Eiropas Savienība (ES) ir Latīņamerikas un Karību reģiona valstu kopienas (CELAC) lielākais investors un otrs lielākais tirdzniecības partneris, tomēr eirozonas krīze un tādu valstu kā Ķīna straujais ekonomiskais uzplaukums apdraud ES pozīcijas šajā reģionā. Šonedēļ Čīlē sākas ES un CELAC valstu samits, kura laikā Eiropai ir jācenšas gūt gan ekonomiskus, gan politiskus labumus.
Tirdzniecība ar šo reģionu ir vilinoša visiem globālajiem spēlētājiem. Pēdējā laikā Latīņamerikas un Karību reģiona valstis piedzīvo spēcīgu ekonomikas izaugsmi, trijos gados vidējais reģiona iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 4,5%, teikts Eiropas Padomes (EP) paziņojumā. Latīņamerikas izaugsme tuvākajos gados trīs reizes pārsniegs ES attīstības tempus, raksta laikraksts "The Guardian".
Bez ekonomiskajiem un finanšu jautājumiem samitā paredzēts apspriest arī klimata izmaiņu, vides un enerģētikas jautājumus, zinātni, pētniecību un tehnoloģijas, kā arī migrāciju un sociālos jautājumus, vēsta EP. Abu reģionu cieša sadarbība tāpat ir svarīga, lai efektīvāk aizstāvētu savas pozīcijas globālajos jautājumos un risinātu vides problēmas.
Izšķirošs sadarbības pīlārs, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai, ir milzīgās ES investīcijas reģionā, kas 2010. gadā sasniedza 385 miljardus eiro (269 miljardi latu) uzsver EP. ES ir lielākais ārzemju investors CELAC valstīs, ieguldījumu apjomiem pārsniedzot kopējo savienības ieguldījumu Krievijā, Ķīnā un Indijā.
Tomēr ES, kas nespēj vienoties par budžetu un panākt izaugsmi taupības nomocītajos eirozonas tirgos, nav labākajās pozīcijās, lai piedāvātu sevi kā alternatīvu plaukstošajam Āzijas tirgum, norāda "The Guardian". Turklāt investīciju apjoms kopš 2008. gada ir krities, teikts CELAC – ES samitam veltītajā interneta vietnē.
Šādos apstākļos par otro lielāko Latīņamerikas un Karību valstu tirdzniecības partneri aiz ASV, apsteidzot ES, var kļūt Ķīna. Milzīgajai Āzijas valstij, tāpat kā Eiropai, interesē reģiona ogles, varš, gāze, dzelzs, tērauds un sojas pupiņas, bet, atšķirībā no ES, Ķīnas "slāpes" pēc šīm precēm ir neierobežotas, akcentē "The Guardian".
Ķīna 2012. gadā sarunās ar CELAC valstīm jau nosprauda mērķi, ka nākamajos piecos gados savstarpējās tirdzniecības apjomiem ir jāpārsniedz 400 miljardi dolāru gadā (209 miljardi latu). 2011. gadā šī summa bija 241,5 miljardi dolāru (126 miljardi latu), ik gadu augot aptuveni par 30%, raksta laikraksts "China Daily".
Par spīti straujajai izaugsmei Latīņamerikas valstis joprojām saskaras ar tādām problēmām kā nabadzība, augsta līmeņa izglītības nepieejamība, atjaunojamās enerģijas trūkums, slikta infrastruktūra un zema produktivitāte. Kamēr Ķīnai neinteresē nekas cits, kā vien strikti līgumā noteiktais, krīzē cietusī ES ir ideāli piemērota, lai "panāktu pretī" Dienvidamerikas vajadzībām, analizē "The Guardian". ES ir vajadzīgi jauni tirgi, bet Latīņamerikai Eiropas tipa mazie un vidējie uzņēmumi, un Vācijas dubultā profesionālas apmācības sistēma, teic laikraksts.
ES un CELAC valstu attiecības neaprobežojas tikai ar ekonomiskajām interesēm. 33 Latīņamerikas un Karību reģiona valstis ar 600 miljoniem iedzīvotāju un 27 ES valstis ar 500 miljoniem cilvēku veido vairākumu Rietumu pasaulē. Abu bloku valstīm vienojoties par kopēju nostāju, tiek iegūts nozīmīgs spēks ANO, kas spējīgs ietekmēt globāli svarīgus procesus. "The Guardian" uzsver, ka ES un Latīņamerikai pastāv iespēja izveidot progresīvas stratēģiskās partnerattiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!