Viņķele: tiesībsarga izteikumi minimālo algu celt par 100 latiem ir maldinoši vai utopiski  (390)

Viņa norādīja, ka par minimālās algas saprātīgu palielināšanu tiek lemts saistībā ar nākamā gada budžeta plāniem un tas sakrīt arī ar valdības un koalīcijas deklarēto – ienākumu palielināšanu zemāk atalgotajā segmentā, kas sasniedzams ar dažādiem risinājumiem. "Tomēr tiesībsarga izteikumi, ka minimālo algu būtu jāpalielina uzreiz par 100 latiem, vērtējami kā apzināta sabiedrības maldināšana vai vienkārši utopija," teica Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka cits veids, kā varētu palielināt zemāk atalgoto strādājošo ienākumus, būtu ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielinājums, ko valdība jau nosaukusi par vienu no 2014.gada budžeta prioritātēm. Labklājības ministrija kopā ar Finanšu ministriju jau strādā par diferencēta neapliekamā minimuma piedāvājuma, kam jābūt skaidram jau martā.

"Tādējādi mēs sasniedzam to pašu mērķi – vairāk naudas zemāk atalgoto strādājošo cilvēku makos – ar mazāk kontraversālu ietekmi uz ekonomiku kopumā," par neapliekamo minimālo ienākumu celšanu teica Viņķele un piebilda – premjers Valdis Dombrovskis (V) jau vairākkārt norādījis, ka arī minimālās algas palielināšana ir nākamā gada jautājums.

NA frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis savukārt atsaucās uz koalīcijas padomē runāto, ka nabadzības apkarošana un sociālās nevienlīdzības mazināšana ir viens no koalīcijas uzdevumiem arī šajā gadā. Meklējot efektīvākos mehānismus, galvenā uzmanība jāveltī ģimenēm ar bērniem. Pēc Cilinska domām, viens no labākajiem risinājumiem būtu ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana, īpaši par apgādājamajiem, taču vienlaikus jādomā arī par minimālās algas celšanu saprātīgos apmēros.

Savukārt Reformu partijas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka jautājums par minimālo algu ir "koks ar diviem galiem". No vienas puses, varētu palielināt atalgojumu tieši tiem, kuri tiešām strādā par minimālo algu, un iekasēt vairāk nodokļus no tiem, kuri oficiāli saņem minimālo algu, bet saņem vairāk, saņemot algu aploksnēs. Tomēr tajā pašā laikā minimālās algas palielināšana draud audzēt bezdarba līmeni.

Jau vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons nepieciešamības gadījumā būs gatavs vērsties arī Satversmes tiesā (ST), lai panāktu minimālās algas pārskatīšanu, kas, viņaprāt, šobrīd ir pārāk zema un nenodrošina cilvēku tiesības un taisnīgu atalgojumu, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Jansons.

Viņš atgādināja, ka Latvija nav pilnībā ratificējusi Eiropas Sociālo hartu, kas paredz tiesības uz taisnīgu atalgojumu, un viens no iemesliem ir tas, ka pašlaik valstī noteiktā minimālā alga – 200 lati – nav uzskatāma par pietiekami lielu atalgojumu. Lai pildītu hartas prasības, minimālā alga būtu jāpalielina līdz 300 latiem.

"Mana pozīcija tāda, ka jāratificē pants par tiesībām saņemt taisnīgu atalgojumu," sacīja Jansons. Viņš norādīja, ka jau pērn Saeimas atbildīgā komisija atzina, ka nevar ratificēt šo pantu, jo tad būtu jāpaaugstina minimālā algu līdz 300 latiem.

Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu, skaidro Tiesībsarga birojs.

Jansons jau iepriekš aicināja Saeimu un atbildīgo ministriju hartas pantu par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu iekļaut ratificējamo pantu skaitā.

Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam.