Pirmdien oficiāli noslēdzas valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas divu pilnvaru darba termiņš, tomēr līdz jaunās valsts kontrolieres zvēresta nodošanai viņa šonedēļ vēl turpina ierastos darbus - paraksta dokumentus, tiekas ar padotajiem, apmeklē komisiju sēdes. Aiziešanu no Valsts kontroles viņa neuzskata par ilgi gaidītu atvaļinājumu vai atpūtu un ir apņēmusies nepazust no sabiedrības redzesloka, jo uzskata, ka esošo valsts pārvaldību vēl var krietni uzlabot. Jaunas partijas izveidošana, viņasprāt, varot arī nenostrādāt, tāpēc Sudraba atzīst, ka ir nedaudz apmulsusi, jo nezina, kāds varētu būt pareizākais ceļš šo mērķu sasniegšanai. Sarunā ar portālu "Delfi" viņa arī atklāj, kādas būs tuvākās revīzijas, kuru rezultāti jau būs jāskaidro jaunajai valsts kontrolierei, un ar aizkustinājumu stāsta par atvadīšanos no saviem darbiniekiem un saņemtajām dāvanām.
Ar kādām sajūtām Jūs šobrīd aizvadāt pēdējo darba nedēļu?
Jā, vismaz divus pēdējos mēnešus esmu tādā kā vērtēšanas procesā. Kā pateikt paldies darbiniekiem, ar kuriem esmu strādājusi daudzus gadus, kuriem arī ir bijis svarīgs darba rezultāts. Esmu lepna par izdarīto, jo man bija svarīgi realizēt savu apņemšanos - izveidot modernu, efektīvu iestādi, jo citādi mums nav tiesību pārbaudīt citus, ja mēs paši nevaram būt paraugs tam, kā ir jāorganizē darbs. Mana darba galvenais vērtētājs ir sabiedrība. Mēs redzam, ka sabiedrība mums tic un novērtē to, ko mēs darām.
Pēdējos gados Valsts kontrole lielā mērā asociējās ar vienu vārdu - Sudraba. Vai nav bažu, ka aizejot šo iestādi vairs tik nopietni neuztvers?
Darbu jau nedara viens cilvēks. Es ienācu šeit ar savu redzējumu, atbildēju par rīcību un nostājos sabiedrības priekšā, to skaidrojot. Darbu jau dara komanda, tie ir profesionāli cilvēki, un citu iestāžu vadītāji viņus jau uztver kā konsultantus, nevis kā soģus. Viņi izjūt gandarījumu, ka tos uzmeklē, lai lūgtu padomu, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā, un tas jau norāda, ka mēs esam sasnieguši konkrētu līmeni. Mans redzējums - nav mērķis atrast pārkāpumus, bet maksimāli orientēties uz to, lai pārkāpumi nebūtu, lai mēs varētu iedot redzējumu, kā darīt labāk. Protams, ja ir pārkāpumi, mēs to parādam.
Bieži vien līdz ar iestādes vadītāja maiņu notiek rotācijas arī citos amatos. Vai Valsts kontrolē varētu būt kas līdzīgs?
Man ir grūti to te iedomāties. Elita Krūmiņa [jaunā valsts kontroliere] ar mani kopā ir nostrādājusi astoņus gadus. Viņa ir piedalījusies iestādes pārveides un būvēšanas procesā. Cilvēks, kurš pats kaut ko būvē, viņš to vienkārši nenojauks un nenoārdīs.
Varat nosaukt gaidāmās revīzijas, kuru rezultāti nu būs jāaizstāv jaunajai vadītājai?
Gaidāmas divas revīzijas par Rīgas pašvaldību. Viena būs par domes īstenoto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, bet otra - par Rīgas brīvostas darbu. Šodien, rīt mēs gaidām atbildes no atbildīgajām institūcijām, un februāra vidū varētu būt arī mūsu revīziju ziņojumi. Savukārt nedaudz vēlāk jau varētu būt zināmi mūsu revīzijas secinājumi pašvaldības SIA "Rīgas serviss".
Pēc kādiem principiem jūs izvēlaties revidējamās iestādes?
Mums katru gadu ir jāsniedz atzinums par ministriju gada pārskatiem. No esošā resursa apmēram puse no cilvēku stundām tiek paredzētas tieši šīm revīzijām. Savukārt atlikušais resurss tiek novirzīts iepriekš apstiprinātā gada plāna īstenošanai. Tur notiek nozares sektoru stratēģiskais vērtējums, tiek vērtēti riski, par pamatu ņemta iepriekšējā informācija no finanšu revīzijām, lai izvēlētos maksimāli svarīgāko un sabiedrības interesēm aktuālo tēmu. Tieši tāpēc arī vairākas revīzijas Rīgas pašvaldībā, jo tā ir ļoti liela un nozīmīga. Tāpat jau paziņojām par Daugavpils pašvaldības rīcību ar savām kapitālsabiedrībām, bet nu pārbaudām arī Jelgavas pašvaldības rīcību ar tās uzņēmumiem, jo esam saņēmuši daudz iedzīvotāju sūdzību par dažādiem gadījumiem.
