Sudrabas pēcteces meklējumi: Saeimai tomēr būs jāizvēlas no divām kandidatūrām  (61)

Lai gan "Vienotība" vēlējās balsojumu atlikt uz nedēļu un sagaidīt Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par Krūmiņas tiesībām kandidēt, RP un NA pret to iebilda, tāpēc balsojumā parlamentam būs jāizvēlas viena no divām kandidātēm, portālam "Delfi" pastāstīja "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

RP līderis Valdis Zatlers portālam "Delfi" sacīja, ka RP uzstāja uz balsojumu jau ceturtdien, jo nešaubās par Krūmiņas tiesībām pretendēt uz amatu, savukārt "Vienotības" priekšlikumu uzskata par mēģinājumu lobēt savu kandidāti un "staipīt Valsts kontroles likumu".

Pašlaik Saeimas Juridiskais birojs vērtē, vai tas, ka Krūmiņa jau otro reizi ieņem amatu Valsts kontroles padomē, neliedz viņai kļūt par valsts kontrolieri, jo valsts kontrolieris ir arī padomes priekšsēdētājs, bet likums liedz valsts kontrolierim ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Zaķis skaidroja, ka balsojums ceturtdien tomēr var notikt, jo pat gadījumā, ja juristi atzīs, ka Krūmiņa nevar strādāt par valsts kontrolieri likumā noteikto četru gadu termiņu, viņa varēs šo amatu ieņemt līdz maijam, kad beigsies viņas otrais pilnvaru termiņš VK padomē.

Pēc tam gan nāktos atkal meklēt jaunu galveno valsts tēriņu uzraugu.

Zaķis norādīja, ka "Vienotība" piedāvāja balsojumu atlikt uz nedēļu, lai valsts kontroliera ievēlēšana būtu "juridiski tīra un neapstrīdama", tomēr koalīcijas partneru iebildumu dēļ balsojums notiks jau ceturtdien.

Savukārt Zatlers norādīja – ja Krūmiņu ievēlēs un kāds uzskatīs, ka likums liedz viņai ieņemt valsts kontrolieres amatu, tad Saeimas lēmumu par ievēlēšanu varēs apstrīdēt Satversmes tiesā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš jau otrdien izklāstīja, ka tiesību zinātņu eksperti pauduši trīs dažādus viedokļus par Krūmiņas iespējām kandidēt uz šo amatu. Vieni eksperti pauž, ka likums neliedz VK padomes loceklim, kurš šajā amatā ievēlēts atkārtoti, ieņemt valsts kontroliera amatu, jo tie ir dažādi amati. Savukārt citi norāda, ka atkārtoti amatā ievēlēts padomes loceklis nedrīkst ieņemt valsts kontroliera amatu, tādējādi apejot divu termiņu ierobežojumu. Trešais viedoklis ir, ka atkārtoti ievēlētais padomes loceklis drīkstētu kandidēt uz valsts kontroliera amatu, taču ieņemt šo amatu varētu vien līdz brīdim, kad beidzas otrais pilnvaru termiņš VK padomes locekļa amatā, kas Krūmiņas gadījumā būtu līdz maijam.

Valsts prezidenta kancelejas likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars portālam "Delfi" sacīja, ka nav detalizēti iepazinies ar visiem materiāliem, taču, spriežot no likuma teksta, Krūmiņai nebūtu tiesību ieņemt valsts kontroliera amatu, "ignorējot jau pavadīto laiku Valsts kontroles padomē." "Respektīvi es domāju, ka viņa nevar ieņemt šo amatu," pauda Pastars.

Savukārt pašreizējā Valsts kontroliere Inguna Sudraba portālam "Delfi" pauda, ka Krūmiņai nebūtu ierobežojumu ieņemt valsts kontroliera amatu, jo Valsts kontroles likums neparedz aizliegumu Saeimai iecelt par valsts kontrolieri personu, kura apstiprināta Valsts kontroles padomes locekļa amatā, jo "likumā ir nodalīti valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļa amati".

Sudraba skaidroja, ka Valsts kontroles likumā noteikts – Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. Atbilstoši likumā noteiktajam valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs, nevis padomes loceklis. Tādējādi valsts kontrolierim likumā ir noteikts īpašs statuss, valsts kontroliera un padomes locekļa amata pienākumi un atbildība ir atšķirīgi.

Rutkovska iepriekš astoņus gadus strādājusi starptautiskajā audita kompānijā "Rodl & Partner", kurā ieņēma rīkotājdirektores un valdes locekles amatu. Rutkovskai ir 14 gadu ilga konsultantes un biznesa pasniedzējas pieredze finanšu un grāmatvedības jomā. Viņa kopš 1995.gada ir zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Pašlaik viņa strādā apdrošināšanas kompānija "RSA Balta AAS" par vecāko iekšējo auditoru Centrālajā un Austrumu Eiropā.

Savukārt Krūmiņa 2005.gada maijā Saeimā ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli, kā arī iecelta par Trešā revīzijas departamenta direktori. Savukārt 2009.gada maijā viņa atkārtoti ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli.

Pašreizējās valsts kontrolieres Sudrabas pilnvaru termiņš beigsies 21.janvārī, taču viņai darba pienākumi jāturpina tik ilgi, kamēr būs ievēlēts viņas amata pēctecis. Valsts kontrolieres amatā viņa ir kopš 2004.gada 22.decembra un pavadījusi tur maksimāli pieļaujamo laiku – divus termiņus.