matiem gan uz Meksiku, gan vēlāk Brazīliju, kā arī pavadīja viņu gandrīz visos tuvākos braucienos.

Komandējums uz Meksiku 2004.gada pirmajā pusē četru cilvēku grupai, tostarp spīkerei un viņas stilistei, izmaksāja 10 000 latu. Izmaksas tika segtas no Saeimas budžeta līdzekļiem. Latvija tolaik Mehiko tika pārstāvēta starpparlamentu savienības 110.konferencē un padomes 174.sesijā.

Iespējams, tieši perfektais izskats deva ieganstu Starpparlamentu savienības un ANO konferences par tirdzniecības un attīstības jautājumiem rīkotājiem Ūdri ielūgt arī uz Brazīlijas pilsētu Sanpaulu, lai viņa uzstātos ar ziņojumu par attīstības stratēģiju pasaules ekonomikā. Arī ceļojumā uz Brazīliju viņu pavadīja stiliste. Katrai personai komandējums vidēji izmaksāja 1750 latus.

Starp citām valsts iestādēm arī Kultūras ministrija (KM) "trekno gadu" laikā naudu nav žēlojusi, liecina 2009. gadā veiktais ziņu aģentūras LETA apskats. Kultūrai jeb drīzāk ministrijas pārstāvju kulturālajiem braucieniem nauda tērēta ar īpaši plašu vērienu.

Tā, piemēram, 2007. gada nogalē 7409 latus nodokļu maksātājiem izmaksājis KM valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas, kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) un viņas padomnieka Edmunda Krastiņa (TP) brauciens uz ASV pa maršrutu Vašingtona, Ņujorka, Bostona, Čarlstona, Ņūorleāna.

Tajā pat gadā Zvidriņas un KM vecākā referentes Maijas Līnes brauciens uz Meksiku, lai vērotu Latvijas Nacionālās operas viesizrādes, nodokļu maksātājiem izmaksāja 4266 latus.

Savukārt 2008. gada nogalē Demakova ar savu padomnieku sabiedrisko attiecību jautājumos Mārtiņu Vanagu, palīdzi Vitu Cīruli un biroja vadītāju Ritu Dementjevu devās 8492 latu vērtā komandējumā uz Sicīliju.

Demakovas, Krastiņa un Vanaga brauciens uz Baireitas operas festivālu 2008. gada augustā nodokļu maksātājiem izmaksāja 4218 latus. Tostarp 800 eiro iztērēti auto īrei braucienam no Minhenes uz Baireitu un vietējā transporta izmantošanai atvēlēti 163 lati.

2008.gada maijā, dodoties uz Kultūras ministru padomi, Demakova paņēma līdzi arī sava biroja vadītāju Dementjevu, bet tālāk uz Eiropas dienām Kannās Demakovai līdzi devās arī padomnieks Vanags un palīdze Cīrule. Šis brauciens nodokļu maksātājiem kopumā izmaksāja 6545 latus.

Demakovas, Cīrules un Vanaga - komandējums uz Maskavu, lai Nāciju teātrī noskatītos Alvja Hermaņa iestudēto izrādi pēc Vasilija Šukšina stāstu motīviem, nodokļu maksātājiem izmaksāja 4589 latus, brauciens uz "EuroMed" kultūras ministru tikšanos Atēnās - 4918 latus, brauciens uz Berlīni "sakarā ar tikšanos ar Vācijas mākslas institūciju vadību" - 2464 latus, brauciens uz konferenci Parīzē - 4251 latu, brauciens uz Berlīni sakarā ar Vācijas kultūras un mediju valsts ministra 10 gadu jubilejas svinībām - 3182 latus.

2008. gada jūlijā, dodoties komandējumā uz Parīzi, lai piedalītos kultūras ministru konferencē Versaļā, Demakova paņēma līdzi ne tikai savus tradicionālos pavadoņus Cīruli un Vanagu, bet arī KM parlamentāro sekretāru Andreju Radzeviču. Šis brauciens nodokļu maksātājiem izmaksāja 6418 latus.

Uz Parīzi Demakova Cīrules, Dementjevas un Vanaga pavadībā devās arī tā paša gada novembrī, lai piedalītos Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku izstādes atklāšanā UNESCO, komandējums valsts budžetam izmaksāja 4400 latus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Eiropas lietu departamenta lietu direktore Gunta Arāja un toreizējā valsts sekretāra Mareka Gruškeviča (TP) padomnieks Oskars Balodis 2008.gadā devās komandējumā uz Kanādu, lai iepazītos ar valsts provinču izglītības iestāžu pārstāvjiem, tiktos ar amatpersonām un piedalītos Latvijas vēstniecības rīkotā pieņemšanā. Šis brauciens nedaudz "sašūpoja" paša Gruškevica krēslu, jo pret viņu tika sākta disciplinārlieta par atļauju amatpersonām, izmantojot valsts budžeta līdzekļus, apmeklēt Pasaules čempionāta hokejā spēles.