To laiku, kas sāksies nākamnedēļ, Jūs uztverat kā nelielu atvaļinājumu vai kā garāku atpūtu pēc darba valsts pārvaldē.
[smejas] Es skaidri zināju, ka tas viss reiz beigsies, un tam esmu gatava. Viens ir skaidrs - nākamnedēļ es gribu apciemot savus vecākus un tur nedaudz uzturēties.
Kur ir jūsu dzimtā puse?
Gulbenē.
Iepriekš pieļāvāt, ka tad arī pieņemsiet lēmumu par savu nākotni..
Viss sākas ar katru pašu, tomēr es esmu sapratusi, ka man nav atbildes, ko darīt tālāk. Līdz šim es esmu darījusi darbu ar apziņu, ka svarīgi darīt labu savai tautai, bet kā to darīt tālāk.... man nav atbildes uz šo jautājumu, kā to pareizi izdarīt. Es ļoti gribētu, lai cilvēki palīdzētu man atrast šo atbildi. Esošajā sistēmā nav iespējams pārmainīt vidi, to nav iespējams mainīt, iesaistoties tajā, bet kā to mainīt un kā to darīt.. Man ir tā sajūta, ka dzīvība iztek no mūsu valsts, to daudzi cilvēki jūt, tāpēc kopā jāatrod atbilde. Ceru, ka cilvēki palīdzēs un iesaistīsies.
Noprotams, ka esat diezgan skeptiska pret jaunas partijas dibināšanu.
Man ir sajūta, ka lai būtu pārmaiņas, tā nav partijas veidošana. Tā ir iesaistīšanās tajā pašā sistēmā, un mana izjūta ir, ka tas nav tas veids, kā šeit pārmaiņas radīt, bet kā viņas radīt, man nav atbildes. Es nevairos no atbildības, es gribu būt kopā ar tautu un tai palīdzēt. Paradokss gan ir tāds, ka izmaiņas var notikt tikai caur to pašu tradicionālo sistēmu, bet es jūtu, ka tas nav ceļš, kā nokļūt līdz pārmaiņām. Tam jānotiek caur kādu procesu, kurā cilvēki apzinās, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.
Varbūt to īstenot kā bezpartejiskam premjeram?
Man nav atbildes. Es nedomāju kategorijās - kāds amats. Es patiešām nezinu, kas tas varētu būt.
Tad cilvēkiem vienkārši ir jūs jāuzmeklē un jāpiedāvā?
Jau tagad cilvēki man raksta e-pastus. Viens man akurāt šorīt raksta - šaujot tumsā, nezinot, vai sasniegs ziņa vai nē. Viņš grib nākt aprunāties. Man jau iepriekš ir bijis tāds process, tas parādīja, kuri cilvēki nāk ar kaut kādu mērķi apmierināt savas ambīcijas. Cilvēki nāca un teica - vajag veidot organizācijas. Es teicu, lūdzu, veidojiet, parādiet, ko jūs gribat sasniegt, ko redzat, kas jādara. Un tad paiet laiks, un tu redzi, ka nekas nav izveidojies. Un ja saka, kamēr tu nenāksi, nekas neizveidosies, tā arī nav taisnība. Cilvēki ir bijuši gatavi veidot projektus, jo paši jau tajos izdomājuši sev amatus, es tādos noteikti nepiedalīšos.
Cik šādi "projekti" jums iepriekš jau ir piedāvāti?
Es jau īpaši neskaitu, bet līdz desmit.
Tie ir vienkārši cilvēki no tautas vai jau redzami politiķi?
Nu tie ir cilvēki, kuri jau kaut kur ir bijuši iepriekš. Tomēr zemteksts pēc laika parādās, piemēram, kādam ir interese, lai es piedalītos Rīgas domes vēlēšanās. Bet ja es neredzu saturu, tādiem projektiem nav nākotnes. Tomēr nav jau tikai tā, ir cilvēki, kas nāk ar aicinājumu, lai es turpinātu to, ko es esmu iesākusi, cilvēki arī lūdz, lai es neaizbraucu projām.
Pie varas esošie politiskie spēki pie jums ir nākuši?
Viņus jau tikai interesē, ko es darīšu tālāk. [smejas]. Bet nē, nav nākuši.
Jūs šiem savam mērķiem redzat domubiedrus?
Svarīgi, ka ir cilvēki, kas viens otru saklausa. Jā, es saredzu domubiedrus. Kaut vai tajā pašā manifestācijā Doma laukumā. Ir cilvēki, kas nebaidās pateikt patiesību, svarīgi, lai sabiedrība sāktu aizdomāties, lai paliktu spēcīgāki, jo tikai no iekšienes pārmaiņas var sākties. Arī man, viss manā dzīvē ir noticis pēkšņi, man nav bijis plānoto darbību, man nav bijis mērķa ieņemt konkrētu amatu. Ja es jūtu, ka tas ir man, es varu sevi realizēt. Es to darīšu.
Privātais sektors jums jau nav izteicis kādu vilinošu darba piedāvājumus?
