Koncepciju izstrādāja Valsts kanceleja sadarbībā ar augsta līmeņa ekspertiem. Koncepcijas stratēģija paredz ievērojami paaugstināt valsts pārvaldes galvenā resursa – cilvēku – motivāciju darbam, nodrošinot uz rezultātu, nevis procesu orientētu darbu. Tāpat stratēģija paredz uz klientu orientētas valsts pārvaldes modeļa attīstību, lai ievērojami uzlabotu sadarbību ar sabiedrību. Tāpat iecerēts praksē ieviest spēcīgu "vienas pieturas aģentūras" principu.
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte skaidro, ka koncepcijas mērķis ir atalgojuma sistēmas un jebkādu materiālo stimulu sasaiste ar darba mērķiem un rezultātu, izskaužot "trekno gadu" nepamatotās prēmijas un piemaksas.
"Lai veicinātu atklātu un pieejamu valsts pārvaldību, plānots reformēt valsts pārvaldes darbinieku atlases procesu, nosakot atklātu konkursu uz jebkuru amatu valsts un pašvaldību iestādēs, tādejādi nodrošinot labāko speciālistu atlasi un mazinot korupcijas riskus," skaidro Upīte.
Viņa uzsver, ka koncepcijas paredz ievērojami celt valsts pārvaldes konkurētspēju ar privāto sektoru, lai noturētu un motivētu augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts iestādēs, jo ekonomiskās recesijas laikā reformu dēļ valsts pārvaldi atstājuši daudzi spēcīgi eksperti. Piemēram, pērn ministrijas pameta 409 darbinieki jeb aptuveni 15% no visiem šajās iestādēs nodarbinātajiem, no kuriem lielākā daļa ir speciālisti un vadītāji.
Viņa arī norāda, ka koncepcija paredz privātā sektora labās prakses pārņemšanu valsts sektorā. Turklāt sadarbība starp abiem sektoriem ir būtiska valsts pārvaldes progresīvai attīstībai.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs auda atbalstu koncepcijai, apsveicot ieceri izmantot privātā sektora personāla atlases profesionāļu zināšanas kompetentu un augstas raudzes speciālistu piesaistei publiskajā sektorā.
Latvijas Darba devēju konferderācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda cerību, ka padarītais darbs ne tikai ministru, bet arī ierēdņu līmenī tiks mērīts sasaistē ar Latvijas stratēģiskajiem mērķiem – iekšzemes kopproduktu (IKP), nodarbinātību, pozitīvu ārējo bilanci u.c.
Valsts kancelejas un piesaistīto ekspertu izstrādātā Cilvēkresursu attīstības koncepcija ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments šajā jomā. Nekas tamlīdzīgs Latvijā iepriekš nav darīts.
Jau ziņots, ka valsts pārvaldē gaidāmas pamatīgas reformas. To īstenošanas rezultātā ierēdņu skaits varētu samazināties uz pusi, savukārt pašu strādājošo darba apstākļi krietni uzlabošoties.