Lai gan atskaitēs tas netika minēts, konkrētā komandējuma laikā un tieši vizītes vietā - Halifaksā - "nejauši ietrāpījies" arī Pasaules hokeja čempionāts un risinājās tieši visas Latvijas izlases spēles. Abi IZM pārstāvji šo "sakritību" nelaida garām un klātienē juta līdzi Latvijas sportistiem. Vēlāk gan IZM darbinieki - hokeja fani - atzina, ka čempionāts esot laba vieta, kur satikt daudzus svarīgus cilvēkus.

Pēc komandējuma IZM ierēdņi atskaitījās, norādot, ka galvenais valsts ieguvums esot sapratne, ka "Latvijai kā ES dalībvalstij ir iespējams veidot sadarbības projektus ar Kanādas provincēm augstākās izglītības jomā, balstoties uz 2006.gadā noslēgto ES-Kanādas sadarbības līgumu augstākajā izglītībā, mācībās un jaunatnes jomā." Turklāt izrādījās, ka Jaunskotijas provinču universitātēm esot interese veidot šādus sadarbības projektus, par ko ministrijas amatpersonas sola izplatīt informāciju visām Latvijas augstskolām, "īpaši akcentējot studentu apmaiņas, tai skaitā maģistra, doktora un pēcdoktorantūras studijām".

IZM ierēdņi arī ziņoja, ka "tiks turpināta mācību līdzekļu un palīglīdzekļu veidošana latviešu valodas kā svešvalodas apguvei cilvēkiem, kuri ikdienā lieto angļu valodu, tai skaitā pamatzināšanu apguvei. Latviešu valodas apguves valsts aģentūra līdz 2008.gada beigām izveidos sadarbības sistēmu ar latviešu diasporas pārstāvjiem latviešu valodas mācīšanas jautājumos. Šis jautājums ir aktuāls tieši šobrīd, jo tiek izstrādāta koncepcija "Latviešu valodas kā valsts valodas apguves un bilingvālās izglītības metodiskā nodrošinājuma attīstība", kurā tiks iestrādāti vizītes laikā iegūtie secinājumi."

Toreizējā Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) vēlāk izteicās, ka nenosoda Gruškevica rīcību, sūtot Balodi un Arāju komandējumā uz Halifaksu hokeja čempionāta laikā, jo IZM darbinieki tādējādi esot "iedvesmojuši un palīdzējuši" Latvijas hokejistiem. Iepriekš gan viņa bija aizliegusi šādā komandējumā doties pašam Gruškevicam.

Savukārt Valsts civildienesta pārvalde pēc notikušā izmeklēšanas paziņoja, ka nav guvusi apstiprinājumu IZM ierēdņu vēlmei par valsts naudu apmeklēt hokeja spēles. "Komandējumā nosūtāmo personu izvēle ir attaisnojama, jo ir nodrošināta loģiska un efektīva komandējumā sasniegto rezultātu izmantošana IZM funkciju izpildē," informēja VCP priekšnieks Māris Skudra. Disciplinārlieta pret Gruškevicu tika izbeigta.

Vieni no lielākajiem braukātājiem, par kuru ceļa mērķiem sabiedrība itin bieži parādījusi neapmierinātību, ir Rīgas domes deputāti un dažādu iestāžu darbinieki.

Tā, piemēram, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) pusi no 2010.gada novembra pavadīja komandējumos. Kopā ar Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) uzraudzības padomes locekli Inetu Ielīti viņš pusotru nedēļu pavadīja Taivānas galvaspilsētā Taipejā, bet vēlāk devās uz Hamburgu Vācijā.

Taipejā Rīgas domes pārstāvji piedalījās starptautiskā sammitā par klimata pārmaiņām un pēc Taipejas mēra uzaicinājuma apmeklēja ziedu izstādi. Preses uzmanību komandējums piesaistīja, jo līdzīgs pasākums mēnesi iepriekš notika arī Gruzijā, bet turp Rīgas domes pārstāvji nebrauca, aizbildinoties ar aizņemtību, piedaloties starptautiskās Enerģētikas nedēļas pasākumos.

