Izdienas pensiju reformas dēļ darbu varētu pamest 90 pieredzējuši prokurori  (120)

Vērtējot ministrijas izstrādāto koncepciju, ģenerālprokurors secina, ka ar pašreizējo redakciju nekādā veidā netiks veicināta tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vēlēšanās palikt darbā. Tas izraisīs profesionāļu aiziešanas lavīnu, un īpaši to izjutīs Valsts policijā.

Ģenerālprokurors atgādina, ka tieši izdienas pensija ir viens no motīviem, kāpēc cilvēki, neskatoties uz niecīgu atalgojumu, turpina izmeklēšanas iestādēs strādāt. Viņi rēķinās, ka pēc nostrādātiem 20 gadiem saņems zināmu sociālo garantiju savam turpmākajam dzīves posmam, bet, ja darbiniekam šis "drošības spilventiņš" kļūs vēl mazāks, tad cilvēki sāks domāt, vai ir vērts palikt dienestā.

"Ja šāda izdienas pensiju koncepcija tiks pieņemta, tas izraisīs vadošo un pieredzējušo prokuroru aiziešanu no darba prokuratūrā. Tad atkal rastos nepieciešamība uzņemt jaunus un nepieredzējušus prokurorus. Esam veikuši analīzi, ka, pieņemot šādu izdienas pensiju reformu, no prokuratūras varētu aiziet ap 70 līdz 90 prokuroriem, lai gan šobrīd prokuratūrā strādā 460 prokurori. Par laimi, cilvēki saprot, ka tā pašlaik ir tikai koncepcija un tā var mainīties, līdz ar to neviens prokurors atlūgumu man nav iesniedzis," uzsvēra Kalnmeiers.

Reformējot izdienas pensiju sistēmu, ir jārīkojas ļoti uzmanīgi un pārdomāti, lai neizraisītu masveidīgu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku aiziešanu, uzskata Kalnmeiers.

Jau ziņots, ka LM ir sagatavojusi priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, kas cita starpā paredz arī paaugstināt izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem un izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka vairākus amatus.

LM secinājusi, ka šobrīd izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešu amatā, ir nepamatoti zems. Tāpat konstatēts, ka izdienas pensiju tiesības nodrošinātas jomās, kuru darba specifika neatbilst izdienas pensiju mērķim, kā arī pastāv nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos.

LM piedāvā trīs risinājumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, bet plāno lūgt valdībā atbalstīt to, kas paredz katru gadu, sākot no 2016.gada, paaugstināt pensionēšanās vecumu par sešiem mēnešiem līdz 58 gadu vecumam, izņemot militārpersonām un tiesnešiem. Šobrīd atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38 līdz 45 gadu vecumā. Kā skaidro LM, paredzot arī turpmāk iespēju pensionēties pat 20 gadus pirms valstī noteiktā pensijas vecuma, netiks pilnībā izmantots darbaspēka potenciāls, kā arī valsts sektors atsevišķās nozarēs zaudēs profesionālus darbiniekus.

Tāpat LM piedāvātais risinājums paredz no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt amatus, kuri nodrošina atbalsta funkciju veikšanu, piemēram, lietvedība, grāmatvedība, nodrošinājuma daļa. Vienlaikus tajā paredzēts, ka attiecīgā amata darba stāžam būs jābūt vismaz 25 gadiem un izdienas stāžā tiks ieskaitīts tikai tas darbs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Patlaban izdienas stāžs lielākajā daļā amatu ir 20 gadi.

Savukārt pensijas apmērs būtu 55% no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas, un izdienas pensijas izmaksa tiks pārtraukta laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs sāk vai turpina darbu amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Šāds pensijas apmērs par 10% samazinātos cilvēkiem, kuri strādā Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmā un kuriem ir noteiktas tiesības saņemt izdienas pensiju.

Šobrīd izdienas pensiju ir tiesības saņemt transporta darbiniekiem (aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta), radošajiem darbiniekiem (cirka, operas, baleta u.c. māksliniekiem), tiesnešiem, prokuroriem, diplomātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem.

Negatīvu atbalstu šādai pensiju reformai jau ir pauduši kultūras darbinieki un Iekšlietu ministrija.