Straujuma: ES jāatbalsta ražojošie lauksaimnieki, nevis 'dīvāna zemnieki'  (108)

Straujuma skaidroja, ka atbalsta finansējumam ir nepastarpināti jānonāk pie ekonomiski aktīviem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kas ikdienā nodarbojas ar aktīvu lauksaimniecisko darbību, nevis tā saucamajiem "dīvāna zemniekiem", kas lauksaimniecisko ražošanu tikai imitē.

Ministre uzsvēra, ka Latvija atbalsta Īrijas mērķi intensīvi turpināt darbu pie Kopējās lauksaimniecības politikas reformas un Kopējās zivsaimniecības politikas reformas, lai līdz šā gada jūnijam ES dalībvalstis varētu panākt vienošanos par šiem būtiskajiem jautājumiem. "Ļoti ceru, ka dalībvalstu vadītāji februāra sākumā vienosies par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas no 2014. gada paredzēs taisnīgākus un līdzvērtīgākus tiešos maksājumus Latvijas lauksaimniekiem," uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) prezidenta Hermaņa van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājuma apjoms 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā un kohēzijas palīdzības griesti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt EP Lauksaimniecības komiteja janvārī apstiprināja savu nostāju par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, paredzot, ka tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem no pašreizējiem 95 eiro (66,5 lati) par hektāru tiks paaugstināti trīs gadu laikā līdz 172 eiro (120 lati).

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.