VP pērn par alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu pie atbildības saukusi 1327 pusaudžus  (14)

VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends aģentūrai LETA skaidroja, ka pagājušajā gadā joprojām visizplatītākie nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi bija zādzības, mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana un laupīšanas. Pērn reģistrēti arī 37 gadījumi, kad nepilngadīgie vadījuši transportlīdzekli reibumā, un 13 gadījumi, kad pusaudži pieķerti huligānismā.

Prakse liecina, ka visbiežāk nepilngadīgo reibumā izdarītie likumpārkāpumi ir miesas bojājumu nodarīšana, zādzības, huligānisms un mantas tīša bojāšana. Policija gan uzsver, ka iereibuši pusaudži ne tikai var izdarīt likumpārkāpumus, bet arī paši kļūt par noziegumu upuriem.

Pērn valstī kopumā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu pie administratīvās atbildības saukti 9270 nepilngadīgie vecumā no 14 līdz 18 gadiem, un tas ir par 8821 personām mazāk nekā 2011.gadā.

Policijas pārstāvis atgādināja, ka Saeimas deputāti pagājušā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par policiju", kas paredz policistiem iespējas kontrolpirkumos plašāk iesaistīt nepilngadīgos. Feierābends norāda, ka līdz ar normatīvo aktu izmaiņām pilnībā ir atrisināts strīdīgais jautājums par kontrolpirkumu leģitimitāti, jo šāds pasākums ir galvenais policijas instruments, kā pārbaudīt, vai bērniem netiek pārdots alkohols.

Policija prognozē, ka kontrolpirkumu izmantošanas iespējas alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumu ievērošanas kontrolē varētu paplašināties, jo pašlaik Saeimā atrodas grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuri paredz 18 līdz 25 gadus vecam alkohola pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Savukārt ar grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā par iepriekš minēto prasību neievērošanu varēs piemērot naudas sodu līdz 25 latiem.

Vērtējot Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) un vairāku alkoholisko dzērienu nozares nevalstisko organizāciju nesen parakstīto vienošanos, kas paredz kopīgi mazināt jaunatnes iespējas iegādāties alkoholu, Feierābends norādīja, ka alkohola lietošanas mazināšanas pasākumi jauniešu vidū ir ne tikai atzīstama ārstu un alkohola ražotāju pozitīvās gribas izpausme, bet visas sabiedrības pienākums.

"Tāpat arī policijas atbildība ir regulāri informēt sabiedrību par alkohola lietošanas sekām un atbildību. No minētā izriet, ka, lai mazinātu alkohola kaitīgo ietekmi nepilngadīgo un jauniešu vidū, ir nepietiekoši cīnīties tikai ar alkohola piedāvājumu, bet gan jācīnās arī ar tā pieprasījumu," uzsvēra Feierābends.