Nepilnās divās stundās, kas turklāt piepildītas arī ar interesantām sarunām, smaidiem un idejām par nākamajiem paveicamajiem darbiņiem, bērnu laukums kļuva atkal viegli pieejams mazo bērnu aktivitātēm. Jauniešiem palīgā steidzās rosīgie mazie bērni, un viņu līdzatnākušie vecāki ļoti atzinīgi novērtēja paveikto.
Jaunieši ne tikai tīrīja sniegu, bet devās arī uz tirdziņu, lai tur garāmgājējiem piedāvātu savu palīdzību – arī tas ir brīvprātīgais darbs! Liela daļa iecavnieku jutās pārsteigti un atteicās no piedāvājuma, bet daļa piekrita, piemēram, ļaujot smagos iepirkuma maisiņus nogādāt līdz mājām.
Sarunās ar iedzīvotājiem jaunieši centās noskaidrot, ko viņi zina par brīvprātīgo darbu. No atbildēm var secināt, ka tas ir veids, kā izdarīt kaut ko vērtīgu sabiedrības labā, kādam palīdzēt bez atlīdzības, tas ir darbs, par kuru saņem gandarījumu un kura iznākums ir atkarīgs no katra "sirds stāvokļa" un vēlēšanās palīdzēt tiem, kuriem tas ir nepieciešams. Vēl citi brīvprātīgajā darbā saskata līdzības ar "simtlatnieku" darāmo, ar palīdzību iestādēm un darbošanos Pestīšanas armijā vai Sarkanajā Krustā.
Pēc pāris stundām aktīvas darbošanās kopīgi secinājām, ka būt par brīvprātīgo ir interesanti un izzinoši, ka tā ir iespēja izmēģināt konkrētus darba pienākumus (tagad zinām, cik sētniekiem mēdz būt nogurdinošs darbs, ja uzreiz pēc sniega tīrīšanas tas krīt atkal un atkal), trenēt sevī iecietību un radināties ikdienā pie mazajiem, labajiem darbiņiem kā pie pašsaprotamas rīcības.
Jaunieši vēlas iesākto turpināt un izmēģināt savus spēkus arī atbildīgākos darbos sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm.