Lai gan valdība neatsaucās Saeimas deputātu aicinājumam glābt Ķemeru sanatorijas ēku, iegādājoties to valsts īpašumā, parlamenta Pieprasījumu komisija "nemet plinti krūmos" un grasās veidot speciālu darba grupu, lai nepieļautu vēsturiskās ēkas iznīkšanu.
Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP) trešdien komisijas sēdē paudis, ka Ķemeru viesnīca atrodas kritiskā stāvoklī, un pavasarī notiks izsole par tās iegādi, tomēr vēl ir daudz neskaidru, valstiski risināmu jautājumu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Ražuks paudis, ka pašlaik nav skaidrs, kā rīkoties, ja neviens šo īpašumu neiegādāsies un kas notiks ar viesnīcas teritorijas zemes dzīlēs esošajām dabas bagātībām. "Ķemeru viesnīca ir ne tikai potenciāla ārstniecības iestāde, bet arī kultūrvēsturisks piemineklis," sacījis Ražuks.
Aizvadītā gada decembrī Pieprasījumu komisija nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam ar lūgumu izskatīt iespēju piedalīties izsolē par Ķemeru viesnīcas iegādi, lai nodrošinātu šī kultūras pieminekļa saglabāšanu un aizsardzību. Ekonomikas ministrijas pārstāvis informēja, ka valdība ir noraidījusi Pieprasījumu komisijas priekšlikumu. "Tā kā komisija rakstisku atbildi nav saņēmusi, tādēļ lūgsim ekonomikas ministru ierasties Pieprasījumu komisijas sēdē, lai skaidrotu valdības lēmumu un nostāju šajā jautājumā," uzsvēris komisijas priekšsēdētājs.
Komisija plāno veidot darba grupu, lai kopā ar ieinteresētajām pusēm ― ministrijām, Jūrmalas pašvaldību, sabiedrību ― sekotu līdzi sanatorijas liktenim.
Komisijas deputāts Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK) informējis, ka, apsekojot Ķemeru viesnīcu, konstatēts, ka viesnīcas pagrabi esot pilni ar ūdeni, un pauda bažas, ka šādā stāvoklī neviens nevēlēsies šo īpašumu iegādāties.
Diskutējot par iespējamajiem risinājumiem, Stalts vērsa uzmanību iespējai apstrīdēt privatizācijas līgumu, jo Ķemeru viesnīcas īpašnieki ir pārkāpuši vairākus līguma nosacījumus un to nevar uzskatīt par izpildītu.
Likumos ir noteikta iespēja atsavināt nekustamo īpašumu piespiedu kārtā par atlīdzību, tomēr praktiski valsts nekad nevienu kultūras pieminekli šādā ceļā nav iegādājusies. Ja likumā tiktu paredzēta iespēja, ka valsts var atsavināt nekustamo īpašumu bez atlīdzības, ja tiktu pierādīta, piemēram, īpašnieka nolaidība, iegādei paredzēto finansējumu varētu ieguldīt atsavināto kultūras pieminekļu restaurācijā, vēstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Jau ziņots, ka Saeimas Pieprasījumu komisija decembra beigās aicināja valdību piedalīties Ķemeru sanatorijas izsolē, lai neļautu šai celtnei aiziet postā, kas varētu draudēt, vēl ilgāk celtni atstājot maksātnespējīga privātīpašnieka rokās. Pašlaik ir sākts sanatorijas izsoles process un juridiskie risinājumi neparedz, ka valsts īpašumu no sanatorijas privatizētāja "Ominasis Latvia" var atsavināt. Aplēsts, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa iespējamā sākumcena izsolē varētu būt apmēram pieci miljoni latu atbilstoši sanatorijas ieķīlāto īpašumu vērtībai.
Sanatorijas rekonstrukcija un ar to saistītais privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
