Apšauba Krūmiņas tiesības kandidēt uz valsts kontroliera amatu; juristu domas dalās  (63)

Otrdien uzmanību uz to vērsa arī neatkarīgo Saeimas deputātu grupa. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu valsts kontrolieris ir arī VK padomes priekšsēdētājs. Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ir izvērsusies diskusija, vai VK likuma nosacījumi ļauj Krūmiņai, kurai pašlaik rit otrais pilnvaru termiņš VK padomes locekles amatā, kandidēt un ieņemt VK vadītājas amatu, portālam "Delfi" sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Viņš klāstīja, ka tiesību zinātņu eksperti pauduši trīs dažādus viedokļus par viņas iesējām kandidēt uz šo amatu. Vieni eksperti pauž, ka likums neliedz VK padomes loceklim, kurš šajā amatā ievēlēts atkārtoti, ieņemt valsts kontroliera amatu, jo tie ir dažādi amati. Savukārt citi norāda, ka atkārtoti amatā ievēlēts padomes loceklis nedrīkst ieņemt valsts kontroliera amatu, tādējādi apejot divu termiņu ierobežojumu. Trešais viedoklis ir, ka atkārtoti ievēlētais padomes loceklis drīkstētu kandidēt uz valsts kontroliera amatu, taču ieņemt šo amatu varētu vien līdz brīdim, kad beidzas otrais pilnvaru termiņš VK padomes locekļa amatā, kas Krūmiņas gadījumā būtu līdz maijam.

Pašlaik Saeimas Juridiskais birojs turpina vētīt VK likuma iepriekšējās un esošo redakciju un Satversmi. Juridiskajam birojam atzinums šajā jautājumā jāsniedz līdz trešdienas pēcpusdienai, jo ceturtdien Saeimas plenārsēdē paredzēts balsojums par nākamo Valsts kontrolieri, teica Kusiņš.

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars portālam "Delfi" sacīja, ka nav detalizēti iepazinies ar visiem materiāliem, taču, spriežot no likuma teksta, Krūmiņai nebūtu tiesību ieņemt valsts kontroliera amatu, "ignorējot jau pavadīto laiku Valsts kontroles padomē." "Respektīvi es domāju, ka viņa nevar ieņemt šo amatu," pauda Pastars.

Savukārt pašreizējā Valsts kontroliere Inguna Sudraba portālam "Delfi" pauda, ka Krūmiņai nebūtu ierobežojumu ieņemt valsts kontroliera amatu, jo Valsts kontroles likums neparedz aizliegumu Saeimai iecelt par valsts kontrolieri personu, kura apstiprināta Valsts kontroles padomes locekļa amatā, jo "likumā ir nodalīti valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļa amati".

Sudraba skaidroja, ka Valsts kontroles likumā noteikts – Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. Atbilstoši likumā noteiktajam valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs, nevis padomes loceklis. Tādējādi valsts kontrolierim likumā ir noteikts īpašs statuss, valsts kontroliera un padomes locekļa amata pienākumi un atbildība ir atšķirīgi.

Tāpat Valsts kontroles likumā ir noteikta atšķirīga valsts kontroliera iecelšanas un padomes locekļu apstiprināšanas kārtība. Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā, savukārt Valsts kontroles padomes locekļus Saeima apstiprina amatā pēc valsts kontroliera ieteikuma. Valsts kontroles padomes locekli pēc apstiprināšanas Saeimā valsts kontrolieris ieceļ revīzijas departamenta direktora amatā.

Turklāt valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs saskaņā ar likumu, viņu neieceļ no padomes locekļu vidus, norādījusi valsts kontrole.

"Ņemot to vērā, nav pamatoti apgalvot, ka gadījumā, ja Saeima Elitu Krūmiņu ieceltu valsts kontroliera amatā, viņa būtu Valsts kontroles padomes locekle trīs termiņus pēc kārtas. Ierobežojums par diviem termiņiem apstiprināšanai Valsts kontroles padomes locekļa amatā neattiecas uz valsts kontroliera iecelšanu, jo amatā tiek iecelts nevis Valsts kontroles padomes loceklis, bet valsts kontrolieris," rezumēja Sudraba.

Otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti izjautāja abas Valsts kontroliera amata kandidātes – Nacionālās apvienības un Reformu partijas virzīto Krūmiņu un "Vienotības" virzīto auditori Ivetu Rutkovsku, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.

Rutkovska deputātiem sacīja, ka VK ir nepieciešama stratēģija, taču vienmēr jāspēj reaģēt uz valstī notiekošo, ja, piemēram, kādā iestādē parādās nelikumības ar finanšu līdzekļiem. Vērtējot pašreizējo VK darbu, pretendente uzsvēra, ka jāstiprina komandas revīziju darbs, kā arī krietni jāpilnveido tā sauktās lietderības revīzijas. Runājot par Saeimas budžeta revīziju, Rutkovska sacīja, ka pašreizējais Valsts kontroles likums neuzdod revīziju parlamentā, jo Saeimas galvenā funkcija ir likumdošana, taču VK varētu vērtēt Saeimas Kancelejas tēriņus.

Savukārt Krūmiņa akcentēja, ka VK ir jādomā par resursu rezervēm, ja iestādei nepieciešamas papildu revīzijas bez gada plānā noteiktajām un jāreaģē uz notiekošajām nelikumībām valsts pārvaldē. Krūmiņa sacīja, ka VK darbs ar revīzijām noteikti ir pilnveidojams, kā arī jāievieš jauninājumi datu apstrādes sistēmās. Pretendente atzīmēja, ka VK darbojas kvalitātes vadības sistēma, kas skaidri nosaka katra darbinieka pienākumus un atbildību. Tāpat Krūmiņa norādīja, ka pašreizējais regulējums neliek VK vērtēt Saeimas tēriņus, taču to būtu jāvērtē pašam parlamentam, jo tas apstiprina gan valsts budžetu, gan valsts kontrolieri.

Jau vēstīts, ka pretēji sākotnējai iecerei vienoties par vienu kandidātu valsts kontroliera amatam, koalīcija pagājušajā nedēļā iesniegusi divas kandidatūras. Krūmiņu valsts kontroliera amatam izvirzījuši deputāti Gaidis Bērziņš (NA), Valdis Zatlers (RP), Raivis Dzintars (NA) un Vjačeslavs Dombrovskis (RP), bet Rutkovsku − frakcijas "Vienotība" priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

Saeimas opozīcija savus kandidātus nevirzīs, bet par iespējamo atbalstu koalīcijas pretendentēm lems pēc viņu uzklausīšanas.

Rutkovska iepriekš astoņus gadus strādājusi starptautiskajā audita kompānijā "Rodl & Partner", kurā ieņēma rīkotājdirektores un valdes locekles amatu. Rutkovskai ir 14 gadu ilga konsultantes un biznesa pasniedzējas pieredze finanšu un grāmatvedības jomā. Viņa kopš 1995.gada ir zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Pašlaik viņa strādā apdrošināšanas kompānija "RSA Balta AAS" par vecāko iekšējo auditoru Centrālajā un Austrumu Eiropā.

Savukārt Krūmiņa 2005.gada maijā Saeimā ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli, kā arī iecelta par Trešā revīzijas departamenta direktori. Savukārt 2009.gada maijā viņa atkārtoti ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli.

Pašreizējās valsts kontrolieres Sudrabas pilnvaru termiņš beigsies 21.janvārī, taču viņai darba pienākumi jāturpina tik ilgi, kamēr būs ievēlēts viņas amata pēctecis. Valsts kontrolieres amatā viņa ir kopš 2004.gada 22.decembra un pavadījusi tur maksimāli pieļaujamo laiku – divus termiņus.