Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) piektdien plenārsēdē Briselē pārliecinoši atbalstīja triju Baltijas valstu delegāciju iesniegto priekšlikumu politiskajā rezolūcijā par kohēzijas politiku nākamajam plānošanas periodam, rosinot nodrošināt Baltijas valstīm absorbcijas griestu likmi, kas ļaus uzņemties tāda paša apjoma saistības kā pašreizējā periodā, informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko.
Eiropas Savienības Reģionu komiteja ir padomdevēja iestāde, kurā darbojas Eiropas Savienības reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji. , tā izsaka savu viedokli Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei obligātās konsultācijās, kas noteiktas līgumā, fakultatīvās konsultācijās un pēc savas iniciatīvas, ja uzskata to par nepieciešamu.
Rezolūcijas sagatavotājs, Polijas delegācijas RK vadītājs Mareks Vožņaks aicināja ierobežot Baltijas valstu iespējamos zaudējumus un atbalstīt līdzvērtīga finansējuma līmeņa piešķīrumu kā iepriekšējā periodā. "Visas dalībvalstis saskārušās ar iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu, tāpēc nevaram sagaidīt, ka visi saņemsim finansējumu tādā pašā apmērā kā līdz šim. Taču jāņem vērā to dalībvalstu vajadzības, kurām palīdzība būtu vairāk nepieciešama, un nodrošināt iepriekšējam periodam līdzvērtīgu finansējuma līmeni," paudis Vožņaks.
Savā uzrunā Reģionu komitejas biedriem Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis aicināja ņemt vērā to, ka nākamā plānošanas perioda piešķīrumu noteikšanā izmantotais atsauces periods balstās uz 2008. – 2010. gada IKP rādītājiem, kad visās Baltijas valstīs bija ievērojams IKP kritums. Samazināt absorbcijas griestu likmi būtībā nozīmē sodīt šīs dalībvalstis, kas 2007. – 2013. gadā parādījušas labus rezultātus līdzekļu izmantošanā un spējušas nodrošināt valsts līdzfinansējumu par spīti dziļai ekonomikas krīzei un nopietniem samazinājumiem budžetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
