Lai gan Kultūras ministrijas (KM) paspārnē esošā darba grupa panākusi kompromisu strīdīgajā jautājumā par publisku mūzikas atskaņošanu un rosina nepieprasīt autortiesību nodevu par mūzikas atskaņošanu ģimenē, draugu lokā vai darbā, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) negrasās atbrīvot no licences maksas visus birojus un katru gadījumu varētu vērtēt atsevišķi. Iespējams, "radio nodevu" turpinās pieprasīt par mūziku ražošanas telpās vai klientu apkalpošanas zālēs.
Pērn pavasarī sabiedrības uzmanību piesaistījušās "radio nodevas" dēļ ierosinātie grozījumi Autortiesību likumā joprojām ir tikai apspriešanas stadijā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 2012.gada 11.decembra sēdē atbalstīja Autortiesību darba grupā izstrādāto kompromisa priekšlikumu par publiskā izpildījuma definīciju. Tas paredz - publiskais izpildījums ir mūzikas atskaņojums, kas paredzēts vairākiem ar mūzikas atskaņotāju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem, portālam "Delfi" pastāstīja Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis.
Sabiedrība un arī deputāti diskusijas par autortiesību jautājumu sāka pēc tam, kad portāls "Delfi" pērn pavasarī vēstīja par tā dēvēto "Mājas Svētības" gadījumu - mazs telpaugu apmaiņas punkts tika sodīts ar 500 latu sodu par valsts radio klausīšanos bez licences. Grozījumus likumā rosināja gan Nacionālā apvienība (NA), gan KM, kuras paspārnē radīta darba grupa jautājuma risināšanai.
Gulbis stāstīja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajai definīcijai ar publisko izpildījumu saprot mūzikas atskaņošanu ārpus ierastā ģimenes loka. Vienlaikus KM uzskata, ka jau šobrīd, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas spriedumos paustās atziņas, termins "ierastais ģimenes loks" ir jāinterpretē plašāk - ar to var saprast ne vien personas, kurām ir tuva radniecība vai tuvus draugus, bet arī paziņas, darba kolēģus, kuri ikdienā strādā kopā.
KM jau septembrī piedāvāja atcelt absurdu radio klausīšanas nodevu.
Tagad darba grupas panāktais kompromiss paredz - būs "robežgadījumi", kad individuāli jāizvērtē, vai mūzika tiek atskaņota publiski. Ministrija skaidro, ka licence nebūs nepieciešama darba kabinetos, kuros strādā viens darbinieks, kā arī birojos, kuru darbinieki ir savstarpēji pazīstami, taču tas neattieksies uz, piemēram, lielām ražošanas telpām, kur mūzika tiek atskaņota skaļruņos. Licence būs nepieciešama arī tad, ja mūziku atskaņos klientu apkalpošanas zālēs, piemēram, bankās.
AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis skaidroja: "Saskaņā ar šobrīd KM virzīto Autortiesību likuma grozījumu projektā iekļauto publiskā izpildījuma definīciju AKKA/LAA visdrīzāk būs katra situācija jāizvērtē atsevišķi, vai tai ir visi likumā noteiktie publiskā izpildījuma kritēriji". Viņš norāda – pateikt, ka birojos licences nevajadzēs, šobrīd nevar, jo "birojs" un "darbavieta" ir "stiepjami jēdzieni". Birojos var būt regulāri apmeklētāji, uzgaidāmās zāles, kurās licence mūzikas atskaņošanai būs noteikti vajadzīga.
"Viennozīmīgi, ka individuāli praktizējošiem profesionāļiem licence nebūs nepieciešama, jo grozījumu projekta nosacījums publiskam izpildījumam ir vairāki sabiedrības locekļi," uzsvēra AKKA/LAA pārstāvis.
Briģis arī piebilda, ka projekts nav apstiprināts pat vēl Saeimā otrajā lasījumā un, visticamāk, par detalizētāku jaunās normas piemērošanas praksi tiesību īpašnieki vēl lems.
Atbildīgā Saeimas komisija 13.februārī vēlreiz sanāks uz sēdi un izskatīs pārējos Autortiesību darba grupas rosinātos Autortiesību likuma grozījumus, tostarp priekšlikumu ietvert likumā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu noteikšanas kritērijus, kā arī priekšlikumus par stingrāku šo organizāciju uzraudzību.
KM atzīst, ka šobrīd ir pāragri prognozēt, kad Autortiesību likuma grozījumi, kuru ietvaros paredzēts grozīt arī publiskā izpildījuma definīciju, tiks pieņemti Saeimā.
Jau vēstīts, ka diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Šis gadījums izraisīja gan sabiedrības, gan politiķu sašutumu, un NA rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".
Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt AKKA/LAA norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
