Policija: fotoradaru ieviešanu vairs nevajag uzticēt privātuzņēmējiem  (161)

Viņa atzina, ka sadarbība ar "V-Traffic" bijusi liela pieredze un tā būs noderīga, meklējot iespējas, kā uz Latvijas ceļiem atjaunot fotoradaru darbību.

Vērtējot neveiksmīgās sadarbības cēloņus ar "V-Traffic", Mistre norādīja, ka, pirmkārt, projekts bija neveiksmīgs valsts un privātuzņēmēju sadarbības problēmu dēļ.

Otrkārt, privātuzņēmēja intereses bija atšķirīgas no valsts interesēm. Proti, ja policija bija ieinteresēta preventīvu pasākumu veikšanā, tad uzņēmuma galvenais mērķis bija gūt peļņu. Savukārt, ņemot vērā, ka valsts "V-Traffic" nemaksāja ne par fotoradariem, ne to ekspluatāciju, peļņas gūšanas aspekts uzņēmumam bija ļoti aktuāls.

Tādējādi arī sabiedrība visai drīz uz fotoradariem sāka raudzīties kā uz privātuzņēmēja peļņas gūšanas līdzekli. Savukārt policijas teiktais, ka līdz ar radaru ieviešanu samazinājies avāriju un tajās cietušo skaits, sabiedrībā palika nesadzirdēts, paskaidroja policijas pārstāve.

Mistre uzskata, ka nākotnē fotoradaru uzstādīšanai jāmeklē tāds risinājums, kur privātuzņēmējs nav iesaistīts. "Uz kāda pamata policija izmantos radarus, tas būs cits jautājums, tomēr tam nevajadzētu būt privātajam partnerim, lai visu projektu atkal nesaistītu ar privātuzņēmēja peļņas gūšanas vēlmi," sacīja policijas pārstāve.

Iepriekš sabiedrībā plašas diskusijas izraisīja vietas, kur privātā–publiskā partnerības projekta ietvaros uzņēmums "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltika un partneri") izvietoja savus radarus. Uzņēmumam peļņas gūšanas nolūkā tika pārmesta apzināta radaru slēpšana. 2012.gada decembra vidū valsts nolēma lauzt sadarbības līgumu ar "V-Traffic" , jo tas nespēja laikus uzstādīt nepieciešamos fotoradarus.

Pēc radaru izslēgšanas policija uz ceļiem strādā pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpējus kontrolē gan ceļu policijas ekipāžas, gan ar rokas radariem, gan arī līdzšinējiem četriem policijas pārvietojamajiem radariem.