Tiesa, komandējums uz Taipeju bija salīdzinoši lēts - pašvaldības tēriņi bija 48 lati par apdrošināšanu, 50 lati par suvenīriem un informatīvajiem materiāliem, kā arī komandējuma dienas nauda, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem bija 24 lati dienā.

Starp komandējumiem, kura apmaksai Rīgas domes budžetam nācies šķirties no ievērojamām summām, kā viens no dārgākajiem minams toreizējā Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK), kā arī vēl divu viņa kolēģu 12 dienas ilgais brauciens uz ASV. Tas pašvaldības maciņam prasīja 10 154 latus.

Kopā ar Birku uz ASV devās toreizējais Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis un Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe. Komandējumā amatpersonas devās pēc Kultūras ministrijas un ASV vēstniecības ielūguma, "lai pārņemtu pieredzi arhitektūras, ostu menedžmenta, tūrisma un kultūras attīstības jomā".

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis (TP) savulaik gada laikā devies virknē komandējumu uz eksotiskām valstīm. Laika posmā no 2008. gada marta līdz 2009. gada martam viņa darba braucieni Rīgas Brīvostai izmaksājuši 28 235 latus, savulaik ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Šajā laikā Ārgalis pabijis vismaz septiņos komandējumos, tostarp apmeklējis ASV, Vāciju, Apvienotos Arābu Emirātus, Maurīcijas salu Indijas okeānā, Maroku, Filipīnas un Senegālu. Viens viņa brauciens uz Maurīciju vien brīvostai izmaksājis 6703 latus.

Ārgalis par komandējumu virzienu tolaik skaidroja, ka "tā nu tas notiek, ka konferences notiek dažādās vietās" un "tas ir uzaicinājums, kuru mēs izmantojam".

Vai piedalīties pasākumā, ir katras ostas pašas izvēle. Piemēram, vienā no iecienītākajiem tūristu galamērķiem - Apvienotajos Arābu Emirātos notikusi konference "Tuvo austrumu darba kuģi". Jautājot, kādu labumu Rīgas brīvostai dod dalība šādā pasākumā, Ārgaļa atbilde bijusi nekonkrēta - šajā reģionā ir daudz ostu. "Bet tas, ka mēs esam konferencē, ka tur ir pārstāvji, no tā jau ir labumi," teicis Ārgalis.

Katrs Ārgaļa komandējums vidēji ildzis aptuveni nedēļu. Kopā saskaitot, Ārgalis no tiešā darba Rīgas domē bijis atrauts vismaz uz pusotru mēnesi. Viņš pats gan norādījis, ka iekavēto ikreiz spējis atgūt aptuveni dienas laikā.

Ja esi veiksminieks tad par valsts līdzekļiem tev ir iespējams doties ne tikai komandējumos, bet arī, piemēram, atpūtas braucienos. Tā, vēl būdama toreizējā prezidenta Valda Zatlera padomniece, Sandra Sondora-Kukule (RP) 2008.gadā piedalījās ekspedīcijā jeb drīzāk - privātā atpūtas braucienā, kas kā sabiedriska iniciatīva saņēma valsts uzņēmumu finansiālu atbalstu, kopumā 88 000 latu, vēstīja portāls "kandidatiuzdelnas.lv".

Ekspedīcijas "Ceļš uz mājām" ietvaros piecu gadu garumā bija plānoti ceļojumi pa visu pasauli, aicinot citās valstīs dzīvojošos latviešu atgriezties dzimtenē. Pirmajā braucienā 2008.gada vasarā piedalījās četri cilvēki - Kukule ar vīru Guntaru Kukulu, uzņēmēji Juris Videnieks un Jānis Blaus. Šo projektu kūrēja uzņēmēji Ainis Dābols, Videnieks un Blaus. Dalībnieki plānoja arī izveidot filmu, ko demonstrētu telekanāls LNT.

Vēlāk atklājās, ka projekta īstenošanai sabiedriskā iniciatīva saņēmusi ziedojumus no vairākiem Satiksmes ministrijai pakļautiem valsts uzņēmumiem kopumā 88 000 latus. Tā Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums "Cargo" bija piešķīris 30 000 latu, Latvijas gaisa satiksme - 8000 latu, starptautiskā lidosta "Rīga" - 15 000 latu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas meitasuzņēmums "Auteko&TUV Latvija" - 35 000 latu.

Tolaik laikraksta "Diena" uzrunāta, Valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka ekspedīcijas mērķis šķiet apšaubāms un tas vairāk izskatās pēc atpūtas brauciena.