Sākas priekšvēlēšanu periods; pirms tā aktīvi reklamējušies trīs politiskie spēki  (226)

Stingrāki ierobežojumi likumā

No šā gada stājušies spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas nosaka jaunus ierobežojumus politisko partiju priekšvēlēšanu izdevumiem par reklāmas izvietošanu un labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu.

Saskaņā ar likumā noteikto partija attiecīgās domes priekšvēlēšanu izdevumiem par reklāmas izvietošanu un labdarības finansēšanu, sponsorēšanu drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 18,56 santīmus uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās.

Partiju priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi pašvaldībās būs no 357 latiem Vārkavas novadā līdz 76 584 latiem Rīgā, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iepriekš publiskotie aprēķini. Daugavpilī viens politiskais spēks varēs tērēt 11 814 latus, Liepājā - 8834 latus, Ventspilī - 4742 latus, Jelgavā - 7555 latus, Jūrmalā - 6418 latus, Rēzeknē - 4896 latus, Valmierā - 3793 latus, bet Jēkabpilī - 3334 latus. Lielākie tēriņi atļauti arī Ādažu novadā, kur partijas ir tiesīgas tērēt 1176,89 latus, Siguldas novadā - 2458 latus, Babītes novadā - 1133 latus, bet Mārupes novadā - 1688,03 latus.

Kopumā partijām uz visām 119 pašvaldībām priekšvēlēšanu izdevumi ierobežoti līdz 277 425 latiem.

Priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi gan nav noteikti vairākiem ar vēlēšanu kampaņu saistītiem izdevumiem – par pasta pakalpojumu izmantošanu, lai nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, par visu veidu reklāmas materiālu sagatavošanu, par vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu, par vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām un citiem maksājumiem fiziskajām personām. Tāpat ierobežojumi nav noteikti par kustamas un nekustamas mantas īrēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām, par laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām un citiem izdevumiem.

Lai arī šogad spēkā stājušās likuma izmaiņas definē, kur un kā iespējama partiju un trešo personu priekšvēlēšanu aģitācija, sociālajos tīklos ierobežojumi ir minimāli, iepriekš atzinis KNAB. Partijām vai deputātu kandidātiem faktiski nepastāv ierobežojumi aģitēt bez maksas sociālajos tīklos, piemēram, "twitter.com" vai "draugiem.lv".

KNAB norādījis – partiju tēriņi priekšvēlēšanu kampaņā būs zināmi mēnesi pēc vēlēšanām ‒ 1.jūlijā, bet pārbaude par šiem tēriņiem ilgs pusgadu.

Reklamējas jau janvārī

Vairākas partijas aizvadītajās nedēļās, neilgi pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākšanās, izvērsušas reklāmas kampaņas medijos. Tomēr ne visas pašlaik atklāj, cik līdzekļu šīm reklāmām iztērēti.

Plašāko kampaņu izvērsusi pašreizējā Rīgas domes politiskā vadība – partijas "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai", kuru vadītāji Rīgas mērs Nils Ušakovs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks atskaitījušies par padarīto aizvadītajos četros gados.

Tomēr Ušakovs portālam "Delfi" neatbildēja uz jautājumu, cik daudz līdzekļu partijas šim mērķim izmantojušas. Tas vēl tiekot apkopots un būšot skatāms partiju gada pārskatos.

"Šī nebija reklāmas kampaņa, bet atskaite [par padarīto]," uzsvēra Ušakovs un piebilda – partiju priekšvēlēšanu kampaņa gaidāma maijā. Savukārt Rīgas vicemēra Amerika konsultants Mareks Gailītis teica – izmaksas par šo "atskaites kampaņu" abas partijas dalīšot uz pusēm.

"Vienotības" pārstāve Laila Timrota portālam "Delfi" pavēstīja, ka sabiedrības informēšanai par nule atklāto interneta līdzdalības platformu "JaunāRīga.lv" "Vienotība" tērēs 26 739 latus. Lai par šo platformu pavēstītu, to reklamē gan interneta portālos un sociālajos tīklos, gan radio un televīzijā.

Vietnē "JaunāRīga.lv" rīdzinieki var norādīt uz konkrētām problēmām Rīgā – bedrēm, sastrēgumiem, apgaismojumu, atkritumiem un ierosināt jaunas idejas pilsētas vides un pārvaldības uzlabošanai. Vietne izveidota, izmantojot pilsoniskās līdzdalības piemērus Latvijā un pasaules praksi iedzīvotāju iesaistīšanā savu pilsētu un apkaimju pilnveidošanā, tostarp mysociety.org, lidzipasnieki.lv, verbeterdebuurt.nl un citus, informēja Timrota.

