Kaitējums nodarīts arī mazdārziņu īpašniekiem, kuru rūpīgi koptajos zemes kvadrātmetros iegāzās lidmašīna. Gan viņi, gan lidaparāta pasažieri kriminālprocesa ietvaros vērsušies ar civilprasībām pret "Airtraining", kas iepriekš saucās "KD Company", īpašnieku Dmitriju Kušņičevu, kuram pēc vairākkārtējas krimināllietas izbeigšanas un tai sekojošas izmeklēšanas atsākšanas uzrādītas apsūdzības par nolaidību un gaisa transporta noteikumu pārkāpšanu. Savu vārdu šajā lietā pērnā gada nogalē ir teikusi arī Tukuma rajona tiesa, atzīstot Kušņičevu par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās un piespriežot piecu gadu cietumsodu.
Sods gan noteikts nosacīti - par uzņēmēja atbildību mīkstinošu apstākli lietā tiesa atzinusi to, ka vainīgais uzreiz pēc notikušā iesaistījies glābšanas darbos, kā arī savu finansiālo iespēju robežās labprātīgi palīdzējis cietušajiem materiāli, tā cenšoties novērst radīto kaitējumu. Tomēr par labu cietušajiem ar spriedumu no Kušņičeva piedzīta arī ap 85 700 latu kompensācija.
Spriedums patlaban ir pārsūdzēts apelācijas kārtībā, jo prokurors uzņēmējam piespriesto sodu uzskatījis par nesamērīgi maigu un nav arī piekritis tam, ka cietušajiem mazdārziņu īpašniekiem izmaksājamas tikai morālā kaitējuma kompensācijas, nevis zaudējumi par postījumiem, ko nodarījis lidaparāta kritiens.
Liktenīgā 2008.gada augusta sestdiena bijusi visnotaļ parasta - no mirušā lidaparāta pilota Vasiļevska mātes liecībām izriet, ka dēls, kura sapnis bijis kādreiz lidot ar "Boeing" gaisa kuģi, bijis možs, labā noskaņojumā un teicis, ka jāaizgādā pasažieri uz aviācijas svētkiem Tukumā, piebilstot, ka lidojums būs vienkāršs. Viņš nav pieminējis, ka lidojumiem ar konkrētā veida lidmašīnu atļauja nav saņemta un tieši tās iegūšanai viņš pilotu skolā pilnveidojis savas prasmes, turklāt tikai tā paša gada augusta sākumā veicis pirmo patstāvīgo lidojumu ar konkrētā veida lidaparātu. Tiesa gan, tas viss atklāsies vēlāk - jau pēc katastrofas.
Līdzīgi šo rītu raksturojuši arī citi notikumā iesaistītie - parasts brīvdienas rīts, ko caurvij lidojuma gaidas. Uz šovu saposušies, jo to noskatīties un izklaides vietā nokļūt ar mazo astoņvietīgo lidmašīnu piedāvājis tieši Kušņičevs. Viņš gan pēc tam sacīs, ka traģiskajam lidojumam atļauju nav devis. Tas, kāpēc lidmašīna tomēr pacēlusies gaisā, lai gan saņemti signāli par lidojumam nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tā arī nav īsti skaidrs arī pēc rūpīgas notikušā apstākļu izmeklēšanas.
Tomēr fakti runā savu valodu - lidmašīna "Piper" nokrita 16.augusta rītā, netālu no Tukuma lidlauka - Laustiķu pļavā, mazdārziņu rajonā pie Spartaka ielas. Negadījumā cieta pilots un septiņi lidaparāta pasažieri. Pilots vēlāk slimnīcā nomira. Dažas dienas vēlāk mediji vēstīja par to, ka notikusi unikāla, Latvijā līdz šim vienīgā nokritušās lidmašīnas atlieku sadalīšanas, pārvešanas un nogādāšanas ekspertīzei operācija, kurā iesaistīts pat helikopters, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), policijas darbinieki un speciālisti. Tika sāktas vairākas ekspertīzes, lai noteiktu avārijas cēloņus.
