Nav jau tā, ka neviens agrāk par to nebūtu runājis vai rakstījis, bet šī reize unikāla ar to, ka mūsu valsts kursu un orientāciju aicināja mainīt cilvēki, kuri paši ieņēmuši augstus amatus 4. maija Latvijas administrācijā. Cilvēki no aprindām, kuras mēdz saukt par "politisko eliti". Ja viņi to uzdrīkstējās, riskējot ar savu stāvokli, privilēģijām un iedomāto prestižu, tas nozīmē, ka viņi nav vieni, ka izpratne par līdzšinējā kursa nāvējošumu ir izplatīta arī t.s. elitē. Varbūt pat vairāk nekā caurmērā Latvijas sabiedrībā, kura 22 gadus zombēta uz Latviju raudzīties ar svešu iekarotāju acīm.
Vīlās tie, kuri no 20. janvāra Tautas manifestācijas gaidīja lētas sensācijas, intrigas, galma apvērsumu vai kāda demagoga vadītu tautas dumpi. Galvenie runātāji runāja par daudz svarīgākām lietām - par pašu Latvijas orientāciju pēc formālās neatkarības atgūšanas, kas mūs novedusi katastrofā un uz iznīcības sliekšņa. Tā kā manifestācijai bija reliģiska ievirze, arī Ingūna Sudraba savā uzrunā izmantoja līdzības no Bībeles Vecās derības, Latvijas tautas ceļu kopš 1990. gada salīdzinot ar senajiem izraēļiem pēc iziešanas no Ēģiptes gūsta jeb Ēģiptes verdzības. Kamēr Mozus aizgāja kalnos pēc Dieva padoma, senie izraēļi to izmantoja, lai izvēlētos nevis brīvību, bet jaunu verdzību - šoreiz vergošanu Zelta teļam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!