Līdz šim, pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, "JaunāRīga.lv" platformā apkopoti jau vairāk nekā 220 priekšlikumi par to, kas attīstāms un uzlabojams galvaspilsētas vidē un pārvaldē, informēja "Vienotības" pārstāve.

Arī Reformu partija (RP) savu pašvaldību vēlēšanu reklāmas kampaņu sākusi jau pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma. Video rullīši, kas bija vērojami televīzijā, tapuši ar mērķi atgādināt par pārmaiņām valstī, ko RP iecerējusi, portālam "Delfi" pastāstīja RP izpilddirektors Ivo Valdovskis.

Šajos video materiālos partija atgādinājusi par saviem ministriem, deputātiem un iniciatīvām, tāpat atkārtoti uzsvērts, ka šīs izmaiņas prasa laiku un sabiedrības atbalstu. Šī reklāmas kampaņa, kas ilgusi no 22. līdz 31. janvārim, partijai izmaksājusi 30 000 latu, pastāstīja Valdovskis.

Citi politiskie spēki iespēju reklamēties pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākšanās nav izmantojuši.

Par krēsliem – asa cīņa

Uz vietām Rīgas domes (RD) deputātu rindās pretendē vairāki politiskie spēki. Pašlaik Rīgas domes valdošās koalīcijas partijas "Saskaņas centra" un "Gods kalpot Rīgai", kuras vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanas nolēmušas startēt kopā, cer arī nākamajā sasaukumā domē iegūt vairākumu, tāpēc neplāno sadarbību ne ar vienu citu politisko spēku.

Savukārt pašlaik RD opozīcijā esošās partijas "Vienotība" Rīgas saraksta līdere Sarmīte Ēlerte aicinājusi pašreizējos valdības koalīcijas partnerus - Reformu partiju (RP) un Nacionālo apvienību (NA) - noslēgt trīspusēju vienošanos par sadarbību Rīgas domes vēlēšanās. "Vienotība" par kopīgi sasniedzamiem mērķiem uzskata augstu pilsonisko līdzdalību vēlēšanās un visu vēlētāju balsu pārstāvniecību Rīgas domē, tomēr NA un RP nesteidzas šo vienošanos slēgt.

NA Rīgas mēra kandidāte Baiba Broka iespējamajiem nākamās Rīgas domes (RD) koalīcijas partneriem – "Vienotībai" un Reformu partijai - piedāvājusi vienoties, ka Rīgā starp galvenajām prioritātēm ir latviska izglītības sistēma un kultūrtelpa, kā arī birokrātisko šķēršļu mazināšana un korupcijas izskaušana pašvaldībā. Tikmēr RP Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne norādījusi uz līdzšinējām sadarbības problēmām koalīcijā un neatbalstītajām RP idejām, tāpēc RP plānojot startēt atsevišķi.

Tāpat Rīgas domes vēlēšanās atsevišķi startēs abas Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošās partijas - Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija.

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, sarakstus sākušas veidot gan lielās partijas, gan reģionālie politiskie spēki, tapušas arī jaunas partijas. Nu jau 27 Pierīgas pilsētās un novados pārstāvēta Reģionu alianse, kas izteikusi pretenzijas arī par vienotu reģionu partijas izveidi startam Saeimas vēlēšanās 2014.gadā.

Dažādās pašvaldībās "Vienotība" savās rindās uzņēmusi vairākus likvidētās Tautas partijas biedrus, piemēram, Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku Jāni Rozenbergu. Savukārt, piemēram, Kuldīgas domes priekšsēdētāja, bijusī "tautpartijiete" Inga Bērziņa kļuvusi par jauna reģionāla politiska spēka – partijas "Kuldīgas novadam" vadītāju.

Tāpat jau pirms pāris gadiem Valkā tapusi Vidzemes partija bijušā TP politiķa Venta Armanda Kraukļa vadībā ar mērķi iekarot Vidzemes novadu iedzīvotāju balsis.

Arī Latgalē politiķi apvieno spēkus jaunos politiskos veidojumos. Pērn dibināta Latgales partija, kurā iestājušies daudzu Latgales pašvaldību vadītāji, uzņēmēji un dažādu iestāžu vadītāji, tāpat pērn Daugavpilī dibinātas arī "Attīstības partija" un "Mūsu partija".