Valsts kontrolieres amatā ievēl Elitu Krūmiņu (plkst.13:47)  (702)

Deputāti ar vēlēšanu zīmēm balsoja par abām izvirzītajām kandidātēm – Krūmiņu un "Vienotības" frakcijas virzīto auditori Ivetu Rutkovsku.

Par Krūmiņu nobalsoja 66 deputāti, pret bija 19. Savukārt par Rutkovsku balsoja 18, bet pret bija 67 deputāti. Viens tautas kalps bija nobalsojis pret abām kandidātēm.

Par Krūmiņu nobalsojuši Reformu partijas, Nacionālās apvienības deputāti, vairums Zaļo un zemnieku savienības un "Saskaņas centra" frakcijas deputātu, kā arī neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa, kura gan iepriekš bija paudusi atbalstu Rutkovskas kandidatūrai.

Tikmēr par Rutkovsku nobalsojuši gandrīz visi klātesošie "Vienotības" deputāti, taču par nederīgām atzītas frakcijas deputātu Andreja Judina un Ojāra Ērika Kalniņa vēlēšanu zīmes. Lai arī iepriekš solījuši atbalstu Rutkovskai, pretēji rīkojušies seši neatkarīgie deputāti, un vairums viņu balsojumā nav piedalījušies, bet Siliņa nobalsojusi par Krūmiņu.

Neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins portālam "Delfi" teica, ka vairums pie frakcijām nepiederošo deputātu nav pauduši atbalstu nevienai no kandidatūrām, jo nav atrisināts "juridiskais kāzuss" un Saeimas juristi nav snieguši atzinumu par Krūmiņas iespējām visu četru gadu termiņu strādāt Valsts kontrolieres amatā.

Neatkarīgo deputātu grupa līdz pēdējam paudusi, ka Valsts kontroliera ievēlēšana būtu jāatliek, taču tik un tā pirms balsojuma bijis redzams, ka Krūmiņai līdz ar "Saskaņas centra" frakcijas deputātu balsīm parlamentāriešu atbalsts ir pietiekams.

Arī "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pauda, ka bijis skaidrs balsojuma pārsvars par labu Krūmiņai, līdz ar ko mazāks atbalsts Rutkovskas kandidatūrai nav uzskatāms par koalīcijas līguma pārkāpumu. Zaķis arī norādīja, ka jāsagaida Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par Krūmiņas kandidēšanu. Atkarībā no tajā paustā varētu apsvērt iespēju vērsties Satversmes tiesā, lai tā izvērtētu šo gadījumu.

Olšteins un Zaķis arī noraidīja bažas, ka šis balsojums norādītu uz kādām nesaskaņām nākamā satiksmes ministra meklējumos. Tieši abu politiķu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem nu ir jāizraugās jaunais ministrs pēc Aivja Roņa lēmuma demisionēt.

Jaunievēlētā valsts kontroliere Krūmiņa amata pienākumus sāks pildīt pēc zvēresta nodošanas, kas plānota Saeimas 24.janvāra sēdē. Valsts kontrolieri amatā Saeima ieceļ uz četriem gadiem.

Krūmiņa pēc deputātu balsojuma žurnālistiem uzsvēra, ka savu pieredzi un profesionālās prasmes uzskata par piemērotām valsts kontroliera amatam. 

Ar savu darbību viņa vēlas sabiedrībā palielināt pārliecību, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Proti, strādāt tā, lai sabiedrībai ir pārliecība, ka "katrs lats tiek iztērēts lietderīgi".

Taujāta par to, ka Saeimas juristi aizvien nav snieguši atbildi, vai viņa ir tiesīga ieņemt šo amatu, Krūmiņa teica, ka juridiskās nianses atstāj juristu kompetencē un ja gadījumā juristu atzinums būs viņai negatīvs, tad viņa rīkosies atbilstoši likumam, piemēram, nostrādās līdz maijam, jeb sava otrā termiņa beigām Valsts kontroles padomē.

Balsojums notika, spītējot juridiskajām neskaidrībām par Krūmiņas tiesībām pretendēt uz šo krēslu.  "Vienotība" iepriekš vēlējās balsojumu atlikt uz nedēļu un sagaidīt Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, RP un NA pret to iebilda.