Daži ir kaut ko teikuši, bet līdz šim, ja arī ir ko teikuši, nav tā, ka es par to domāšu. Man ir tā, ka es esmu vairāku cilvēku kontaktus un tekstus salikusi vienā mapītē un vēl pievienošu to, kas sūtīts pēdējās dienās. Ir interesantas idejas sūtījuši cilvēki, ar kuriem vēl nav izdevies satikties, un tad mierīgi pārdomāšu.
Ja šobrīd būtu iespēja vadīt valsti, ko jūs mainītu?
Pirmais sākums, mums vajadzīga kopēja vienošanās, lai viens otru saprastu, un tikai tad spējam iet uz priekšu. Viens ir vērtību lietas, otrs - kādu mēs gribam redzēt valsti. Piemēram, Somijā ir vienotība - sabiedrība un bizness atbalsta valdību. Tur septiņdesmitajos gados viņi sanāca kopā, bija process, kurā saprata, ka tā negrib dzīvot un vienojās, ka viņiem visiem ir svarīgi, lai Somija būtu labākā valsts pasaulē. Tā vide Somijā tagad tāda arī ir. Mēs te Valsts kontrolē esam 150 cilvēki, un astoņos gados mums izdevās visā lielajā valsts pārvaldes sistēmā izveidot modeli, kurš ir atšķirīgs no tā, kāda ir visa pārējā [valsts pārvaldes] sistēma. Modeli, kurš darbojas ar augstu morāles līmeni, darbiniekiem, kuri lepojas ar savu darbu. Esmu pārliecināta, ka šo modeli var arī izvērst visas valsts mērogā. Lai Latvija būtu bagāta valsts.
Bagāta valsts ar eiro vai ar latu?
Ar latu.
Kāpēc?
Es to jūtu kā valsts neatkarības izpratni. Jo, lai paši varētu saimniekot, pašiem vajadzīga sava valūta. Nauda ir valsts asinis. Ja pats pārtrauc asinsriti, tu neesi dzīvotspējīgs. Esmu aizdomājusies par Gruziju. Ļoti patīk šī zeme, tās enerģētika. Kāpēc tā ir tik stipra, viņi ļoti mīl dievu, ir ticīga tauta. Tāpēc viņi ir īpašā Dieva aizsardzībā, viņi ir gājuši daudz kam cauri, bet tauta palikusi stipra. Daļa dzīvo lielā nabadzībā, tomēr viņi ir garīgi stipri, nav pametuši valsti. Garā ir jābūt stipram, tu vari būt nabadzīgs, bet tu izdzīvosi.
Bet nav tā, ka Eiropa jau neatgriezeniski iet uz centralizāciju - vienotu naudu, banku sistēmu utt.?
Es neticu, ka šī sistēma būs spējīga ilgi dzīvot. Ir lietas, ko izskaidro ar skaitļiem un aprēķiniem, bet es tās lietas vairāk izskaidroju tādā garīgā izpratnē. Tā ir mūsu iespēja izvēlēties, vai mēs mēģinām un darām, vai no tā atsakāmies. Mums joprojām ir iespēja izvēlēties darīt, ja mēs paši atsakāmies, mēs paši par to atbildam.
Viens no pirmajiem jūsu revīziju skaļākajiem secinājumiem bija aizmirstie un neuzskaitītie valsts ieguldījumi "airBaltic". Patlaban valstij ir skaidrība par to, kas tai pieder?
Jā, patiešām, sākot darbu šajā amatā, valstij tie bija vairāki simti miljonu. Pārsvarā nekustamie īpašumi, kuri nebija uzskaitīti. Tas ir pamatu pamats, saprast, kas tev pieder. Tagad valstī viss ir uzskaitīts, un mēs varam runāt tikai par dažiem desmitiem tūkstošu latu, kas ir kaut kur neuzskaitīts nekustamais īpašums.
Darbs Valsts kontrolē nav licis nolikt malā kādu hobiju, kuram nu varēsiet pilnvērtīgāk pievērsties?
Man svarīga ir apkārtējā vide. Man patīk gatavot ēst, patīk rokdarbi. Daudzus pēdējos gadus es izšuju gobelēna tehnikā sīkas gleznas. Es to daru brīvdienās, tam veltot pāris stundas. Tagad gan šeit man vairs nav neviena darba, visi jau ir aizvesti mājās [rāda uz tukšajām darba kabineta sienām]. Lietu pārņēmējai jau iztīrīju kabinetu.
Atvadu pasākumu darbiniekiem rīkosiet?
Mums jau piektdien atvadas bija. Es ar katru darbinieku biju nofotografējusies un katram sagatavoju īpašu apsveikumu, bet darbinieki katrs man pateicās ar sarkanu rozi, un mājās man tagad ir kādas 150. Šorīt fotogrāfiju visiem aizsūtīju, lai redz, ka man mājās ir nonākusi katra dāvātā puķe. Mans vēlējums, ko rakstīju darbiniekiem, bija vērsts uz nākotni - radošu garu, nesavtīgu ticību, bagātus augļus personīgajā, profesionālajā un mūsu valsts kopējā dzīvē.
Foto no privātā arhīva:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!