Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē studiju maksas, ir mācību procesam nepieciešamo iekārtu izmaksas, piektdien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rīkotajā seminārā teica Latvijas Universitātes (LU) kanclers Gundars Bērziņš.
Viņš semināra laikā atzina, ka valsts piešķirtais bāzes finansējums vienai no valsts budžeta apmaksātai studiju vietai ir mazs un visbiežāk tas ir nepietiekams, līdz ar to augstskolai ir jāmeklē vēl papildu līdzekļi.
Bērziņš atzina, ka mācību procesu būtiski sadārdzina tam nepieciešamo iekārtu izmaksas, kas atsevišķām studiju programmām var būt ļoti dārgas.
Jāņem vērā arī atalgojuma līmenis personālam, kas nepieciešams mācību procesa nodrošināšanai. Bērziņš, kā arī citi lielāko valsts augstskolu pārstāvji uzsvēra, ka, piemēram, pasniedzēju zemākais atalgojums ir noteikts likumā, līdz ar to šajā jautājumā ar mācību procesu saistītas izmaksas nevar samazināt.
Mācību procesa izmaksas arī ietekmē auditoriju stundu skaits, studiju programmu struktūra, kā arī servisa līmenis studentiem, piemēram, bibliotēkas.
Vairāki semināra dalībnieki arī norādīja – lai arī augstskolas nodrošina gandrīz vienādas studiju programmas, izmaksas par vienu studiju vietu mēdz būt dažādas – to ietekmē arī augstskolu infrastruktūra, izmaksas par siltumu un citas ar ēku uzturēšanu saistītas izmaksas.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kanclera Igara Eriņa veiktie aprēķini liecina, ka bakalaura studijas, piemēram, studiju programmai "Datorsistēmas" gadā vienam studentam izmaksā 2200 latu, savukārt no valsts piešķirtais finansējums vienai studiju vietai ir tikai 1300 latu.
Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu vienai studiju vietai, vairāki semināra dalībnieki atzina, ka maksas studenti tādējādi daļēji finansē to studentu mācības, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem.
Semināra mērķis bija izvērtēt esošā studiju vietu finansējuma aprēķina atbilstību reālajām izmaksām, dalīties dažādu valsts augstākās izglītības iestāžu pieredzē un redzējumā par studiju vietu finansēšanu, kā arī sniegt priekšlikumus izmaiņām studiju vietu izmaksu aprēķina metodikā.