Latvijas armija 2018.gadā var palikt bez vajadzīgajiem karavīriem  (62)

Kleinu par rekrutēšanas problēmām iztaujāja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Aizsardzības ministra pakļautībā esošais Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs, analizējot demogrāfijas prognozes, secinājis, ka pēc pieciem gadiem rekrutēšanai varētu atbilst aptuveni 5000 jauniešu, taču nav zināms, vai tie vispār vēlēsies dienēt armijā.

"2010.gadā desmit gadus veco puišu skaits Latvijā nepārsniedza 10 000. Savukārt 2018.gadā, ņemot vērā to, cik no viņiem būs Latvijā, cik būs atbilstoša veselība, kāda izglītība un fiziskā sagatavotība, mēs šo ciparu, manuprāt, varam pavisam droši nogriezt uz pusi. Tad no 5000, kuriem būs 18 gadi, vēl jādomā, cik no tiem vēl apsvērs ideju par dienestu bruņotajos spēkos. Šī ir viena no ārējām problēmām, kurai jāgatavojas, lai pēdējā brīdī nebūtu kaut kas ļoti kardināls jāmaina sistēmā," uzsvēra Kleins.

Ar to aizsardzības resora bažas nebeidzas, jo bruņotajiem spēkiem par šiem jauniešiem būs jākonkurē ar iekšlietu dienestiem - policiju, robežsardzi un ugunsdzēsības dienestu, norādīja Kleins.

Kleins atzina, ka gadījumā, ja problēma netiek risināta, viņš dod "50 uz 50", ka Latvijas armija 2018.gadā nespēs izpildīt vajadzīgo pieprasījumu.

"Skatoties uz demogrāfijas cipariem un ekonomisko izaugsmi, lieku 50 uz 50, ka mums būs problēma. Cik liela problēma? Varētu būt, ka atgriežamies 2007. un 2008.gada situācijā un nespējam izpildīt pieprasījumu. Kamēr ekonomikā ir grūti laiki, armijai ir labāk ar personāla rekrutēšanu, tikko ekonomika iet uz augšu, tā mēs nespējam konkurēt ar civilo sektoru," uzsvēra Kleins.

Lai arī Kleins nav politiska amatpersona, viņš problēmas risinājumu saredz sociālo garantiju palielināšanā un tautas sporta attīstībā.

"Viena lieta ir burkāns - stabilas sociālās garantijas. Tāpat steidzami jāatjauno bērniem pieeja tautas sportam un pašvaldību līmenī jānodrošina sportošanas iespējas," piebilda Kleins.

Aizsardzības nozari uztrauc ne tikai topošo rekrūšu trūkums, bet arī esošo karavīru palikšana dienestā, jo nav noslēpums, ka pēdējos gados karavīriem sociālās garantijas ir samazinājušās un pietiekami daudz labi sagatavotu armijnieku devušies labākas peļņas meklējumos, norādīja Kleins. "Atalgojumam bruņotajos spēkos ir jākonkurē ar civilo sektoru," norādīja Kleins.

Deputāti, iepazīstoties ar šādām prognozēm, solīja darīt visu, lai panāktu atbalstu Jaunsardzei, no kuras armija smeltos topošos rekrūšus. Par šiem jautājumiem komisija pēc vairākām nedēļām diskutēs ar Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku vadību.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrā profesionālajam dienestam pieteicās 1060 personas, no kurām 288 pieteicās studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No šiem interesentiem atlasei nosūtīti 625 kandidāti.

No kopumā 674 kandidātiem, kuri tika nosūtīti tālākai atlasei (625 kandidāti, kuri pieteicās pagājušā gadā, kā arī 49 kandidāti, kuri pieteicās 2011.gadā), apmēram 30% kandidātu bija vāja fiziskā sagatavotība, apmēram 12% kandidātu bija sodīti, apmēram 7% kandidātu bija neatbilstošs veselības stāvoklis, bet apmēram 5% kandidātu psiholoģiskās īpašības neatbilda dienestam armijā.

Rezultātā pagājušā gadā profesionālajā dienestā pieņemti 317 karavīri, izpildot NBS pieprasījumu. Lai gan kandidātu skaits, kas sākotnēji pieteicās profesionālajam dienestam, ir pietiekami liels, lai ikgadējo rekrutēšanas pieprasījumu izpildītu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rādītājiem šis skaits sarūk. 2010.gadā pieteicās 1222 kandidāti, bet 2012.gadā tikai 1060 kandidāti.

Lai uzlabotu dienestā pieņemto personu kvalitāti, būtu nepieciešams nodrošināt, ka dienestam sākotnēji piesakās lielāks skaits kandidātu, piemēram, ar karavīru atalgojuma konkurētspēju darba tirgū uzlabošanu un plašākām rekrutēšanas aktivitātēm, norāda AM.

Arī demogrāfiskā situācija Latvijā rekrutēšanu ar katru gadu padara arvien sarežģītāku, jo saskaņā ar demogrāfijas prognozēm līdz 2020.gadam vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem paredzams nozīmīgs darbaspēka samazinājums, kas pamatā saistāms ar ļoti zemo dzimstību 90.gados.

Tāpat arī rekrutēšanu ļoti būtiski ietekmē jauniešu sliktā fiziskā sagatavotība valstī kopumā. Statistika rāda, ka Latvijā tikai 23,2% skolēnu fiziskās sagatavotības rādītāji ir augsti vai virs vidējā līmeņa. Tas arī ir iemesls, kādēļ, stājoties profesionālajā militārajā dienestā, 2012.gadā fiziskās sagatavotības pārbaudi nenokārtoja pietiekami daudz kandidātu.

Otra problēma - jauniešu sliktais veselības stāvoklis, jo ar katru gadu arvien vairāk ir tādu kandidātu, kuriem ir dažādas veselības problēmas, tostarp nopietnas mugurkaula un vairogdziedzera problēmas.

Kā īpaši aktuāla ar rekrutēšanu saistīta problēma NBS minēta kvalificētu speciālistu trūkums, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā, un grūtības šādus speciālistus rekrutēt.

Šogad dienestā bruņotajos spēkos plānots pieņemt 180 karavīrus, no kuriem 90 - studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Savukārt no dienesta bruņotajos spēkos pērn atvaļinājās 301 karavīrs un 578 zemessargi. Aptuveni 40% karavīru izbeidza profesionāla dienesta līgumu pirms termiņa pusēm vienojoties jeb pēc pašu vēlēšanās, bet 19% atvaļināto karavīru neizturēja noteikto pārbaudes laiku. Savukārt 15% karavīru atvaļinājās rezervē, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, bet 12% - sasniedzot maksimālo vecumu. Veselības stāvokļa dēļ no dienesta bruņotajos spēkos atvaļināti 6%, bet disciplīnas pārkāpumu dēļ - 5% karavīru.