EP deputāti: Eiropas krīzes dēļ ES nevar nolemt taupībai  (7)

Vienlaikus debatēs izskanēja, ka ES budžetam jābūt gana elastīgam, lai varētu rīkoties ārkārtas situācijās, uzsvēruši EP deputāti.

Debatēs ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu un ES prezidējošās valsts Īrijas Eiropas lietu ministri Lusindu Kreitoni deputāti izteica pēdējo novēlējumu dalībvalstu līderiem, kas ceturtdien un piektdien pulcēsies Briselē ar mērķi vienoties par 2014. līdz 2020. gada budžetu.

Deputāti mudināja ES dalībvalstu vadītājus vienoties par tādu budžetu, kurā būtu pietiekami līdzekļu, lai ES varētu pildīt savus solījumus, un kas vienlaikus būtu arī tik elastīgs, lai nodrošinātu ES rīcībspēju ārkārtas situācijās.

ES daudzgadu budžetu nevar apstiprināt bez Eiroparlamenta piekrišanas .

Vairāki deputāti kritizēja dalībvalstis par mēģinājumiem samazināt Eiropas Komisijas ierosināto budžeta apjomu, nedomājot par šīs rīcības sekām.

"Ierosinātie samazinājumi negatīvi ietekmēs inovāciju, ilgtspējīgu attīstību, pētniecību un jaunatnes bezdarbu. Tieši šajās sadaļās jūs vēlaties samazināt līdzekļus. Vai tā ir atbildīga rīcība? Vai jūs spējat to pamatot?" jautāja Rebeka Harmsa Zaļo grupas vārdā.

ES ilgtermiņa budžets paredz ierobežojumus ES ikgadējiem tēriņiem ikvienā budžeta sadaļā laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Lemjot par ES gada budžetu, Eiroparlamentam un dalībvalstīm ir jāievēro daudzgadu plānā paredzētie ierobežojumi. Daudzi deputāti uzsvēra, ka ekonomikas krīzes sekām nevajadzētu ietekmēt ES budžetus pēc tam, kad pati krīze jau būs pārvarēta.

"Mēs nevaram piekrist septiņus gadus garam taupības budžetam. Tā rīkojoties, mēs pieņemam, ka krīze būs bezgalīga. Tik pesimistiski mēs tomēr neesam," teica Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Žozefs Dols.

Daži deputāti aicināja nodrošināt vairāk elastības, lai, veicot vidusposma pārskatu, līdzekļus pēc vajadzības varētu novirzīt uz nākamo gadu vai no vienas budžeta sadaļas uz citām.

"Es ierosinu pēc trim gadiem vēlreiz pārskatīt daudzgadu budžetu, lai nākamajiem četriem gadiem mēs varētu noteikt efektīvāku finanšu plānu," teica liberāļu politiskās grupas līderis Gijs Verhofstads.

Daži deputāti pauda bažas par priekšlikumiem, kas radītu ievērojamu neatbilstību starp ES maksājumu solījumiem un reālajiem maksājumiem.

Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs uzsvēra, ka viņš neparakstīs budžeta plānu, kas to neglābjami nolemj deficītam. "Pat ja parlaments man to uzdos, es šādu budžetu neparakstīšu, jo tas ir pretlikumīgi. ES līgums paredz, ka mums ir jāpieņem līdzsvarots budžets," sacīja Šulcs.

Deputāti mudināja dalībvalstis pārtraukt finanšu ministru sacensību par īpašiem izņēmumiem vai atlaidēm. Tam varētu pielikt punktu, paredzot ES budžeta finansēšanu no jauniem "pašu resursiem", nevis tiešām dalībvalstu iemaksām.

"Mums ir vajadzīgi pašu resursi, jo šī apkaunojošā sacensība, kur dalībvalsts cīnās pret dalībvalsti, ir jāpārtrauc", teica sociāldemokrātu grupas vadītājs Hanness Svoboda.

Daži deputāti norādīja, ka mazāka apjoma budžets, ja to reformētu, varētu darboties labāk par pašreizējo.

"Maldīgi domāt, ka vienīgi ar lielāku budžetu mēs atrisināsim neskaitāmās Eiropas problēmas. Tā vietā mums ir vajadzīgs efektīvāks budžets," teica Konservatīvo un reformistu grupas vadītājs Martins Kalanans. Viņš norādīja, ka iesākumam varētu, piemēram, atcelt dalībvalstu prasību parlamentam obligāti tikties Strasbūrā divpadsmit reizes gadā.

"Protams, šīs ēkas uzturēšanas izmaksas ir vien pile okeānā, tomēr mēs ievērojami vairotu sabiedrības uzticēšanos, atbrīvojoties no šī dārgā atavisma," viņš sacīja.

"Mēs neuzskatām, ka, panākot vienošanos Padomē, viss būs atrisināts. Pēc tam sāksies intensīvas pārrunas ar parlamentu. Samits ir vien pirmais solis, nevis procesa beigas", noslēgumā teica Kreitone.