Ceļu būvnieki sola protesta akcijas; asi kritizē Roni un prasa finansējumu  (144)

Par to nozares pārstāvji pavēstīja preses konferencē, kurā vērsa uzmanību uz gadiem ieilgušo degradējošo situāciju Latvijas ceļu nozarē.

Autoceļu būvētāji uzsver, ka 2014.gadā varētu izbeigties finansējums ceļiem, kas katastrofāli ietekmēs privātos ceļu būvētājus, savukārt ceļi vienkārši sabrukšot. Ceļu sakārtošanā esot nepieciešams cikliskums, un tam vajadzīgs finansējums ikdienas uzturēšanai. Pretējā gadījuma, ceļus neremontējot, pieaug izmaksas to sakārtošanai par 250 līdz 300%. 66% Latvijas ceļu esot tādi, kuru mūžs esot ilgāks par 21 gadu, un šo gadu laikā tie nav remontēti. 4,67 miljardi latu esot nepadarīto darbu deficīts, savukārt 585 miljonus latu gadā zaudē tie, kas pārvietojas pa nesakārtotajiem ceļiem.

Tie esot gan ekspluatācijas izdevumi, gan braukšanas laika izmaksu pieaugums.

Kā ceturtdien preses konferencē norādīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu. Ceļu nozarei šogad atvēlēti nedaudz vairāk kā 60 miljoni latu.

Satiksmes ministrijas (SM) jaunākais piedāvājums jeb jaunā politiskā iniciatīva ir piešķirt tikai 20% no iekasētājiem nodokļiem, kas ceļu būvētājiem nav pieņemami, it īpaši tāpēc, ka līdz šim lielāko finansējuma daļu autoceļiem veidoja Eiropas Savienības līdzekļi. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka diskusijas par ES budžetu nākamajam finanšu periodam no 2014. līdz 2020.gada ieilgs līdz gada vidum, visticamāk, ka līdzekļus varēs apgūt tikai ap 2015.gadu. Piešķirot 20%, finansējuma pieaugums būtu tikai 1,5 miljoni latu, un tas neko neglābšot. SM tika pārmesta izvairīšanās no sarunas ar nozares pārstāvjiem. Jau trešajā Roņa ministrēšanas dienā būvnieki esot pieteikušies uz sarunu, taču uzaicinājumu vēl neesot saņēmuši. Izskanēja pat izteikumi, ka Ronis velti "valkājies" pa SM gaiteņiem.

Pirmdien ceļu būvētājiem paredzēta tikšanās ar premjeru Valdi Dombrobvski (V), kurā tiks skaidrotas finansējuma problēmas un premjers tiks aicināts aktīvāk cīnīties par Kohēzijas līdzekļiem autoceļiem, jo patlaban neesot redzama valsts ieinteresētība cīnīties par Kohēzijas fonda saglabāšanu iepriekšējā līmenī. Tāpat premjeram, finanšu, satiksmes un ekonomikas ministram tikšot iesniegti priekšlikumi nozares sakārtošanai. Ceļu būvnieki skaidroja, ka netic un nedomā, ka Ronis tagad - līdz 1.martam, kad beidzas pilnvaru termiņš, - skries cīnīties par nepieciešamo finansējumu. Ja reakcijas nebūs, būvnieki ar ceļa rulli un citu tehniku būšot sastopami protesta akcijās gan Rīgā, gan Briselē, jo nozarei neesot, kur atkāpties.

Ceļu būves uzņēmuma SIA "Strabag" direktors Māris Paiders skaidroja, ka joprojām trūkst ceļu sakārtošanas stratēģijas. Jau tagad esot skaidrs, ka tuvāko desmit gadu laika grants ceļiem naudas nebūs, taču neviens stratēģiskā dokumentā to tā neesot noformulējis.

Kā skaidroja Bērziņš, lai arī nacionālajā attīstības plānā paredzēts "ekonomiskais izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam", kā gan tas ir iespējams, ja ceļu būvniecība nav kļuvusi par vienu no prioritātēm arī pēc tam, kad Latvijas konkurētspējas novērtējuma dokumentā ceļu infrastruktūras uzlabošana noteikta kā trešā nepieciešamākā prioritāte. Viņš uzsvēra, ka par spīti tam, ka ne tautsaimniecības izaugsme, ne cilvēku drošumspēja nav iedomājama bez kvalitatīviem un atbilstoši uzturētiem ceļiem, nozarei atrautā finansējuma deficīts laikā kopš neatkarības atgūšanas ir pārsniedzis jau četrus miljardus latu.

Preses konferencē arī tika norādīts, ka Latvijas sabiedrībā ik gadu, it īpaši pavasaros, kad uz ceļiem parādās jaunas bedres, tiek spraigi diskutēts par slikto ceļu stāvokli, taču reālajā situācijā līdzekļu pietiek vien tam, lai "aizlāpītu" radušās bedrītes, nevis efektīvi veiktu cikliskos ceļu uzturēšanas darbus un uzlabotu Latvijas kopējo infrastruktūru, ka arī nepieciešamajā apjomā būvētu jaunus, kvalitatīvus ceļus.

