Sprūdžs: šis balsojums liecina, ka koalīcija pastāv 'tikai uz papīra'  (172)

"Iezīmējas tendence, kad reformas, kuras ir virzītas visu Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvībai, nevis dažu personu, šauru  interešu grupu vai varas pārstāvju pašaizsardzības interesēs, tiek publiski izsmietas un kritizētas," pēc balsojuma izplatītajā paziņojumā medijiem uzsver Sprūdžs.

"Esam situācijā, kad aizstāvēt vienkāršo Latvijas iedzīvotāju intereses - gan to, kuri vēl nav aizbraukuši, gan to, kuri izmisumā devušies ārpus valsts, nav koalīcijas interesēs. Vēl vairāk - tie ministri, deputāti, kā arī valsts un pašvaldību darbinieki, kas iestājās par godīgi, caurspīdīgi un labi pārvaldītu valsti, tiek ar dažādiem varas instrumentiem izsmieti un izstumti, lai tikai netraucētu uz āru izskatīties labi," piebilst ministrs.

"Valdībai, tās vadītājam acīmredzot nav atbalsta paša partijā, kuras deputāti nespēj ievērot iepriekš panāktās norunas un atkāpjas paši no sava viedokļa, kuru pauda vēl tikai dažas dienas iepriekš. Pretstatā tam, ka Reformu partijas deputāti strādā kā vienota komanda, atbalstot savu ministru iniciatīvas, "Vienotība" balso pret sava premjera virzītajiem likumiem," saka Sprūdžs.

Edmunds Sprūdžs atgādina, ka vēl pirmdien Ministru kabinets atbalstīja gan izmaiņas deputātu statusa likumā, gan ieceri mazināt deputātu skaitu. Visas nedēļas laikā sarunās ar koalīcijas partneriem nebija nekādas indikācijas, ka abus likumprojektus varētu pilnībā noraidīt.

"Gribu uzsvērt, ka šis bija koalīcijas virzīts likumprojekts, kas valdības sēdē tika atbalstīts bez būtiskiem iebildumiem," pauž ministrs

"Pašvaldību deputātu skaita izmaiņas nav jautājums par skaitļiem, bet gan par principu, par rīcībspējīgām, efektīvi pārvaldītām pašvaldībām, kurās katrs deputāts strādā visa novada, nevis atsevišķu tā teritoriju interesēs. Taču izskatās, ka lielākā daļa Saeimas deputātu turpina lobēt un vēlas palikt pie līdz šim bieži izplatītā principa, kad katrs domnieks un katrs pagasts domā tikai par savām interesēm un negrib skatīties uz novada attīstības problēmām kopumā," saka E.Sprūdžs.

Ministrs piebilst, ka ar izmaiņām deputātu statusa likumā bija iecere panākt situāciju, ka pēc šīs vasaras pašvaldību vēlēšanām, domes deputāta amats vairs netiek pielīdzināts kādam hobijam vai ārpusdarba brīvā laika nodarbībām. Definējums - pildīt pašvaldību deputāta pienākumus "no darba brīvajā laikā" ir absurds, ja vēlamies panākt reālu rīcību un rezultātu, taču izrādās, ka Saeimas deputāti nav vēlējušies mainīt izpratni par to, cik nozīmīgs ir domes deputāta amats.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie un valdībā pērn decembrī atbalstītie grozījumi likumāparedz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo cilvēku kopskaita. Savukārt atsevišķs regulējums plānots Rīgas pašvaldībai, kur deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 līdz 35.

Koalīcijas partiju pārstāvji izteikušies, ka Saeima varētu rūpīgi vērtēt VARAM virzītos grozījumus par deputātu skaita samazināšanu un, pieņemot šo regulējumu īsi pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, tāpēc izmaiņas uz šīm vēlēšanām neattiektos.

Iepriekš par ideju ar likuma grozījumiem samazināt deputātu skaitu pašvaldībās kritiski izteicies Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) vadības pārstāvis Māris Kučinskis, kurš to nosauca par "zvirbuļu šaušanu" un aicināja VARAM pievērsties svarīgākām lietām, piemēram, lauku un pilsētu sadarbībai, kā arī uzņēmējdarbības vides stimulēšanai.