Kā teikts portāla "Delfi" rīcībā esošajā Tukuma rajona tiesas spriedumā, pēc ekspertīzēm Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nobeiguma ziņojums apliecinājis: aviācijas nelaimes gadījuma pamatcēlonis bijis "cilvēka faktors", kas izpaudies kā pilota nepietiekama gaisa kuģa vadības prasme un pieredze veikt patstāvīgus instrumentālos lidojumus ar daudzmotoru gaisa kuģi kā kapteinim, kā arī ar konkrēti minēto gaisa kuģa tipu "Piper PA-31". Spriedumā norādīts - avārijas dienā bijuši tādi laika apstākļi, kuros lidaparāts nemaz nav drīkstējis pacelties gaisā. To zinājis arī pats pilots, kurš gan domājis - ja neizdosies nogādāt pasažierus no Spilves uz Tukumu, kur viņi bija iecerējuši vērot aviācijas šovu, tad lidaparāts pie Tukuma apgriezīsies un lidos atpakaļ uz Spilvi, izriet no spriedumā atspoguļotajām cietušo liecībām.
Lēmumā par lietas nodošanu tiesai Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors Pāvels Sondors bija norādījis - tieši Kušiņičevs kā uzņēmuma atbildīgais darbinieks, uzņemoties un pildot transporta darbinieka funkcijas, organizēja minēto lidojumu, iecēla par gaisa kuģa kapteini Vasiļevski, kuram nebija nepieciešamās pilota - instruktora atļaujas veikt lidojumus, kā arī izdeva Vasiļevskim lidojumam gaisa kuģi. Tāpat Kušņičevs nebija nodrošinājis drošu lidojumu, kā arī viņš zinājis, ka, uzticot gaisa kuģa vadību pilotam, kam nav nepieciešamās atļaujas, katastrofas gadījumā nav spēkā lidaparāta apdrošināšanas noteikumi un apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Prokurora vērtējumā, Kušņičevs atzīstams par vainīgu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
Pats apsūdzētais Kušņičevs savu vainu izvirzītajās apsūdzības nav atzinis. Viņa versija: atļauju lidojumam nav devis, tieši pirms lidojuma no Jūrmalas, kur ciemojies pie paziņām, zvanījis Vasiļevskim un aizliedzis lidot, līdz ar to nav noticis arī lidmašīnas nodošanas process. Tikai pēc tam viņš uzzinājis, ka lidaparāts tomēr pacēlies gaisā. Tāpat spriedumā atspoguļotajās Kušņičeva liecībās teikts, ka "Airtraining" bija paredzējusi Vasiļevski pieņemt darbā par instruktoru, lai viņš apmācītu jaunos lidotājus un tāpēc, izvērtējot, viņa pieredzi un zināšanas aviācijā un saprotot, ka tādus speciālistus nevar viegli atrast, Kušņičevs piedāvājis Vasiļevskim veikt treniņlidojumus, neprasot par to samaksu, jo uzskatījis to par kapitālieguldījumu uzņēmuma nākotnē. Tiesa gan, Vasiļevskim pēc tam būtu vēl jākārto eksāmens Civilās aviācijas aģentūrā. Pēc tam, kad viņš iesniegtu lidotāja-instruktora licenci, tiktu noslēgts darba līgums un nokārtotas pārējās formalitātes.
Pēc lietā izskanējušajām versijām - arī liktenīgais lidojums uz Tukumu varētu būt vērtējams tieši kā šāds treniņlidojums. Atsevišķi liecinieki gan to apšaubījuši, paužot uzskatu, ka tas bijis patvaļīgs lidojums, jo pilots zinājis, ka viņš nav saņēmis atļauju patstāvīgiem lidojumiem ar divmotora lidmašīnu un zinājis, ka šādas atļaujas saņemšanai viņam vēl jāmācās. Tukuma rajona tiesa šīs liecības vērtējusi kritiski, uzskatot, ka ar tām tiek mēģināts mazināt Kušņičeva vainu notikušajā.
Tāpat Kušņičevs norādījis, ka 16.augustā pats bijis notikuma vietā un viņš varot teikt, ka lidojumam kritiskā brīdī Vasiļevskis neesot panikā pametis lidmašīnas vadīšanu, bet centies to noturēt horizontālā stāvoklī, lai censtos izglābt pasažierus, par ko liecinot tas, ka lidmašīna saskares brīdī ar zemi atradusies horizontālā stāvoklī - tas būtiski samazinājis trieciena spēku. Šādā veidā izglābti lidmašīnas pasažieri - viņa teiktais atreferēts spriedumā.
