Nolemts, ka Saeimas deputāti šonedēļ lems par deputātu skaita samazināšanu tikai vismazākajās pašvaldībās, kur nav vairāk par 5000 iedzīvotājiem. Plānots tur deputātu skautu samazināt no 13 līdz 9 tautas kalpiem, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes žurnālistiem pavēstīja premjera pienākumu izpildītāja labklājības ministre Ilze Viņķele ( V).
"Tika rasts risinājums par pašvaldību deputātu skaitu samazināšanu mazajās pašvaldībās. Koalīcija ar to ātros tempos virzīsies uz priekšu, lūdzot šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtā," teica Viņķele. Savukārt diskusija par deputātu skaita samazināšanu arī pārējās – lielākajās pašvaldībās, tostarp Rīgā, Saeimā noritēšot pakāpeniskāk un bez steidzamības, to vērtēs speciāli veidota darba grupa.
Uz norādi par "Vienotības" frakcijas iepriekš pausto, ka deputātu skaita samazināšana tik īsu laiku pirms pašvaldību vēlēšanām nav pieļaujama, Viņķele sacīja - vairākas mazās pašvaldības "ir signalizējušas" par to, ka pašvaldības deputātu skaitu samazinājums no 13 līdz 9 uzlabošot darba kvalitāti un neradīšot iztrūkumus pārstāvniecībā, līdz ar to uz mazajām pašvaldībām šis lēmums ir pieņemams".
Tikmēr Sprūdžs atgādina – iecerēto izmaiņu nolūks ir padarīt novadu domes rīcībspējīgākas un likt deputātiem strādāt visa novada, ne tikai kāda atsevišķa pagasta labā. "Pēcreformas pašvaldību domju sasaukuma četros gados esam pietiekami dzirdējuši par aizkulišu cīņām starp bijušo pagastu teritorijas pārstāvošajiem deputātiem jaunā novada ietvaros. Nevajadzīgi uzpūsts deputātu skaits pašvaldībā rada teritoriālas iedzīvotāju pārstāvniecības ilūziju, bet patiesībā tā tiek diskriminēta daļa iedzīvotāju, kuriem nav "sava" deputāta," Sprūdža viedokli portālam "Delfi" pavēstīja viņa pārstāve Maija Pētermane.
"Domāju, ka vairums piekritīs – šādas izmaiņas, kas veicinās pašvaldību saliedētību un deputātu atbildību par visa novada izaugsmi, ir nepieciešamas ne tikai tajos novados, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000. Arī lielākās pašvaldībās taču ir vajadzīga dome, kas spēj lēmumus, domājot par novada attīstību kopumā," uzsvēris ministrs.
Tam piekrīt arī ministru pārstāvošā Reformu partija (RP), tomēr piekritusi virzīt uz priekšu ideju par deputātu skaita samazināšanu vismazākajās pašvaldībās. RP Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis žurnālistiem teica, ka abi aizvadītajā nedēļā noraidītie likumprojekti – gan par deputātu skaita samazināšanu, gan deputātu statusa izmaiņām – šonedēļ Saeimā tiks virzīti uz priekšu.
"Galvenā izmaiņa būs tāda, ka attiecībā uz deputātu skaitu – tas patiešām līdz pašvaldību vēlēšanām tiks samazināts tikai mazajās pašvaldībās. Diemžēl uz doto brīdi, atsaucoties uz Venēcijas konvenciju, koalīcijas partneri nevar atbalstīt deputātu skaita samazināšanu tādās pašvaldībās kā Rīga," teica RP frakcijas vadītājs.
Sprūdžs gan norādījis – likumprojekta pretinieku iebildes, ka tik īsu laiku pirms vēlēšanām tik būtiskus grozījumus pieņemt būtu pretrunā ar Venēcijas komisijas rekomendācijām, neiztur kritiku, jo šīs rekomendācijas iesaka 12 mēnešu laikā līdz pašvaldību vēlēšanām negrozīt vēlēšanu sistēmu kā tādu.
"Tas nozīmē, ka nedrīkst mainīt noteikumus, kas saistās ar balsu pārvēršanu deputātu vietās, noteikumus par vēlēšanu komisiju, vai par kādu citu iestāžu, kas organizē vēlēšanas, sastāvu, kā arī vēlēšanu apgabalu robežas un nosacījumus par vietu sadali starp vēlēšanu apgabaliem, bet runa nav par ievēlamo deputātu skaitu," paudis ministrs.
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis, VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis teica, ka ar visu koalīcijas partneru atbalstu tiks virzīts arī likumprojekts par deputātu statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.
Tāpat Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, kas ierobežos pašvaldību deputātu amatu savienošanu. Šis likumprojekts paredz, ka no šā gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarētu ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums aizvadītajā ceturtdienā noraidīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredzēja samazināt deputātu skaitu pašvaldībās. Vēl dažas dienas iepriekš koalīcijas sadarbības padomē šim likumprojektam bija paredzams atbalsts.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" skaidroja, ka Saeima aizvadītās ceturtdienas vakarā noraidīja iepriekš koalīcijas padomē atbalstīto ieceri par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās
Zaķis pastāstīja, ka "tas bija garās sēdes efekts vai nogurums, bet balsojumam par steidzamību bija jābūt pozitīvam, bet viņš iznāca negatīvs". Pēc tam, kad likumprojekta steidzamība bija noraidīta, "tam nebija jēgas, jo [parastajā kārtībā to] nevar paspēt pieņemt līdz vēlēšanām". "Nebūtu korekti, ka likuma izmaiņas, kas būtiski izmainītu spēles nosacījumus pašvaldībās, stātos spēkā mēnesi pirms vēlēšanām", tāpēc arī noraidīts likumprojekts kopumā, skaidroja Zaķis.
VARAM izstrādātie un valdībā pērn decembrī atbalstītie grozījumi likumā paredz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo cilvēku skaita. Savukārt atsevišķs regulējums plānots Rīgas pašvaldībai, kur deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 līdz 35.
VARAM sagatavotie likuma grozījumi paredzēja, ka novada domē ievēlamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēl 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēl 15 deputātus.
Lielo jeb Republikas pilsētu domē ievēlētu 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlētu 15 deputātus, paredzēja likumprojekts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