Paiders uzsvēra netaisnīgo kohēzijas fondu sadali starp nozarēm, kā piemēru minot proporcijas nesamērību starp ceļu un dzelzceļa nozarēm, ņemot vērā to, ka Latvijā cilvēki daudz vairāk pārvietojas ar auto, nevis izmanto dzelzceļa pakalpojumus.

Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs un auto žurnālists Arnis Blodons, norādīja, ka sabiedrībai ir nepieciešams zināt, kas notiek ar autoceļu nodokli, kuru maksā ikviens autobraucējs: "Mēs ik gadu par autoceļu lietošanu maksājam nodokli, bet par to pretī sagaidām kvalitatīvu infrastruktūru. Patlaban nav skaidrs, kādiem mērķiem mēs šo nodokli maksājam, jo ceļu kvalitāte neuzlabojas. It īpaši tas ir jūtams, ja mūsu ceļus salīdzina, piemēram, ar kaimiņu igauņu infrastruktūru," uzsvēra Blodons.

Ceturtdien notika preses konference, kurā ceļu būves nozarē strādājošo uzņēmumu pārstāvji vērsa uzmanību uz gadiem ieilgušo degradējošo situāciju Latvijas ceļu nozarē, tās cēloņiem, kā arī iespējamo situācijas risinājumu, lai izvairītos no paredzamā finanšu kraha, kas nozarei draud jau 2014.gadā.

Kā skaidro konferences organizētāji, pēdējos gadus Latvijas ceļu būvniecības nozare lielā mērā ir balstījusies uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kamēr valsts budžeta finansējumam bijusi salīdzinoši mazāka nozīme. Taču, paredzot, ka ES finansējuma piešķiršana Latvijas ceļu būvniecības nozarei 2014.gadā dažādu iemeslu dēļ aizkavēsies un samazināsies, nozari no gaidāmā finanšu kraha spēj glābt vien palielināts finansējums no nākamā gada valsts budžeta.

Valdības skatītajā informatīvajā ziņojumā aprēķināts, ka slikti ceļi ikgadējo Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) samazina par 5% līdz 6%. Turklāt Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēts "ekonomiskais izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam", taču tas nebūs iespējams, kamēr ceļu būvniecība nekļūs par prioritāti.

Bez papildu finansējuma no valsts budžeta nozarei 2014.gadā būs jāiztiek bez līdzekļiem, kā rezultātā cietīs ne vien vairāk kā 4000 ceļu būvniecības nozarē nodarbināto darbinieku ģimeņu, bet arī visa sabiedrība, uzsver ceļu būvnieki.

Savukārt līdzšinējais satiksmes ministrs Aivis Ronis uzsver, ka Satiksmes ministrija, neskatoties uz to, ka šajā plānošanas periodā ceļu būvei paredzēti ES fondu līdzekļi ceļu būvē tuvojas noslēgumam, ir darījusi visu, lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanu un būvniecību. Tai pašā laikā ir radīti nosacījumi caurspīdīgumam ceļu būves iepirkumos, samazinot ceļu būves izmaksas iepirkumos vidēji par 30%.

"Pēdējie iepirkumu rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci, ka reālā būvdarbu cena ir ievērojami zemāka par prognozēto, konkursos piedalās vidēji 7 pretendenti, kas nodrošina efektīvu valsts un ES līdzekļu apguvi" uzsver Ronis. Ietaupītie līdzekļi dos iespēju izbūvēt papildus ceļu posmus 2013.gadā par vismaz 20 miljoniem latu. Tāpat 2013.gadā paredzēts realizēt 28 pilsētu tranzītielu rekonstrukcijas projektus kopumā par 44,8 miljoniem latu.

Ronis uzsver, ka ir mainīta pieeja autoceļu būvē atsakoties no "megaprojektu" realizācijas, bet lielāku uzsvaru liekot uz esošā ceļu tīkla sakārtošanu, nodrošinot pēc iespējas lielāku rekonstruēto autoceļu garumu. Iespējams šāda pieeja būvniekiem nav pa prātam, jo nav iespējams veikt nekontrolētu pamatnes rekonstrukciju, kas ievērojami sadārdzina ceļu būves izmaksas, salīdzinot ar virsmas atjaunošanu ir vismaz divas reizes.

2012.gadā ir izdevies ievērojami palielināt ceļu uzturēšanai paredzēto finansējuma apjomu, īstenojot Latgales attīstības programmu, nodrošinot melnā seguma uzklāšanu vismaz 50 kilometriem autoceļiem Latgales reģionā.

"Pieļauju, ka uzsāktais darbs "megaprojektu" ierobežošanā, konkurences palielināšanā un izmaksu samazināšanā nav izdevīgs atsevišķiem būvniekiem un tie vēlas "pa vecam" sakārtot projektus, sadalot tos starp izredzētajiem, tādējādi radot valstij neizdevīgus apstākļus," norāda Ronis.

Viņš arī ir apņēmies līdz februāra beigām premjeram iesniegt apkopojumu par riskiem ceļu būvniecībā, tai skaitā par tiem būvniekiem, kuru darbā ir sastopami nesaprotami sadārdzinājumi, neskaidras savstarpējās vienošanās un kvalitātes problēmas.