Saeimas Juridiskais birojs turpina vērtēt, vai tas, ka Krūmiņa jau otro reizi ieņem amatu Valsts kontroles padomē, neliedz viņai kļūt par valsts kontrolieri, jo valsts kontrolieris ir arī padomes priekšsēdētājs, bet likums liedz valsts kontrolierim ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

RP līderis Valdis Zatlers portālam "Delfi" trešdien sacīja, ka RP uzstāja uz balsojumu jau ceturtdien, jo nešaubās par Krūmiņas tiesībām pretendēt uz amatu, savukārt "Vienotības" priekšlikumu uzskata par mēģinājumu lobēt savu kandidāti un "staipīt Valsts kontroles likumu".

Savukārt "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" skaidroja, ka pat gadījumā, ja juristi atzīs, ka Krūmiņa nevar strādāt par valsts kontrolieri likumā noteikto četru gadu termiņu, viņa varēs šo amatu ieņemt līdz maijam, kad beigsies viņas otrais pilnvaru termiņš VK padomē.

Pēc tam gan nāktos atkal meklēt jaunu galveno valsts tēriņu uzraugu.

Zaķis norādīja, ka "Vienotība" piedāvāja balsojumu atlikt uz nedēļu, lai valsts kontroliera ievēlēšana būtu "juridiski tīra un neapstrīdama". Savukārt Zatlers norādīja – ja Krūmiņu ievēlēs un kāds uzskatīs, ka likums liedz viņai ieņemt valsts kontrolieres amatu, tad Saeimas lēmumu par ievēlēšanu varēs apstrīdēt Satversmes tiesā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš jau otrdien izklāstīja, ka tiesību zinātņu eksperti pauduši trīs dažādus viedokļus par Krūmiņas iespējām kandidēt uz šo amatu. Vieni eksperti pauž, ka likums neliedz VK padomes loceklim, kurš šajā amatā ievēlēts atkārtoti, ieņemt valsts kontroliera amatu, jo tie ir dažādi amati. Savukārt citi norāda, ka atkārtoti amatā ievēlēts padomes loceklis nedrīkst ieņemt valsts kontroliera amatu, tādējādi apejot divu termiņu ierobežojumu. Trešais viedoklis ir, ka atkārtoti ievēlētais padomes loceklis drīkstētu kandidēt uz valsts kontroliera amatu, taču ieņemt šo amatu varētu vien līdz brīdim, kad beidzas otrais pilnvaru termiņš VK padomes locekļa amatā, kas Krūmiņas gadījumā būtu līdz maijam.

Valsts prezidenta kancelejas likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars portālam "Delfi" sacīja, ka nav detalizēti iepazinies ar visiem materiāliem, taču, spriežot no likuma teksta, Krūmiņai nebūtu tiesību ieņemt valsts kontroliera amatu, "ignorējot jau pavadīto laiku Valsts kontroles padomē." "Respektīvi es domāju, ka viņa nevar ieņemt šo amatu," pauda Pastars.

Savukārt pašreizējā Valsts kontroliere Inguna Sudraba portālam "Delfi" pauda, ka Krūmiņai nebūtu ierobežojumu ieņemt valsts kontroliera amatu, jo Valsts kontroles likums neparedz aizliegumu Saeimai iecelt par valsts kontrolieri personu, kura apstiprināta Valsts kontroles padomes locekļa amatā, jo "likumā ir nodalīti valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļa amati".

Sudraba skaidroja, ka Valsts kontroles likumā noteikts – Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. Atbilstoši likumā noteiktajam valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs, nevis padomes loceklis. Tādējādi valsts kontrolierim likumā ir noteikts īpašs statuss, valsts kontroliera un padomes locekļa amata pienākumi un atbildība ir atšķirīgi.

Rutkovska iepriekš astoņus gadus strādājusi starptautiskajā audita kompānijā "Rodl & Partner", kurā ieņēma rīkotājdirektores un valdes locekles amatu. Rutkovskai ir 14 gadu ilga konsultantes un biznesa pasniedzējas pieredze finanšu un grāmatvedības jomā. Viņa kopš 1995.gada ir zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Pašlaik viņa strādā apdrošināšanas kompānija "RSA Balta AAS" par vecāko iekšējo auditoru Centrālajā un Austrumu Eiropā.

Savukārt Krūmiņa 2005.gada maijā Saeimā ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli, kā arī iecelta par Trešā revīzijas departamenta direktori. Savukārt 2009.gada maijā viņa atkārtoti ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli.

Pašreizējās valsts kontrolieres Sudrabas pilnvaru termiņš beigsies 21.janvārī, taču viņai darba pienākumi jāturpina tik ilgi, kamēr būs ievēlēts viņas amata pēctecis. Valsts kontrolieres amatā viņa ir kopš 2004.gada 22.decembra un pavadījusi tur maksimāli pieļaujamo laiku – divus termiņus.