8275469
Foto: PantherMedia/Scanpix
Ideja par papildus apmaksājamo brīvdienu piešķiršanu nav zemē metama, taču piešķirt tās uz reliģiskās pārliecības pamata nedrīkst, jo ticība ir dziļi personiska lieta, kas publiski nav jāatklāj, uzskata tiesību eksperti un valdības sociālie partneri. Viņuprāt, tad papildus svētki būtu jāpiešķir visiem, jo arī tagad, neatkarīgi no ticības, Ziemassvētki vai Lieldienas ir brīva diena ikvienam.

Reformu partija (RP) aptuveni pirms gada ir nākusi klajā ar ideju grozīt likumu, ļaujot atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai gadā izvēlēties vienu apmaksājamu brīvdienu. Iesniegtie grozījumi paredz kā papildu svētku dienas ļaut izvēlēties 6.janvārī -Zvaigznes dienu, 7.janvārī - pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos, 15.augustā - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, ebreju svētkos "Jom Kipur" jeb Grēku izpirkšanas dienā un 31.oktobrī - Reformācijas dienu. Iecere gan pagaidām "iestrēgusi" Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kuras deputātiem nav vienprātības par tās atbalstīšanu. RP uzskata, ka šādas izmaiņas saliedētu cilvēkus, taču tam nepiekrīt portāla "Delfi" aptaujātie eksperti, kuri norāda drīzāk uz nevienlīdzību un valsts iejaukšanos cilvēku privātajā dzīvē.

Tiesībsargam bažas par diskrimināciju

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!