Kopš tā laika pagājuši 73 gadi, bet nekas nav mainījies. Lēmumu ļaut Latvijā ieviest eiro jaunie vietvalži pieņēma jau 2003. gadā, ratificējot pievienošanās līgumu ES. Protams, Latvijas tautas viedokli šajā jautājumā neprasīja. "Pievienošanās ES līgums" ir dokuments uz aptuveni 6000 lappusēm, un to katrs principā var izlasīt, ja ir vēlēšanās un pacietība. Eiro ieviešana bija tikai viens no jautājumiem, kura lemšana atdota Briseles institūcijām. Vēlāk ratificējot arī Lisabonas līgumu, Latvijas puse faktiski visu svarīgu jautājumu lemšanu deleģējusi Briseles un Frankfurtes institūcijām (Frankfurtē darbojas Eiropas centrālā banka). Tas lēmums, ko Saeima ar 52 balsīm pieņēma 31. janvārī, nebija par eiro ieviešanu, bet tikai - "Euro ieviešanas kārtības likums". Tas ir par uz vietas veicamām sagatavošanas procedūrām, nevis par pašu eiro ieviešanu. Lai saprastu Latvijā notiekošo, jāsaprot, ka kopš Lisabonas līguma ratifikācijas Latvijā uz vietas svarīgus lēmumus vairs nepieņem! Saeima un MK Rīgā tikai vietējām vajadzībām pielāgo (iztulko un iestrādā vietējos likumos) un administrē Briselē pieņemtos lēmumus. Un tādos gadījumos vietējo administrāciju pareizāk būtu saukt par vietvalžiem. Būtībā Latvijas vietvalži XXI gadsimtā ne ar ko neatšķiras no Latvijas vietvalžiem 1940. gadā (līdz 1991. gadam). Līdz ar to pēdējo mēnešu kaislības ap eiro bija tikai cirks lētticīgai publikai, kurā vietvalži tēlo, ka viņi kaut ko te lemj, bet viņu opozīcija viņiem tikai piespēlē, krāj sev lētu slavu un politisko kapitālu, lai pēc tam to izmantotu piekļūšanai silei, proti, lai paši kļūtu par Briseles vietvalžiem. Labākajā gadījumā šī opozīcija pati neko nesaprot un māna arī citus. Kā aklais, kurš rāda ceļu aklajiem.
Brisele lemj, bet vietvalži - pilda mājasdarbus