Kas īsti slēpjas aiz ekspertu atzinuma lakoniskās frāzes "cilvēciskais faktors", kas bijis pamatā lidaparāta katastrofai? Kā lidmašīna avarējusi? No spriedumā atspoguļotajām liecinieku liecībām izriet - lidojuma laikā lidaparāts vairākas reizes strauji sazvārojies, bet pilots Vasiļevskis bijis mierīgs. Arī vēl viens negadījumā ļoti smagi cietušais, kurš īpaši apņēmīgi pilnveidojis savas prasmes lidaparātu vadīšanā, cilvēks ar pieredzi lidaparātu vadībā, kurš mācījies no pilota, bijis mierīgs un līdzsvarots. Par gaidāmo katastrofu pilota attieksmē nekas nav liecinājis.
Atmiņas par katastrofas brīdi cietušajiem ir atšķirīgas - viņi atceras, ka lidmašīna zvārojusies, atceras, ka tai piepeši atvērušās durvis, kuras, visticamāk, nav bijušas pietiekami nostiprinātas, taču to, ka lidmašīna krīt, daži no pasažieriem pamanījuši tikai tad, kad lidaparāts bijis jau virs zemes - strauji zaudējot augstumu un izslīdot cauri mākoņiem. Citi gan to pamanījuši ātrāk - redzot, ka lidaparāta aizmugures daļas stabilizatori sāk ļoti strauji vibrēt. No liecībām izriet, ka daži pasažieri lidmašīnas straujo zvārošanos novērtējuši kā tādu, kas ir normas robežās, bet vēl citi atceras, ka tā pēc vibrēšanas iztaisnojusies un strauji kritusi lejup. No atsitiena pret zemi daži pasažieri zaudējuši samaņu. Pēc atjēgšanās trīs puiši no tās izkļuvuši saviem spēkiem, atceroties vien, ka pirms lidmašīnas atsišanās pret zemi pilots kaut ko nokliedzis, taču neviens īsti nav varējis atcerēties - ko. Pēc tam puiši pamanījuši, ka deg lidmašīnas motors un labais spārns, bet aizgājuši no tās patālāk un apgūlušies zemē aiz siltumnīcām. Viņu atmiņas liecina - lidaparātu dzēst steigušies vietējie iedzīvotāji.
Visiem cietušajiem nācies ilgstoši būt mediķu aprūpē, kuru slēdziens - par lidošanu jāaizmirst. Dažiem katastrofā cietušajiem cīņā ar traģiskajām atmiņām bijusi nepieciešama psihoterapeita, bet citiem - plastiskā ķirurga palīdzība, lai kaut tušētu notikuma pēdas vizuālajā tēlā. Viss iepriekšminētais prasījis finansiālus tēriņus, kuru aprēķini tiesā iesniegti civilprasību ietvaros. Civilprasības iesnieguši arī mazdārziņu īpašnieki, kuru atmiņās 16.augusts iezīmējies visnotaļ spilgti - dodoties apkopt savus zemes pleķīšus - to vietā bijis redzams degošs lidaparāts, kura kritiens nolauzis augļu kociņus, izpostījis cītīgi koptās zemeņu vagas...
Tiesa spriedumā gan atzinusi, ka zaudējumu apmērs līdz galam nav pierādīts un mantiskā kompensācija nepienākas, tāpēc piedzīta vien morālā kaitējuma kompensācija. Tāpat morālā kaitējuma kompensācija piedzīta par labu cietušajiem lidaparāta pasažieriem. Mirušā pilota Vasiļevska tuvinieki kompensāciju nav prasījuši, norādot, ka tas neatgriezīs viņu dzīvē. Kopējā ar spriedumu piedzītā summa civilprasību ietvaros ir 85 700 latu, bet kopējā prasījumu summa pārsniedza 151 500 latu.
Tiesas spriedums arī paredz, ka lidaparāta atlūzas nododamas "Airtraining" administratora rīcībā. Kušņičevam piespriests ne tikai maksāt cietušajiem piespriestās kompensācijas, bet arī atlīdzināt uzņēmumam avarējušā lidaparāta vērtību - ap 43 700 latu.
Šis spriedums gan apstrīdēts Zemgales apgabaltiesā, kas vēl nav noteikusi lietas iztiesāšanas datumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
