Lūgs vairāk naudas ceļu fondam, lai autoceļi bruktu lēnāk  (68)

Valdībai piedāvās noteikt, ka pamatbudžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa. Savukārt no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem 2014.gadā autoceļiem novirzītu 20%, 2015.gadā – 30%, 2016. gadā – 40%, 2017. gadā – 50%, 2018. gadā – 60%, 2019. gadā - 70 procenti, 2020. gadā un turpmākajos gados – 80%.

"Ja valdībā tiks pieņemts lēmums par piedāvāto autoceļu finansēšanas modeli, sākot ar 2014. gadu varam gaidīt autoceļu tālākas sabrukšanas palēnināšanos," pausts LVC paziņojumā medijiem.

Līdz 2004.gada 1.janvārim valsts un pašvaldības autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija notika no valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda, kura galvenos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% no akcīzes nodokļa naftas produktiem. No 2004.gada 1.janvāra šo speciālo budžetu likvidēja un valsts un pašvaldību autoceļu pārvaldīšanu, uzturēšanu un renovāciju apmaksā no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Šis budžets nav saistīts ar iekasējumu par transportlīdzekļu ikgadējās nodevu un akcīzes nodokli par naftas produktiem.

Pērn gada nogalē, kad lēma par 2013.gada budžetu, valdība neatbalstīja SM priekšlikumu palielināt autoceļu fonda finansējumu. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss toreiz pauda, ka atvēlot autoceļiem transportlīdzekļu nodokli un daļu naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumu ceļu uzturēšanai tiktu novirzīti ap 270 miljoniem latu. Salīdzinājumam, 2012.gadā šim mērķim novirzīti daudz mazāk - apmēram 70 miljoni latu, kas ir "absolūtais minums" ceļu tīrīšanai un "pielāpīšanai".

Valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai 2013.gada budžetā paredzēti 65,5 miljoni latu, bet mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām būs 18, miljoni latu. Kopumā finansējums autoceļiem 2013.gadā ir līdzīgs kā pērn.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže gan norāda, ka pēdējie autoceļu būvdarbu iepirkumu rezultāti liecina, ka ir pieaugusi konkurence un vērojama cenu samazināšanās tendence. Taču tas slēpj arī potenciālo risku, ka zemās cenas var negatīvi ietekmēt būvdarbu kvalitāti un var atkārtoties krīzes laika situācija, kad būvnieku nosauktās cenas nesedza faktiskos izdevumus, kā rezultātā būvnieki nespēja pildīt līgumsaistības. Tāpēc, lai nepieļautu atkāpes no kvalitātes vajadzībām, "Latvijas Valsts ceļi" pastiprinās prasības būvdarbu uzraudzībai.

Jau ziņots, pēdējos gados ceļu stāvoklis turpina pasliktināties. Latvijā par sabrukušiem var uzskatīt aptuveni 25% melnā seguma ceļu un 38% grants ceļu.

2011.gadā nav nodots ekspluatācijai neviens no jauna uzbūvēts autoceļa kilometrs, 2010.gadā bija uzbūvēti 62,82 kilometri, bet 2009. gadā – 99,14 kilometri.