Viņš laikrakstam atzinis, ka viens no atkāpšanās iemesliem bijis tas, ka viņš vairs nevar palīdzēt ne koalīcijai, ne opozīcijai, atzīmējot, ka premjeram ir visas iespējas koalīciju "sapurināt".
Ronis norādījis, ka sevi neuzskata par traucēkli un koalīcijas domstarpību iemeslu, taču paudis pārliecību, ka vairāk koalīcijai un premjeram nevar palīdzēt, jo jautājumi, kas bija viņa ierosināti, arī atalgojuma jautājums, nav guvuši atbalstu, lai sākumā tam piekritusi koalīcija. Viņš uzsvēra - ir nepieciešams palielināt atalgojumu vismaz tām kapitālsabiedrībām, kur pārvalda miljardus vērtus aktīvus.
Kā panākumus ministra amatā Ronis laikrakstam novērtējis to, ka uz Latviju atbraucis Krievijas transporta ministrs Sokolovs un tas bijis tikai "labo attiecību dēļ, kas ir veidojušās starp mūsu ministrijām". Tāpat kā veiksmīgu viņš novērtēja Afganistānas tranzītu, apgrozījuma palielināšanu lidostā, kas ir kāpis par apmēram 100%, arī ostu apgrozījuma pieaugumu.
Ronis intervijā atzinis, ka viens no viņa uzdevumiem bijis uzturēt dialogu ar opozīciju un tas arī ir izdevies. Kā piemērus viņš minēja jautājumu par ostu reformu un arī to, ka ar visiem partiju pārstāvjiem izdevies panākt kopīgu saprašanos un ļoti labus ieteikumus Ventspils un Rīgas brīvostas nolikuma izmaiņās.
Jau vēstīts, ka Roņa demisiju 18.janvarī pieņēma premjers Dombrovskis, Ministra amatā Ronis strādās līdz 1.martam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
