'Vienotība' deputātu 'nē' vietvaru izmaiņām skaidro ar kļūdu noguruma dēļ  (190)

Zaķis pastāstīja, ka "tas bija garās sēdes efekts vai nogurums, bet balsojumam par steidzamību bija jābūt pozitīvam, bet viņš iznāca negatīvs". Pēc tam, kad likumprojekta steidzamība bija noraidīta, "tam nebija jēgas, jo [parastajā kārtībā to] nevar paspēt pieņemt līdz vēlēšanām". "Nebūtu korekti, ka likuma izmaiņas, kas būtiski izmainītu spēles nosacījumus pašvaldībās, stātos spēkā mēnesi pirms vēlēšanām", tāpēc arī noraidīts likumprojekts kopumā, skaidroja Zaķis

Tomēr Saeimā nākamnedēļ tiks rasts risinājums – balsojumam Saeimā atsevišķi tiks virzīta norma par deputātu skaita samazināšanu vismazākajās pašvaldībās, kurās ir mazāk par 5000 iedzīvotāju un kurās deputātu skaitu paredzēts samazināt no 13 līdz 9. Šajā jautājumā koalīcijas partneriem neesot domstarpību.

To ceturtdien vakarā žurnālistiem apliecināja arī Reformu partijas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš teica, ka nākamnedēļ Saeimā virzīs "modificētu likumprojektu", aicinot tam paredzēt arī steidzamības statusu.

Zaķis turpināja, ka attiecībā uz citiem priekšlikumiem, kas ietverti Saeimas ceturtdien noraidītajā likumprojektā par deputātu skaita samazināšanu arī visās pārējās pašvaldībās, tostarp Rīgas domē no 60 līdz 35, nedrīkst steigties un tos vajadzētu izsvērti sagatavot un nostiprināt likumā līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2018.gadā.

"Korekti būtu nesteigties uz šīm vēlēšanām, bet sakārtot pašvaldību struktūras sistēmu uz nākamajām vēlēšanām jau pēc četriem gadiem," teica Zaķis.

Tāpat viņš pauda, ka pagaidām bez virzības paliks arī otrs Saeimas ceturtdien noraidītais likumprojekts, kas ierobežotu pašvaldību deputātu amatu savienošanu. Šis likumprojekts paredzēja, ka no šā gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarētu ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus.

Savukārt uz norādi, ka vēl pirmdien premjers Valdis Dombrovskis ( V) pēc koalīcijas partneru sadarbības padomes solījis konceptuālu atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītajām izmaiņām pašvaldību struktūrā, Zaķis vēlreiz norādīja, ka balsojumā par likumprojekta steidzamību nostrādājusi cilvēciskā kļūda.

Kad "nojucis" balsojums par likumprojekta steidzamību, deputāti plānojuši šo jautājumu iesniegt pārbalsošanai, taču to nav paguvuši, jo debates bijušas pārāk īsas, viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums ceturtdien noraidīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredzēja samazināt deputātu skaitu pašvaldībās.

Vēl šonedēļ koalīcijas sadarbības padomē šim likumprojektam bija pausts atbalsts.

Tāpat Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja ierobežot pašvaldību deputātu amatu savienošanu.

Idejas iniciators, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ceturtdien norādīja, ka šis balsojums nenoliedzami liecina, ka koalīcija pastāv "tikai uz papīra" un atgādināja, ka šis nav pirmais gadījums, kad Reformu partijas iniciatīvas, negūst pārējo koalīcijas partneru atsaucību.

Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis žurnālistiem uz jautājumu, kāpēc RP balsojusi pret tās pārstāvja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža virzīto likumprojektu par deputātu skaita mazināšanu, atbildēja, ka tam būtu bijusi jēga tikai tad, ja deputāti būtu atbalstījuši tā skatīšanu steidzamības kārtībā, taču tā noraidīta.

Skatot likumprojektu paātrinātā kārtībā, varētu pagūt pieņemt likuma izmaiņas par deputātu skaita samazināšanu un liegumu apvienot amatus vēl pirms šovasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

"Koalīcijā bija nopietnas domstarpības, vai to attiecināt uz visām pašvaldībām, vai tikai uz mazajām, bet bija vienošanās, ka mēs to atbalstīsim pirmajā lasījumā un piešķirsim steidzamības statusu," teica Dombrovskis. Tomēr daļa "Vienotības" deputātu nobalsojuši pret steidzamību. RP politiķis to skaidroja ar kolēģu nogurumu stundām ilgās plenārsēdes laikā.

VARAM izstrādātie un valdībā pērn decembrī atbalstītie grozījumi likumā paredz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo cilvēku skaita. Savukārt atsevišķs regulējums plānots Rīgas pašvaldībai, kur deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 līdz 35.

VARAM sagatavotie likuma grozījumi paredzēja, ka novada domē ievēlamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēl 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēl 15 deputātus.

Lielo jeb Republikas pilsētu domē ievēlētu 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlētu 15 deputātus, paredzēja likumprojekts.