Apskatāmas divas Ulda Balgas izstādes: 'Kniede' un 'Robežnepārkāpēja stāsts'

U.Balga darbu pie kolekcijas "Kniede" aizsāka 2007.gadā Venēcijas biennāles apmeklējuma laikā un pabeidza 2011.gadā. Viņš atceras: "Plašās mākslas ekspozīcijas beigās "Arsenālā" nonācu vietā, kas glabāja zīmes no senās kuģu būvētavas. Milzīgās metāla tvertnes, šķiet, bija aizgājušo laiku liecinieces un gaisā vēdīja vecu eļļu smārds. Manu uzmanību saistīja šo subjektu skarbais dizains ar milzīgo kniežu galvām, un arī tas, kā šo vietu sāk iekarot zaļie augi. Tas viss kopā radīja nojausmu par Jaudu." Autors min, ka no reizes uz reizi vērojot šīs konstrukcijas, viņu ieinteresēja cilvēka radītās vides un dabas konflikts. Proti, atstātās industriālās konstrukcijas pamazām, arvien vairāk pārņem vīteņaugi, kas lieliski papildina fotogrāfiju kompozīcijas. Tieši šī cilvēka un dabas konflikta estētiskā puse kļuva par nozīmīgu sastāvdaļu ilgstošā vērojumā, ko Uldis Balga piedāvā aplūkot savā izstādē "Kniede".

Otra muzejā eksponētā U.Balgas izstāde faktiski ir daļa no kolekcijas "Robežnepārkāpēju stāsts", kas tapusi Valkā 1998.gadā. Toreiz mākslinieks kopā ar Valgas fotogrāfu Nilu Rebani gāja gar Latvijas – Igaunijas robežu un to fotografēja: Uldis no Valkas puses, Nils – no Valgas. Bieži vien tik tuvu, ka varēja sarunāties. Rezultātā tapa nepilns simts fotogrāfiju, kuras vairākkārt eksponētas Igaunijā un Latvijā. Šobrīd Valkas muzejā apskatāmas tikai Ulda Balgas fotogrāfijas no šīs kolekcijas. Autors liek skatītājam domāt, ka robeža starp valstīm nav tikai svītrains stabs, bet šī šķirtne veidojas daudz dziļāka un ar tālākām sekām. Lai gan laika distance starp abām kolekcijām nav milzīga, ir notikusi revolūcija tehnoloģijās. "Robežnepārkāpēja stāsts" ir fotografēts uz melnbaltās fotofilmas, ar tam sekojošu pašrocīgu kopiju izgatavošanu uz sudraba želatīna papīra. Bet, vai neskatoties uz radikālu tehnoloģiju maiņu, autors ir spējis saglabāt savu īpašo pasaules redzējumu un fotogrāfisko izteiksmi?